Nepakļāvīgā mode

Style1940
Rita Heivorte. 1946

1939. gada 1. septembrī bezrūpībā ieslīgušajai Eiropai lika nodrebēt pirmie bumbu sprādzieni. Tobrīd nevienam nenāca ne prātā, ka dzīves ritmu un stilu sešus ilgus gadus noteiks Otrais pasaules karš, kas šajā dienā bija sācies. Lai gan kaujas nenotika visur un arī vācu armija nebija ieņēmusi visas pilsētas, taču trūkums un likstas skāra visus eiropiešus. Tomēr arī visgrūtākajos laikos dzīve turpinājās: cilvēki mācījās, iemīlējās, gāja uz teātri un kino, lasīja grāmatas un žurnālus, arī modes žurnālus, kas turpināja iznākt. Tiesa, tie bija kļuvuši atturīgāki, pieticīgāk ilustrēti, bet jauno fasonu vietā tika ievietoti praktiski padomi, kā pārtaisīt un atjaunināt vecos apģērbus, kā sievietēm sevi kopt, jo skaists izskats paaugstina karavīru kaujas sparu. „Jūsu skaistumu daudz vairāk apdraud rūpes, stingra taupība un bailes. Tāpēc jūsu pienākums ir būt veselām, spēka pilnām un patīkamām,” šādas iedvesmojošas rindas lasīja sievietes.

Tas nebūt nebija viegls uzdevums. Materiālus un resursus galvenokārt paņēma uz kara vajadzībām orientētā Eiropas un Amerikas rūpniecība, bet civiliedzīvotājiem bija jāapmierinās ar mazumiņu. Modes žurnāli propagandēja jaunu elegances kodu, par paraugu izvirzot „utilitāro” stilu. Tā kā audumi bija jātaupa, radās īsi svārki – līdz ceļgaliem – ar šķēlumu un šauri mēteļi. Visstingrākie noteikumi skāra apavus: no ādas gatavoja tikai karavīru zābakus, bet iedzīvotājiem piedāvāja filca, gumijas, kaņepju šķiedras, sintētikas un ādu pārstrādes atlikumu izstrādājumus. Tika regulēts papēžu fasons un augstums: Amerikā tas nepārsniedza 2,5, Lielbritānijā – 5 centimetrus. Izskanēja ieteikums pirkt ērtus, ekonomiskus apavus ar plakanu zoli vai koka platformu – tanketi. Apavi bija smagnēji, zaudēja trīsdesmito gadu eleganci un vieglprātīgo izskatu. Žurnāls Vogue ieteica kurpes „atdzīvināt ar krāsainu apmalojumu vai spilgtām lentītēm, uz kurām stingrie likumu ierobežojumi neattiecās. Lai slēptu to, ka nav zeķu, sievietes kājas krāsoja ar tējas, cigoriņu vai riekstu čaumalu novārījumu. Bija pat saloni, kuros modes dāmām kājas ar speciālu krāsu tonēja un uz ikriem zīmēja vīli.

Style1940
Augstas frizūras, biezi polsteri, raupjas kurpes uz platformas kā modelei Marlēnai Vionē bija raksturīgas četrdesmito gadu vidum.

Izrādījās, ka tikai cepures ir tā tualetes detaļa, kuru neviens un nekādā veidā nereglamentē. Modes dāmas neskopojās ar izdomu un darināja visdažādākos veidojumus no visiem iespējamiem materiāliem – samta, filca un tilla lupatiņām, koka skaidām un trušādas gabaliņiem. Ekstravagantās cepures uzstutēja uz sprogām un lokām: frizētavas vairumam bija nesasniedzama greznība, tāpēc matus audzēja garus un uztina uz papīrīšiem, ko lietoja matu rullīšu vietā.

Style1940
Angļu žurnāliste Anna Skota Džeimsa bikškostīmā. 1941

Četrdesmitajos gados dekoratīvās kosmētikas ražošana faktiski apsīka, resursi tika koncentrēti uz higiēnas izstrādājumu izlaidi. Kara gados tika radīts pirmais matu šampūns, kura sastāvā nebija ziepju. Francijā ķertin izķēra produkciju ar Dop marku, bet Anglijā katrā mājā lietoja Yardley mazgāšanās līdzekļus. Amerikā sāka izlaist dezodorantus ar pulverizatoru, kuri Eiropā parādījās daudz vēlāk.

Sievietes, uzklausot modes žurnālu padomus, dekoratīvo kosmētiku aizstāja ar ierastiem produktiem. Barojošā sejas krēma vietā lietoja augu eļļu un pienu, vates vietā – papirosu papīru, uzacu krāsu aizstāja zābaksmērs, ar apavu taukiem krāsoja skropstas, bet ar ogli tonēja plakstiņus.

Style1940
Bikses ir aktuālas. 1946

Vienīgais kosmētikas līdzeklis, kura izlaide kara gados pastāvīgi palielinājās, bija lūpukrāsa. Amerikā valdība sākumā kosmētiku izsvītroja no „vitāli svarīgo preču” saraksta, taču drīz vien šo lēmumu vajadzēja atcelt. Karavīri gribēja, lai sievietes izskatās kā Sievietes. Kad viņu lūpas bija spilgti krāsotas, nedz kleitas fasons, nedz papēžu augstums vairs nebija svarīgs. Lai taupītu deficīto metālu, lūpukrāsu pildīja plastmasas tūbiņās. Tirdzniecība plauka, un Parīze kosmētikas un parfimērijas rūpniecībā drīz vien zaudēja līderpozīcijas. Kā ziņo laikraksts New-York Times, 1941. gadā Savienotajās Valstīs pārdeva lūpukrāsu par 20 miljoniem dolāru, un tās noiets pastāvīgi palielinājās. Tieši kopš tā laika lūpukrāsa kļuva par visbiežāk lietoto kosmētikas līdzekli.

Style1940
Marsela Rošā kolekcija.
Style1940
Elegantais piegriezums uzsvēra silueta sievišķīgumu. 1946

Četrdesmitie gadi kļuva par sapņu fabrikas Holivudas uzplaukuma laiku. Dekoratīvās kosmētikas firmas Max Factor un Revlon, kas sadarbojās ar kinoindustriju, strādāja arī frontes vajadzībām: izgatavoja maskēšanās grimus un pirmās palīdzības aptieciņas, bet Helēna Rubinšteina izpelnījās ASV prezidenta Rūzvelta uzslavu: „Rūpēties par sieviešu skaistumu nozīmē būt saistītam ar kara grūtībām.”

Style1940
Lorēna Beikola.

Kara gados kinozvaigznes audzēja garākus matus, lai apstākļos, kad daudzu dekoratīvo līdzekļu trūka, uzsvērtu savu sievišķību. Kinoskatītājas ar skubu kopēja Betas Deivisas lokas, Ritas Heivortas mirdzošos matus vai francūzietes Madlēnas Solanžas blondās sprogas. Bet vīrieši jūsmoja par skaistu atkailinātu jaunu sieviešu pin-upphotos fotogrāfijām. Tās lielā daudzumā parādījās 1943. gadā, kad aktrisei Džeinai Raselai, kas kļuva par pirmo pin-up-gerl, kinomagnāts Hovards Hjūzs izstrādāja krūšturi ar smailām bļodiņām. Apspīlētos puloveros pozējušā Lana Tērnere veicināja tekstilrūpniecības attīstību. Pēc tam, kad kara laikā slavenā un daiļā Rita Heivorta 1946. gadā parādījās pirmajā Luija Reāra radītajā bikini peldkostīmā, viņa kļuva par īstu leģendu.

Style1940
Veronika Leika.

Otrajam pasaules karam beidzoties, modes pasaulē sākās jauns laikmets. Amerikā parādījās jauns sievietes tips – liktenīgā sieviete: uz ekrāna redzamās spītnieces un pavedinātājas atklāja glamūra laikmetu. Eiropā atdzimušais kino norobežojās no Holivudas standartiem. Franči jūsmoja par savām dīvām – Mišelu Morgānu, Mariju Kazaresu, Simonu Siņorē, bet itāļu kino neoreālisms cildināja īstenu sievieti – juteklisku, dabisku, ar elastīgiem gurniem un kuplām krūtīm, bieži vien trūcīgā tērpā un slapjās drānās (Anna Manjāni un Silvana Mangāno).

Style1940
Kristiāna Diora kolekcijas New Look skate. 1947
Style1940
Kristiāna Diora kolekcijas New Look skate. 1947

Līdz ar kara beigām sadzīves rakstura ierobežojumi netika tūdaļ atcelti, tie vēl ilgi palika spēkā. Apvērsumu izdarīja Kristiāns Diors, kas 1947. gada februārī parādīja savu revolucionāro kolekciju. Viņš noraidīja kara gadu sieviešu silueta prioritātes: izteikti platos plecus, kalsnumu un īsos svārkus.

Style1940
Kolekcija New Look. Kristiāns Diors. 1947

Viņa piedāvātais siluets iemiesoja ļoti sievišķīgu, romantisku un elegantu greznas dāmas ideālu ar lapsenes vidukli, uzsvērtām krūtīm, slīpiem šauriem pleciem, pagarinātiem un kupliem svārkiem. Daudzus šokēja šāds klajš izaicinājums apstākļos, kad taupība un pieticība joprojām bija galvenās tikumības iezīmes. Taču vēl vairāk cilvēku Eiropā un Amerikā šo stilu uzņēma ar sajūsmu.

Style1940
Kolekcija New Look. Kristiāns Diors. 1947

Kolekcija, kam tika dots nosaukums new look, bija atbilde uz dedzīgo vēlēšanos drīzāk aizmirst kara grūtības un atgriezties normālā dzīvē, kur sava vieta ir izklaidēm, modei un sievišķīgumam. Lai gan savā īstajā būtībā new look stils bija pieejams tikai elitei, pēc tā bija ilgojušies visi. Šo ievirzi drīz vien pārņēma faktiski visi augstās modes nami: Lanvin, Nina Ricci, Jaques Fath, Givenchy, Pierre Cardin.

Style1940
Kristiāna Diora kolekcija. 1948

Šim stilam pakļāvās visi. Tajā neiederējās masīvās platformas un tanketes, to vietā nāca laiviņas un sandales. Itāļu un franču apavu dizaineri centās maksimāli sašaurināt papēdi, lai jaunajam sievišķīgajam siluetam piešķirtu eleganci un trauslumu. Helēna Rubinšteina izgatavoja tonālā krēma Fond de Tient pirmo partiju, Marsels Rošā izlaida smaržas Fammе („Sieviete”), kas joprojām ir populāras, bet Izabella Lankreja atvēra greznu salonu, par kura devīzi kļuva vārdi: „Skaistums ir prieks, kurā var dalīties.” Neatgriezeniski pagātnē palika izsalkuma pilnie gadi un veidojās jaunā eiropiešu sabiedrība – patērētāju sabiedrība. Paaudze, kas bija pieredzējusi trūkumu, tiecās pēc spilgtām krāsām, greznības un pārticības, un tagad to visu varēja atļauties. Bija atnācis pārticības laikmets, kad, augstās modes diktēti, veidojās masu kultūras standarti.

Desmitgades elki

Style1940
Ingrīda Bergmane
Style1940
Eva Gārdnere
Style1940
Marlēna Dītriha
Style1940
Ketrīna Hepberna
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON