XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)

Stils 1960
View Gallery
8 Photos
Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-109

Tvigija.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-110

Žaklīna Kenedija.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-111

Džeina Fonda.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-112

Džīna Sīberga.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-113

Feja Danaveja.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-115

Fransuāza Ardī.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-116

Katrīna Denēva.

Stils 1960
XX gadsimta 60. gadi: jaunas brīvības desmitgade (II daļa)
style60-117

Urzula Andresa.

Īvs Senlorāns. Koko Šaneles pēctecis

Īvs Senlorāns nelūkojās kosmosā, kā to darīja daudzi tā laika modelētāji, viņš ieskatījās pilsētas ielās, no kurām uz podija pārcēla skaisti pārfrāzētu laika garu. Bija arī vēl viena atšķirība no sešdesmito gadu citiem kuturjē – viņš, uzklausījis Koko Šaneles padomu, nekad neaizmirsa, ka „kleitā ir ietērpta sieviete”. Tāpat kā izcilā meistare, viņš veidoja ērtus tērpus gan jaunietēm, gan eleganta vecuma sievietēm. Savu modes namu Lorāns atvēra 1961. gadā, bet pēc gada parādīja pirmo kolekciju. Kā ne reizi vien arī turpmāk, skatītāji Maestro sveica ar ovācijām.

Stils 1960
Īvs Senlorāns. 1969.

Pēc tam viņš dāmām piedāvāja caurspīdīgas blūzes un ādas žaketes. Izcēlās skandāls, bet Īvs kritikai nepievērsa uzmanību. Lorāns 1963. gadā parādīja kolekciju, kurā apvienoja viduslaiku tērpu motīvus un rokeru stilu. Tajā bija melnas jakas, ādas un vinila pusmēteļi kopā ar krokodilādas zābakiem un ķiverēm.

Stils 1960
Kulta modele Veruška pozē Īva Senlorāna tērpā. 1967. Safari vējjaku, lielo putnu mednieku iecienīto apģērba gabalu, Īvs Senlorāns pārvērta par modes klasiku.
Stils 1960
Kolekcija «Meža putniņš».

Tad nāca slavenie tērpi „Mondriāns” – vienkāršas trikotāžas kleitas bez apkakles un piedurknēm ar dekoru – lielām krāsainām rūtīm (citātiem no slavenā abstrakcionista Pītera Mondriāna darbiem). Šīs kleitas tika demonstrētas kopā ar melnām „laiviņām” uz zema papēža ar kvadrātveida purngalu un tādas pašas formas metāla sprādzi, ko šai kolekcijai bija izgatavojis Rožē Vivjē.

Stils 1960
Modeles Īva Senlorāna kleitās, kas radītas, iedvesmojoties no mākslinieka Pītera Mondriāna daiļrades motīviem.

Pēc tam viņš parādīja popārta trikotāžas kleitas ar milzīgām aplikācijām, kas attēloja lūpas, sirdis, sieviešu profilus un ķermeņa aprises. Beidzot parādījās slavenie sieviešu smokingi, kas ilgus gadus kļuva par Lorāna iemīļotu modeli un vizītkarti. Viņš sievietēm piedāvāja safari stilu un botfortus… Lorāns izdarīja to, kas pirms tam bija pa spēkam tikai Šanelei: radīja stilu, kas laika gaitā nezaudē savu vērtību. Atzīmēsim, ka sešdesmito gadu beigās, pirmo reizi atzīstot Lorāna nopelnus, diženā Šanele viņu nosauca par savu garīgo mantinieku.

Stils 1960

Stils 1960
Kolekcija «Āfrika».
Marks Boans. „Neaizmirstiet sievieti”

Tas ir 1963. gadā žurnālā Vogue publicētais modes nama Dior galvenā dizainera Marka Boana aicinājums kolēģiem un viņa radošais kredo. Sekojot šā franču modes nama tradīcijām, viņš savu kolekciju tērpus šuva no grezniem audumiem un lielu vērību pievērsa dekora detaļām. Tomēr viņa stils izcēlās ar eleganci un apbrīnojamu, augstajai modei neraksturīgu vienkāršību.

Stils 1960
Marks Boans.

Boans necentās publiku (lasi: klientes) provocēt un šokēt. Viņš vēlējās, lai tērpus var valkāt ikdienā. Viņš vienmēr orientējās uz sieviešu vajadzībām, nevis uz kritiķu vai citu dizaineru viedokli. Jau pirmā, 1961. gada kolekcija tika uzņemta ar ovācijām. Tajā dizainers piedāvāja pieguļošu siluetu ar šauriem svārkiem un žaketi.

Stils 1960

Taču īpaši plaša rezonanse bija viņa 1966. gada rudens kolekcijai. Tās veidošanā Marku Boanu iedvesmoja filma „Doktors Živago”, kas iznāca 1965. gadā. Šajā kolekcijā bija gari mēteļi (it kā par spīti valdošajam mini), ko papildina kažokādas apdare un platas jostas, kā arī gari melni zābaki (nodeva modei). Viņš veidoja ļoti sievišķīgas un cildenuma apdvestas kolekcijas, kas bija piemērotas gan konservatīvām klientēm, gan tām, kas meklēja kaut ko jaunu un svaigu. Prasme praktiskumu apvienot ar novitāti nodrošināja Boanam un modes namam Dior milzīgus panākumus.

Stils 1960Stils 1960

Emilio Puči. Amerikas iekarotājs

Sešdesmito gadu stila un modes veidošanā savu artavu deva arī muižnieks no bagātas florenciešu ģimenes Emilio Puči. Lai vieglāk būtu kārtot čemodānus, viņš izdomāja plānas kleitas no zīda džersija, kā arī ļoti platas sieviešu bikses „palacio”.

Stils 1960
Aviokompānijas Braniff Airlines stjuaršu formas tērps. 1965.

Stils 1960

Emilio Puči daudz strādāja ar tekstilaudumiem. Meklējot ideālu elastīgu drānu, viņš nenogurstoši eksperimentēja – šuva kleitas un kostīmus no zīda džersija, flaneļa, sintētikas. Izmantoja zīda apgleznošanu, apvienojot atturīgas ģeometriskas figūras un noslēpumainas optiskas ilūzijas. Īstus panākumus šī ideja guva sešdesmitajos gados, kad psihodēliskiem zīmējumiem apgleznota zīda mode sasniedza savu apogeju. Par Emilio Pucci audumu un tērpu galveno īpatnību kļuva Florences raksti.

Stils 1960
Air Amerika stjuaršu formas tērps.

Eiropieši ar prieku pieņēma vieglprātīgās krāsas, elastīgos audumus un ekspresīvos rakstus. Bet sešdesmito gadu vidū Emilio Puči kļuva par pirmo Eiropas dizaineru, kas pilnībā iekaroja Amerikas tirgu.

Stils 1960Stils 1960Stils 1960

Londona Antonioni skatījumā

1966. gadā iznāca dižā itāļa Mikelandželo Antonioni pirmā filma angļu valodā „Fotopalielinājums” (Blow up), kas bija uzņemta pēc Hulio Kortasāra stāsta „Sātana siekalas” motīviem. Filma bija kā palielināts fotoattēls, kurā fiksēti gavilējošo brīvību tikumi, manieres, seksualitāte, ekscentriskums.

Stils 1960
Kadrs no filmas «Fotopalielinājums» (Blow up). Režisors: Mikelandželo Antonioni. 1966. Šajā filmā piedalījās vairākas īstas modeles.

Kinolentes galvenais varonis ir jauns fotogrāfs. Bet ir vēl viens varonis. Tā ir sešdesmito gadu „svingojošā”, ar modi, mūziku un jaunību apsēstā Londona. Pārsteidzoša ir režisora stingrā attieksme pret sīkumiem. Kostīmu māksliniece Žoslīna Rikarda atceras: „Viņš (Antonioni) gribēja, lai es prognozēju modi divus gadus uz priekšu. Biju spiesta stundām ilgi studēt grāmatas un žurnālus, cenšoties paredzēt tendences.” Un viņa precīzi „ietrāpīja” tajās modes tendencēs, kas valdīja filmas iznākšanas brīdī! Tērpi bija brīnišķīgi. Pusaudzes, kas dažu fotogrāfiju dēļ ir gatavas uz visu, spēlēja Džeina Birkina un Sāra Mailza. Tērpušās trapecveida kleitās, krāsainās zeķbiksēs un baletkurpītēs, viņas personificēja visas tā laika meitenes vienlaikus. Modele Veruška, kas spēlēja pati sevi, filmā bija redzama tikai dažas sekundes. Taču viņas atveidotais tēls bija tik efektīgs un tik neaizmirstams, ka kadrs, kurā Tomass viņu fotografē, tika izmantots par filmas afišu.

Elki
Sešdesmitie gadi radīja jauniešu modi, jaunu dzīves un uzvedības stilu. Un jaunus elkus. Tie bija ne tikai kinodīvas, bet arī slavenas modeles, mūziķi un pat prezidentu sievas.

Tvigija

Stils 1960

Meitene kā smildziņa. Minitērpu demonstrēšanai bija vajadzīga attiecīga modele. Par tādu kļuva sešpadsmitgadīgā Leslija Hornbija – modernā Londonas friziera Leonardo salona seja. Fotogrāfija, kurā viņa redzama ar īsi apgrieztiem matiem, nonāca laikrakstos, pēc tam bija pirmā fotosesija, ko veidoja Barrijs Lategans. Viņš izdomāja meitenei pseidonīmu – Twiggy (burtiskā nozīmē – „tieva, trausla”, no angļu vārda twig – „zariņš, rīkste”). Jaunais vārds viņai ļoti piestāvēja: 169 cm garā meitene svēra 40 kg (proporcijas: 80х55х80). Šis izstīdzējušais lielacainais „skeletiņš” ar liekajām biezajām skropstām kļuva par pirmo supermodeli. Paraudzīties uz desmitgades simbolu Tvigiju gāja tāpat kā uz bītlu un rolingu koncertiem, bet jaunkundzes visā pasaulē ģībdamas centās notievēt („Tvigijas sindroms”), kopēja grimu (biezās liekās skropstas, kas ieskāva „saraudātās” acis) un neparasti īso matu griezumu.

Žaklīna Kenedija

Stils 1960

Stilīga sieviete. Džekija, kas 1960. gadā kļuva par ASV pirmo lēdiju, ļoti atšķīrās no savām priekštecēm, vīra konkurentu un līdzbiedru sievām. Visas valkāja kažokus un cepures ar plīvuru – viņai bija vienkāršs vilnas mētelis un berete. Visas slīga tilla un mežģīņu mākonī – viņa apmierinājās ar vienkāršu lentu. Viņai patika maigi sārta (bez pliekanuma!) krāsa, kuru 1961. gadā pasludināja par „gada krāsu”. Džekijai bija raksturīgs lakonisks jauniešu stils. Viņas seju neapslēpa ne cepures, ne tīkliņi. Mati veidoja tumšu ietvaru.

Viņa valkāja nelielu Halston „kastīti” – mazu cepurīti, aiz kuras nevarēja noslēpties. Viņa izvēlējās kleitas ar izgriezumu vai apkakli, lai vizuāli pagarinātu kaklu. Visa Džekijas garderobe izcēlās ar ģeometrisku korektumu. Vakaros par dekoru kalpoja lente pie vidukļa vai uz pleca. Dienā šo misiju pildīja lielas pogas vai šaura jostiņa.

Džeina Fonda
Stils 1960
Džeina Fonda Pako Rabanes tērpos filmai «Barbarella».

Seksapīlā dumpiniece. Viena no pašām spilgtākajām un skandalozākajām sešdesmito gadu zvaigznēm pasaulē. Slavenās Barbarellas lomā viņa kļuva par kosmiskā laikmeta jaunietes iemiesojumu: bija seksuāla, eleganta, melnā lakādas kostīmā, zābakiem kājās un bruņojusies ar pistoli. Bet Džeina negribēja paklausīt vīram – režisoram Rožē Vadimam, kura filmās piedalījās, un līdzīgi Bridžitai Bardo kļūt par seksa dievieti. Viņa atgriezās Amerikā un nofilmējās Sidnija Pollaka kinolentē „Nodzītus zirgus arī nošauj, vai ne?„ (1969). Un kļuva par to gadu amerikāņu kino pirmo lēdiju. Šajos gados viņu dēvēja arī par „Džeinu Hanoju”, jo aktrise organizēja „Pretkara trupu”, ar kuru kopā braukāja pa Pentagona karabāzēm un aģitēja pret karu Vjetnamā.

Džīna Sīberga
Stils 1960
Kadrs no filmas «Līdz pēdējam elpas vilcienam». Režisors: Žans Luks Godārs. 1960.

Skumjais eņģelis. Viņa pārspēja 18000 sāncenses un debitēja Žannas d’Arkas lomā. Taču ne viņa, ne filma panākumus neguva. Viņu nokritizēja. Arī par lomu slavenā Fransuāzas Sagānas darba „Esiet sveicinātas skumjas” ekranizācijā. Iespējams, līdz ar to aktrises Džīnas Sībergas aktrises karjera būtu beigusies… Taču viņa kopā ar Žanu Polu Belmondo nofilmējās Žana Luka Godāra šedevrā „Līdz pēdējam elpas vilcienam” (1960). Un kļuva par dumpīgās jaunatnes simbolu. Bet viņas īsais matu griezums, minimālais grims, rupja adījuma svīteris – par atdarināšanas objektu. Šos panākumus viņa nespēja atkārtot nevienā citā lomā. Acīs vīdošo pastāvīgo skumju dēļ viņu dēvēja par Skumjo eņģeli.

Feja Danaveja
Stils 1960
Kadrs no filmas «Bonija un Klaids». Režisors: Arturs Penns. 1967.

Karsta sirds, aukstas asinis. Šī aktrise 1967. gadā filmā „Bonija un Klaids” nospēlēja gangstera Artura Penna līgavas lomu. Un tūdaļ modernas kļuva beretes (tās katrā ziņā valkāja nobīdītas uz sāniem), smilškrāsas puloveri, lakatiņi ap kaklu un gluds karē matu griezums. Uz gados jauno publiku spēcīgu iespaidu atstāja ieradums rotaļāties ar pistoli un košļāt cigāru. Viņa spēlēja filmā „Tomasa Krauna afēra” (1968) – un Danavejas varones manikīrs, viņas garās skropstas, kostīmi, ideālie aksesuāri un slavenā baltā minikleita kļuva par hitiem. Tomēr atmiņā viņa palikusi kā aukstasinīga varone ar karstu sirdi. Nevainojama figūra, lielas acis, kalsna seja, augsti vaigukauli, kupli gaiši mati. Dzelzs lēdija, kam nav sveša arī romantika. Tāds pats bija arī viņas stils: sievišķīgas kleitas un korekti kostīmiņi.

Džūlija Kristi

Stils 1960Sešdesmito gadu ekrāna mīlule. Kinolentē fiksēta mode dzīvo ilgi, varbūt pat mūžīgi. Piemērs šai ziņā ir Laras kostīmi no filmas „Doktors Živago” (1965) pēc viņas atgriešanās no Sibīrijas. Tērpi, ko filmā valkāja Džūlija Kristi, daudzējādā ziņā noteica sešdesmito gadu beigu modi. Lai minam platu mēteli, kura garums sniedzas zem ceļgaliem un kurš atgādina šineli, kreklus ar platām manšetēm un apkali. Un kažokādas: cepures, uzročus, kažokus…
Ar Džūliju Kristi kino pasaulē ienākuši daudzi kliedzoši tēli un raksturi, kas sniedz pilnīgu priekšstatu par tā laika dāmām. Slavenākie agrīnie aktrises darbi ir filmās „Billijs melis” un „Dārgā”, kas uz lielā ekrāna iznāca sešdesmito gadu sākumā. Par lomu filmā „Dārgā” Džūlija Kristi ieguva prēmiju Oscar kā „Labākā aktrise”.

Fransuāza Ardī

Stils 1960Stils 1960

Baikera draudzene. Mūzikas pasaulē viņa ienāca 18 gadu vecumā. Un tūlīt guva panākumus! Taču pēc sešiem gadiem skatuvi pameta. Un turpināja karjeru, ierakstot diskus. Fransuāzu 1966. gadā uzaicināja spēlēt lomu filmā par 1.formulas sacīkšu braucējiem „Lielā balva”. Un viņa uz visiem laikiem palikusi atmiņā kā „baikera draudzene”, kurai pašai arī patīk vizināties ar motociklu vai sacīkšu auto. Viņa valkāja ādas jakas, bikses, īsbikses un svārkus, garus ādas zābakus vai arī vīriešu zābakus. Garos taisnos matus viņa neieveidoja, jo tos taču veidos vējš. Viņa bija jauno modes namu Paco Rabanne, Chanel, Yves Saint Laurent seja, viņai patika apģērbi no „vīriešu garderobes”, taču pati izskatījās trausla un maiga.

Katrīna Denēva
Stils 1960
Kadrs no filmas «Šerbūras lietussargi». 1964.

Cēla greznība. Viņa pamodās kā zvaigzne pēc filmas „Šerbūras lietussargi” (1964) pirmizrādes. Maigā un romantiskā Ženevjēva viņas izpildījumā par kulta personāžu pasaules kinematogrāfijā kļuva, daudzējādā ziņā pateicoties skaistajiem tērpiem. Rūtainās kleitiņas, kuru garums sniedzas nedaudz zem ceļgaliem (jautrības laikmeta ziedu laikos – nekādu mini!), toņa ziņā pieskaņoti kardigani, mēteļi ar apkali un elegants klačs. Un nemainīgā lente matos. Tas viss tūdaļ kļuva populārs. Modes kritiķi uzskata, ka Katrīnas Denēvas panākumu pamatā ir matemātiski precīzi lēsti veidoli. Viņas tērpā viss, vai tā būtu somiņa, broša vai kurpes, vienmēr organiski atbilst tēlam. Turklāt strikti tiek ievērots noteikums: apģērbā nedrīkst būt vairāk par trim krāsām! Viņa vienmēr ir vienkārša un grezna: midisvārki, žaketes, blūzītes ar nelielu dekoltē, sievišķīgas frizūras. Karaliska stāja un atturīgs smaids. Un attiecīgs stils – cēla greznība un franču šiks.

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON