Karalienes – jaunavas dreskods

XVI

Kopš režisora Šekhara Kapura filmas „Elizabete” parādīšanās uz ekrāniem pagājuši deviņi gadi. Tagad iznācis turpinājums – „Zelta laikmets”, kurā austrāliešu dīva Keita Blanšeta atkal kļuvusi par šo karalieni-jaunavu Anglijas Elizabeti. Pie karaliskās augstības tērpiem ir piestrādāts godam. Tie ir vēl krāšņāki un vēl izteiksmīgāki.

Turpinājums par Elizabeti

Kapurs 1998. gadā uzņēma vēsturisku drāmu „Elizabete”, kurā stāstīja par nākamās Anglijas karalienes jaunību, par viņas kāpšanu tronī. Viena no slavenākajām Lielbritānijas karalienēm Elizabete I troni mantoja 25 gadu vecumā. Valstī XVI gadsimta 50. gados risinājās pilsoņu ticības karš. Flote un armija bija vājas. Bīskapi uzstāja, ka valdniecei jāprecas. Taču gudrā sieviete saprata, ka jebkura izvēle valsti novedīs pie atkarības. Lai saglabātu dzīvību, viņai nācās pieņemt grūtus lēmumus, iznīcināt gan savus iekšējos, gan ārējos ienaidniekus. Lai nostiprinātu varu, viņa nolemj mainīties. Pasaules vēsturē Elizabete iegājusi kā karaliene-jaunava, bet viņas valdīšanas laiks nosaukts par zelta laikmetu (1558 – 1603).

Foto: © Bulls Press
Foto: © Bulls Press

Šekhars Kapurs savā otrajā filmā parādījis tieši šo laiku. „Zelta laikmets” ar izcilo karalieni iepazīstina pēc 30 gadiem. Nelielās vēsturiskās neprecizitātes nav traucējušas režisoram atspoguļot laika garu un uz ekrāna iedzīvināt Elizabetes – sievietes, karalienes un cīnītājas – tēlu. To izdevies panākt, ne tikai pateicoties spīdošā aktieru sastāva brīnišķīgajai spēlei, bet arī lieliskajiem vēsturiskajiem kostīmiem.

Mūsdienu interpretācijas par XVI gadsimtu

„Vēsture ir notikumu interpretācija, un iespējams, ka 400 gadu laikā reālie fakti ir stipri izskaistināti vai, tieši pretēji, no hronikas pat izsvītroti,” saka Šekhars Kapurs. Tāpēc dažus „Zelta laikmeta” notikumus režisors ir izdomājis pats. Piemēram, ir zināms: angļu karaspēku, pirms tas devās kaujā pret spāņu armādu, karaliene uzrunāja. Taču neviens nezina, vai Elizabete kādreiz ietērpās bruņās, lai ar savu izskatu iedrošinātu karavīrus. Kapurs tomēr nolēma Keitu Blanšetu tajās iekalt. Pati aktrise par to bija sajūsmā, lai gan pēc tam atzinās, ka aina viņai bijusi smaga gan tiešā, gan pārnestā nozīmē: bruņas svērušas vairākus kilogramus, turklāt filmēšanas laikā vējš pūtis tieši sejā.

XVI
Foto: © Bulls Press

Lai gan Keitai paticis bruņās ietērptai sēdēt zirgam mugurā, viņai, kā jebkurai sievietei, daudz interesantāk šķitis piemērīt tā laika tērpus. Kostīmu māksliniece Aleksandra
Birna to saprata un centās Elizabetes lomai izdomāt visskaistākos tērpus. Turklāt tas nemaz nebija tik grūti, jo Birna seno laikmetu bija izpētījusi jau pirmās filmas tapšanas laikā. Un tomēr viņa nespēja atturēties no kārdinājuma tērpiem piešķirt arī kaut ko mūsdienīgu.

Veidojot Elizabetes kleitas, Aleksandra smēlās iedvesmu no Kristobala Balensiagas tērpiem: 1937. gadā dizainers izveidoja apģērbu kolekciju spāņu renesanses stilā. „Elizabete bija sava laika modes ikona, un es gribu panākt,lai viņa kļūtu mūsdienu skatītājam vairāk pieņemama,” skaidro Birna. Elizabetes laikmeta apģērbi ir pārlieku sarežģīti, tāpēc dizainere akcentējusi karalienes tērpu siluetu un krāsu. Pateicoties Aleksandrai Birnai, Kapura filmu sauc par kostīmdrāmu. Īsta māksla ir arī prasme šādas kleitas valkāt. Ja kostīms pašūts atbilstoši visiem XVI gadsimta noteikumiem, kleitas uzvilkšana vien prasa daudz laika.

XVI
Foto: © Bulls Press

Vēsturnieki ir pārliecināti: Elizabete izstrādāja savu valdīšanas stilu. Karaliene gribēja, lai viņu pirmām kārtām uztver kā valsts valdnieci, pat tautas garīgo vadoni, nevis kā sievieti.

Elizabete gan nebija jaunava šā vārda tiešā nozīmē. Viņas daudzie romāni atstājuši pēdas valsts vēsturē. Tāpēc tērpiem nebija mazsvarīga nozīme. Elizabetes garderobe bija patiešām kolosāla, bet ar viņas dārglietām pietiktu visu Anglijas pavalstnieku bezrūpīgai dzīvei vairāku mēnešu garumā. Par karalienes tērpiem var spriest pēc pašas Elizabetes portretiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām. Elizabete stingri sekoja, lai portretos, kas parādās sabiedriskajās vietās, viņa izskatās varena un eleganta.

Karalienes garderobe

Tolaik apģērbus šuva no grezniem audumiem: brokāta, samta, zīda. Uzskatīja, ka tam tā jābūt. XVI gadsimts bija slavens ar piegriezumu un rotājumu daudzveidību, bagātie cilvēki ģērbās ļoti grezni. Pateicoties šai daudzveidībai, kostīmu dizainere varēja izveidot Elizabetes
kinotēlu. Viegli aizvainojamā un valdonīgā, kaislīgā un nesasniedzamā, valsts pienākumu un personisko jūtu plosītā Elizabete Keitas Blanšetas izpildījumā valdzina ar gudrību, skaistumu un bezbailību.

XVI
Foto: © Bulls Press

Uz apspriedi ar padomniekiem viņa ierodas sarkanā kleitā: „Es savus pavalstniekus nesodu par viņu pārliecību, bet tikai par nodarījumiem. Anglijas tauta mīl savu karalieni, un es cenšos šo mīlestību attaisnot,” tā Elizabete atbild uz brīdinājumu, ka pret viņu tiek gatavots atentāts.

XVI
Foto: © Bulls Press

Uz ikdienas lūgšanu kopā ar galminiekiem karaliene velk baltas drānas kā jaunavīgas šķīstības un ticības simbolu. Apburošā Elizabete soļo uz baznīcu galma dāmu pavadībā un dažkārt nolaižas tiktāl, ka svētī zīdaini, kuru no pūļa pastiepj pretī vienkāršo ļaužu sieviete. Aiz karalienes iet galma dāmas ziloņkaula krāsas drānās.

XVI
Foto: © Bulls Press

Līgavas lūkošanai karaliene izvēlas gaišzilu kleitu ar sarkanām lentēm un pērļu virteni. Viņas favorīte – galma dāma Betsa – vienmēr ir tērpusies pieticīgāk nekā kundze. Viņai mugurā ir vienkārši gaišzila kleita. Tieši tāpat ir ar dzelteno krāsu. Elizabete sēž tronī sulīgi dzeltenā kleitā. Viņas pavalstniecēm kleitas ir nedaudz gaišākā tonī.

XVI
Foto: © Bulls Press

„Zilo,” saka Elizabete, gatavojoties tikties ar pirātu Volteru Reitliju, pret kuru nav vienaldzīga. Piesātinātā zilā kleitas krāsa uzsver karalienes smalkos sejas vaibstus. Tā labi sader ar viņas rudo parūku. Šoreiz karalienes pleci un rokas piesegtas ar daļēji caurspīdīgu audumu. Bet dekoltē ir vairāk atsegts nekā citkārt.

XVI
Foto: © Bulls Press

Pilnībā slēgtu purpurkrāsas tērpu Keita Blanšeta velk stresa situācijā: pēc viņas pavēles Marijai Stjuartei tiek izpildīts nāvessods. Violetā tērpā karaliene piedalās spāņu armādas
atsišanas stratēģijas izstrādāšanā.

Atbilstoši renesanses modei Elizabete I neiztiek bez blīvas korsetes, kas uz leju sašaurinās. Šī sieviešu garderobes daļa pārņemta no tolaik ietekmīgās Spānijas. Inkvizīcijas laikmetā sievietei nepiedienēja uzsvērt krūtis, tās vajadzēja slēpt, pieplacināt ar korsetes bruņām. Par
īpaši šikām tika uzskatītas krokotas apkakles ar dekoratīvu apdari vai ar zelta mežģīnēm. Šīs apkakles parasti bija baltas. Taču vēl baltākas bija dāmu sejas. Aristokrātes lietoja speciālas samta maskas, kas pasargāja no iedeguma, ko uzskatīja par zemas izcelsmes pazīmi. Karalienes galma dāmas katru dienu sejai uzklāja baltu smiņķi.

Citas Elizabetes

Pirmo karalienes-jaunavas kinolomu atveidoja leģendārā Sāra Bernāra – 1912. gadā filmā „Elizabetes mīlas romāni”.

Amerikāniete Beta Deivisa karalieni tēloja divas reizes – 1939. gadā („Elizabetes un Eseksas grāfa privātā dzīve”) un 1955. gadā („Karaliene-jaunava”).

Septiņdesmitajos gados Elizabetes lomu pārņēma aktrise Glenda Džeksone – viņa vienīgā karalieni tēloja gan kinofilmā („Marija, Skotijas karaliene”), gan uz televizoru ekrāniem („Elizabete – Anglijas karaliene”).

„Oskaru” par Elizabetes lomu ieguva vienīgi angliete Džūdija Denča. Tas notika 2005. gadā („Iemīlējies Šekspīrs”).

Kostīmu autore

Aleksandra Birna veidojusi kostīmus filmām „Pārliecība” (1995), „Hamlets” (1996), „Elizabete” (1998), „Kapteiņa Korelli izvēle” (2001), „Brīnumainā valsts” (2004), „Spēle ar izkrišanu (2007).

Viņa 1997. gadā tika izvirzīta apbalvošanai ar „Oskaru” kategorijā „Labākais tērpu dizains” par darbu filmā „Hamlets”, 1999. gadā – par „Elizabeti” . Un nu 2008. gadā – ieguva „Oskaru” par filmu „Zelta laikmets”.

XVI
Foto: © Bulls Press
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON