XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)

Stils 1970
View Gallery
6 Photos
Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-067

Ornella Muti.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-066

Rekvela Velča.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-064

Mia Farova.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-063

ABBA

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-061

Monika Viti.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)
Style1970-2-060

Mireija Matjē.

Stils 1970

Mēs turpinām stāstu par XX gadsimta 70. gadu modi, tā laika brīvībām, jaunajām tendencēm, stila ikonām un izcilajiem dizaineriem.

Rūpīgi piemeklēto ansambli nomainīja komplekts, bet kopā ar to pozīcijas nostiprināja un modes dāmu skapī galveno vietu ieņēma „bāzes” garderobe. Un tas nebija gluži vienkārši svārku, blūžu un bikšu sakopojums. Komplekti tika rūpīgi pārdomāti jau projektēšanas stadijā. Veikalā vai tirdzniecības katalogā pircējam piedāvāja kostīmu, kuram varēja tūdaļ piemeklēt auduma faktūras, krāsas un zīmējuma ziņā pieskaņotus dažāda piegriezuma svārkus, bikses, kreklus, svīterus un vestes.

Stils 1970Stils 1970

Kolekcija Lanvin. 1970 un 1972

Šajos gados tekstilizstrādājumu ražotāji ar modes žurnālu līdzdalību organizēja maksi garuma ieviešanu modē. Tomēr dāmas bija iemīļojušas mini, dažkārt valkāja arī midi. Kampaņa izgāzās. Tiesa, modes dāmas vienā komplektā apvienoja gan mini, gan maksi, īsai kleitai vai svārkiem virsū uzvelkot garu mēteli. Garderobē iederējās arī garas tunikas kopā ar parastajām biksēm vai īsbiksēm.

Stils 1970
Tērps no kolekcijas Louis Feraud.

Šajos desmit gados modē bija folkloras un etniskais (kantri, rustikālais, zemnieku) stils. Šie virzieni, kuros izmantoti dažādu pasaules tautu tradicionālo tērpu elementi, bija ļoti populāri. Modelētāji šo tematiku labprāt izmantoja savā jaunradē.

Stils 1970
Modele krepžoržeta kleitā no kolekcijas Guy Laroche. 1971

Septiņdesmitajos gados modes pasaulē priekšgalā izvirzījās tie, kas strādā masveida patēriņam. Jaunās tendences iezīmējās tieši prêt-a-porter kolekcijās. Taču, lai radītu jaunu apģērbu līniju, bija vajadzīgi lieli līdzekļi, kuru jaunajiem dizaineriem parasti nebija. Savi darbi bija arī jāparāda. Augstās modes sindikāta pārstāvji 1971. gadā panāca, ka tika pieņemti noteikumi, kas jaunajiem dizaineriem atļāva demonstrēt savas jaunās kolekcijas. Savukārt biznesa un jauno dizaineru sadarbības veidu tajā pašā gadā atrada Didjē Grīmbahs, nodibinot savas ģimenes firmas С. Mendes (daudzu slavenu marku gatavo apģērbu ražotājas) filiāli – asociāciju „Radītāji un ražotāji”. Tā daudziem dizaineriem palīdzēja radīt savus zīmolus.

Parādījās jēdziens nouvelle couture („jaunā augstā mode”), ko ieviesa Īvs Senlorāns. Par nouvelle couture pārstāvjiem tiek uzskatīti Karls Lāgerfelds, kas tolaik strādāja Fendi un Cloe labā, Sonja Raikele, Klods Montana, Terijs Muglers, Takada Kenzo…

Stils 1970
Tērps no kolekcijas Chloe. 1972
Stils 1970
Tērps no kolekcijas Ungaro. 1970

Nouvelle couture pārstāvji bija pazīstami plašai publikai, viņi paši kļuva par zīmolu. Šajos desmit gados, kad modei bija demokrātisks raksturs, dzima patērētāju mīlestība un cieņas pilna attieksme pret marku, proti, etiķeti (leiblu).

Stils 1970
Tērps no kolekcijas Missoni.
Īvs Senlorāns. Izņēmums no noteikumiem

„Vislabākais ietērps sievietei ir viņu mīloša vīrieša apskāviens. Bet tām, kurām šī laime liegta, esmu es,” teica izcilais kuturjē. Un kā „mierinājumu” dāmām piedāvāja satriecošus tērpus. Lai gan septiņdesmitajos gados topā bija prêt-a-porter apģērbi, meistars no savām pozīcijām neatkāpās un palika uzticīgs haute couture. Proti, ikdienības latiņu pacēla mūžīgās klasikas augstumos.

Stils 1970
Īvs Senlorāns ar modelēm.

Viņš pasaulei dāvāja „skaistās neatkarības” un „jutekliskās elegances” stilu un izstrādāja „pārlaicīgo modi”, ieviešot elementus, bez kuriem šodien mode nav iedomājama: sieviešu bikškostīmus, safari jakas, caurspīdīgas blūzes un kleitas un, protams, sieviešu smokingu, kuru Senlorāns piedāvāja valkāt kopā ar svārkiem, bet vēlāk vispār izdomāja smokingkleitu. Kopš tā laika šis dāmu apģērbs uz visiem laikiem ir saistīts ar viņa vārdu.

Stils 1970Stils 1970

„Savu stilu es atradu, pateicoties sievietēm. Tieši no šī avota nāk viss mana stila spēks un dzīvotspēja – es to smeļu no sievietes ķermeņa… Esmu radījis sievietes pamatgarderobi, kas nekad nenovecos. Mani modeļi ir tik universāli, ka tos var valkāt jebkurā sezonā. Sievietes kļūst neatkarīgas no modes strāvojumiem, tāpēc ka svarīgāks par tiem ir stils,” viņš paziņoja.

Stils 1970
Modele zīda un organzas tērpā.
Stils 1970
Modele pērļu pelēkā blūzē un pelēkā svītrotā kostīmā no 1975. gada kolekcijas.

Viņš gan sekoja modes strāvojumiem, gan tos radīja. Populāra ir etnika? Saņemiet greznas „nacionālās” kolekcijas. Augstu vērtējot visu krievisko, smeļot iedvesmu no Djagiļeva estētikas, Natašas Rostovas un Annas Kareņinas tēla, no krievu mūzikas un enerģētikas, no krievu sievietēm, kuras uzskatīja par pašām skaistākajām, tika izveidota „Krievu kolekcija” ar krāšņiem tērpiem zemnieku stilā.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Kupli svārki, šalles, stepētas vestes, zelta apdare, blūzes, papahas, sarafāni un zābaki tūdaļ nāca modē. Tas viss tika dēvēts par „Cildeno zemnieču stilu”… Jāpiebilst, ka Lorāna modes nama direktore ilgus gadus bija krievu aristokrāte Elēna Stroganofa-Lidenhauzena. Viņš kontaktējās ar Maiju Pļisecku (veidoja tērpus viņas „Rozes nāvei”), draudzējās ar Rūdolfu Nurijevu un citiem gan krievu, gan padomju emigrantiem.

Stils 1970
Īvs Senlorāns kopā ar modelēm. Kolekcija „Opijs”. 1978

Vēlāk viņš publikai parādīja kolekciju „Spāniete” – kleitas, no kurām vēdīja Velaskēza gleznu gars. Pēc tam nāca kolekcija „Opijs”. Ar šiem tērpiem viņš apliecināja savu sirsnīgo attieksmi pret Austrumu kultūru. Tajos pirmo reizi apvienoja dzelteno krāsu ar violeto, oranžo – ar sarkano. Visas šīs kolekcijas tika uzņemtas ar sajūsmu, ar ovācijām. Tiesa, daži kritiķi atzīmēja pārlieku teatrālismu… Bet Īvs Senlorāns kritikai nepievērsa nekādu uzmanību un strādāja tālāk. Viņu iedvesmoja Matisa, Pikaso, Van Goga, Vorhola darbi. Senlorāns radīja neaizmirstamo kolekciju ”Pikaso piemiņai”. Šo mākslinieku un dzejnieku daiļradei viņš veltīja daudzus darbus. Starp ievērojamākajiem modeļiem ir sārta atlasa žakete ar izšūtu citātu no Kokto darba, modelis „Šekspīrs”, Apolinēram veltīts samta ansamblis un žakete „Elzas acis”, kas tapusi Luija Aragona ietekmē.

Stils 1970
„Krievu kolekcija”. 1976

Stils 1970Stils 1970

Stils 1970
„Krievu kolekcija”. 1976
Sonja Raikele. Fashion pasaules alfa tēviņš

Ar apģērbu modelēšanu Sonja Raikele sāka nodarboties nejauši. Viņa gaidīja bērnu un sev izdomāja ērtu kleitu. Vēlāk viņa vīram piederoša veikala piegādātājam izstrādāja svītera modeli. Vienkāršajam pelēkajam apģērba gabalam bija negaidīti komerciāli panākumi. Drīz vien Sonja atvēra savu pirmo modes preču veikaliņu. Bet septiņdesmitajos gados viņu jau dēvēja par „jauno Šaneli”, „Koko Raikeli” un „Trikotāžas karalieni”.

Stils 1970Stils 1970

Viņa veidoja ērtus un mājīgus tērpus, kas netraucēja kustības. Viņas piegulošie svīteri, garie angoras un mohēra vilnas kardigani, svītrainās vilnas trikotāžas vai mīkstā vilnas krepa kleitas kļuva populāras. Pēc tam viņa nolēma padraiskoties un demonstrēja modeļus ar neapstrādātām malām, kostīmu ar vīlēm, kas izvērstas uz kreiso pusi, bez oderes.

Stils 1970Stils 1970

Ieviesa modē daudzslāņainus apģērbus, pirmā sāka veidot uzrakstus uz puloveriem. Moderna garderobe nebija iedomājama bez adīta kardigana ar jostu vai pogām. Kā apgalvo modes nama Sonia Rykiel radošais direktors Žeraldo de Konseisao, tradicionālā Sonia Rykiel trikotāža var izstiepties, taču ne jau tādēļ, lai „saspiestu” figūru – tā jums piešķir grafisku izskatu. Ja nevēlaties uzsvērt savu siluetu, jūs kaut kur uzliekat akcentu, citviet pievienojat krāsu, piemeklējat aksesuāru, kas vajadzīgajai vietai piesaista skatienu. Tas ir paņēmiens, kas „skatienu pāradresē pilnībā, grafiski, bez vārdiem”.

Stils 1970
Tērps no 1973. gada kolekcijas.

Fashion pasaulē teic, ka Raikele tāds ir alfa tēviņš. Tā ir sieviete, kas strādā sieviešu labā, bet uzņēmusies tradicionālās vīriešu funkcijas – viņa izvērsusi plašu ražošanu, rada rūpniecības produktu. Tagad viņai pieder 400 veikalu visās pasaules malās un kādi 50 modes preču veikaliņi. Turklāt viņa ir izdevusi vairākus dzejas krājumus un romānus.

Stils 1970
Tērps no 1972. gada kolekcijas.
Kenzo Takada. Haute couture grāvējs

Septiņdesmitajos gados iemirdzējās pirmā Rietumos atzītā japāņu modelētāja Kenzo zvaigzne. Pirmo skati viņš rīkoja stacijā Orsay, kur ieradās 50 skatītāji. Ieraudzījuši dīvainos spilgtos apģērbus – kimono no japāņu kokvilnas audumiem – , viņi smējās… Taču pavisam drīz publika aplaudēja kimonoveidīgajiem tērpiem, neiedomājamam svītru, rūtiņu un puķu apvienojumam (viņa izdomātajam difūzajam stilam, kas deviņdesmitajos gados kļuva par trendu „nesavienojamā apvienojums”), „sikspārņu” piedurknēm.

Stils 1970
Kenzo Takada. 1970

Tagad septiņdesmitos gadus sauc par Kenzo uzplaukuma, triumfa, veiksmīgāko laiku. Viņš piešķīra jaunu apjomu ierastām lietām – blūzēm, tunikām, žaketēm, mēteļiem, demonstrēja apjomīgus svīterus, platus plecus un piedurknes, taisnas līnijas.

Stils 1970
Tērps no 1974. gada kolekcijas.

Viņš izdomāja svīterkleitu ar „kimono” piedurknēm, atteicās no iešuvēm un rāvējslēdžiem, piedāvāja vienkāršas konstrukcijas, taisnu brīvu piegriezumu un spilgtus, eiropiešiem neierastus krāsu salikumus. „Ķermenim ir vajadzīga telpa,” teica modelētājs. „Gan fiziskā, gan garīgā nozīmē.” Viņš ģenētiskā līmenī nesaprata apģērbu, kas pieguļ figūrai un to uzsver. Bet tieši tobrīd tas bija topā. Apjomīgs apģērbs kļuva par revolucionāru. Tas dāvāja harmonijas sajūtu. Arī Eiropā cilvēki vairs nevēlējās iespīlēt vidukli un gūžas, negribēja demonstrēt ķermeni. Pārsātinātajai Eiropai Kenzo piedāvāja to, ko tā vēl nebija izmēģinājusi. Un Eiropa pieņēma Kenzo stilu, kuru nosauca par „jauno dekonstruktīvismu”. Pats Kenzo sevi dēvēja par „haute couture grāvēju”.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Iedvesmu Kenzo smēlās ne tikai no tik pazīstamā kimono. Savā jaunradē viņš jaunā veidā interpretēja spāņu bolero un tradicionālās austriešu žaketes, indiešu bikses un ķīniešu tunikas. Viņš ir pārliecināts: „Tautastērpiem no visas pasaules ir daudz kopīga. Tos ir apbrīnojami viegli kombinēt.”

Stils 1970
1973. gada kolekcija.
Klods Montana. Ādas karalis

Šis francūzis karjeru sāka Londonā septiņdesmitajos gados kā bižutērijas dizainers. Pirmās rotas Montana darināja no papjēmašē un bagātīgi papildināja ar straziem.

Stils 1970
Klods Montana ar modelēm.

Jaunā meistara stils bija avangardisks, sarežģīts. Viņa oriģinālajām kolekcijām bija lieli panākumi, iepriecināja arī noiets. Atgriezies Parīzē, viņš sagatavoja jaunu aksesuāru kolekciju, šoreiz no ādas. Un to parādīja kādā kafejnīcā. Panākumi bija milzīgi. Drīz vien Klods atvēra savu pirmo aksesuāru veikaliņu Parīzē. Pēc tam ķērās pie sieviešu apģērbu darināšanas no ādas, ko bija ļoti iecienījis un labprāt valkāja. Modes nams Claude Montana tika reģistrēts un atvērts 1979. gadā.

Modeļu pleci bija plati, bet viduklis tievs kā lapsenei. Žaketēm ar milzīgām šallkrāgām bija vienas pogas aizdare, tās bija valkājamas ar īsiem svārkiem vai šaurām biksēm un augstpapēžu kurpēm. Visi izstrādājumi bija darināti no melnas ādas. Tāpēc autors tika apsūdzēts fašistiskas modes veidošanā. Sieviete Claude Montana tērpā izskatījās dažkārt shematiski, pat karikatūriski. Viņu pieskaitīja pie māksliniekiem sieviešnīdējiem. Tad viņš sāka izmantot arī citas krāsas: plūmju zilo, sarkano un balto ar zelta apdari.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Klods Montana bija pirmais, kas sāka haute couture tērpus darināt pilnībā no ādas. Viņš lieliski to apstrādāja un no šī materiāla radīja īstus šedevrus. Mākslinieks uzskatīja, ka ādai nepieciešama īpaša dizainera pieeja. Izstrādājumiem vajadzīga noteikta struktūra un agresīvs stils. Turklāt materiāls ir mīksts un tāpēc modeļiem piešķir vijīgumu un noapaļotību.

Terijs Muglers. „Karaliskas palaistuves” slavinātājs

Romantiskais jauneklis nodarbojās ar klasisko baletu, sapņoja par Opéra de Paris trupu, iztēlojās, ka ir tās zvaigzne… Deja Mugleram atvēra durvis uz teātri, bet pats sev viņš atklāja gaismas efektus, režisūru un – galvenais – to, kā top izrāžu kostīmi. Jauneklis sev pašuva apģērbu, kas apkārtējos šokēja un sajūsmināja. Un viņš nolēma, ka var darināt tērpus Prīzes mazajiem modes preču veikaliņiem.

Stils 1970
1978. gada kolekcija.

Terijs Muglers 1973. gadā izveidoja pirmo kolekciju ar savu vārdu, kurai deva romantisku nosaukumu Café de Paris. Šī kolekcija noliedza visas modes tendencies. Sacēlās īsts skandāls: Muglers ļaudīm rādīja ne īsti karalisku palaistuvi, ne īsti karalieni, kas nejauši nokļuvusi uz ielas. Viņš bija atjaunojis piecdesmito gadu pieguļošo, koķeto, rafinēti sievišķīgo siluetu un vienlaikus tam piešķīris izteiktu seksualitāti, pat manierīgumu.

Stils 1970
Tērps no 1977. gada kolekcijas.

Šī kolekcija parādīja: Muglers ir apsēsts ar uzsvērtu sievišķīgumu. Viņš sacēlās pret valdošo folklorismu un radīja savu, unikālu stilu, kur bija trausls līdzsvars starp klasiku un laikmetīgumu. Viņš ieviesa jaunu piegriezumu, kas anatomiski un grafiski uzsvēra ļoti sievišķīgu siluetu. Pēc diviem gadiem nodibināja zīmolu Thierry Mugler (tagad marka ir mainījusi nosaukumu uz MUGLER).

Viņa veidotais tēls – tā ir stipra un valdonīga sieviete tumšā kleitā ar platiem piepaceltiem pleciem un lapsenes vidukli. Nav nekādu apdruku un lieku detaļu. Katra ieloce, katrs izgriezums, katrs izliekums ir spēka pilns. No izraudzītā ceļa viņš ne reizi nav novērsies.

Stils 1970Stils 1970

Zandra Roudsa. Britu modes komandore

Satriecošu etnikas garā ieturētu apģērbu kolekciju autore ir leģendārā britiete Zandra Roudsa. Viņa tajās izmantoja etnisko dekoru, apgleznojumus un izšuvumus. Kolekcijās jūtami dažādi folkloras un etnikas motīvi: austrumu, ukraiņu, indiešu, latīņamerikāņu.

Stils 1970

Rodsas tērpus bija ļoti iemīļojusi Londonas bohēma. Bet viņai patika epatāža. Šī „meitene ar vienu uzaci” un spilgti sārtiem matiem iesākumā uz podija parādīja visu sešdesmito gadu psihodēlisko stilu. Bet pēc tam paziņoja: „Mani nogurdinājusi laba, pareiza gaume. Kopš šī brīža es gribu visu darīt nepareizi.”

Stils 1970
1970. gada kolekcija.

Un izlaida kolekciju „konceptuālā šika stilā” – vakara tualetes klasiskā stilā, kas pēc tam sagrieztas un sastiprinātas ar spraužamadatām. Tā modē nāca caurumi, griezumi, spraužamadatas un klekši uz apģērba. Viņa ietērpa Queen un veidoja tērpus karaliskajām personām. Par ieguldījumu nacionālās modes industrijas attīstībā Zandrai Roudsai 1997. gadā piešķīra Britu impērijas komandora nosaukumu.

Stils 1970
1970. gada kolekcija.

Pateicoties viņas pūliņiem, 2003. gadā Londonā tika atvērts pirmais specializētais Modes un tekstila muzejs. Lai to izveidotu, viņa pārdeva savu māju. Tagad Zandra strādā tur. Pati meksikāņu arhitekta Rikardo Legoreti veidotā ēka ir spilgta un daudzkrāsaina, tā piestāv Zandrai. Viņu dažkārt sauc par frīku. Viņa neapvainojas, viņas devīze taču ir – „visu darīt nepareizi”.

Stils 1970
1974. gada kolekcija.
Stils 1970
1971. gada kolekcija.
Kelvins Kleins. Zelta jaunatnes pārstāvis

Apģērbu darināšanas prasmi viņš apguva Ņujorkas Modes tehnoloģiskajā institūtā, bet saprata, ka jāzina ne tikai teorija, bet arī prakse. Tāpēc vienlaikus stažējās ateljē, piegrieza uzvalkus.

Stils 1970
Kelvins Kleins.

Pēc tam Kelvins mācījās pie dažādiem dizaineriem, bet peļņas nolūkā pilsētas ielās zīmēja garāmgājēju portretus. Savukārt vakaros veidoja savu portfolio. Beidzot, sešdesmito gadu pašās beigās kopā ar draugu Barriju Švarcu nodibināja Ņujorkā firmu Calvin Klein, Ltd. Bet drīz vien izveidoja savu pirmo kolekciju, kuru izstādīja vienā no viesnīcas stāviem. Šo kolekciju pamanīja stāvu augstāk esošā modes preču veikaliņa direktors. Redzētais biznesmeni satrieca. Sekoja nopietns pasūtījums un solīda atlīdzība. Kleins kļuva slavens un ieguva finansiālu brīvību.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Vēlāk dizainers septiņdesmitos gadus nosauca par trakiem. Viņš kļuva par bohēmas sastāvdaļu, tur valdīja alkohols, narkotikas, sekss. Taču dizainers tomēr paspēja arī strādāt sava zīmola labā. Viņš klasisko vīriešu uzvalku pielāgoja sievietēm, piedāvājot interesantu modeli PeaCoat (bušlats) – īsu mēteli ar divrindu aizdari un platiem atlokiem. Modelis kļuva par sezonas hitu un noteica sieviešu apģērbu attīstības virzienu tuvākajiem desmit gadiem.

Viņš 1974. gadā izveidoja aksesuāru un kažokādas apģērbu kolekciju. Vēl pēc četriem gadiem modes pasauli satrieca sensācija: pirmie dizainera džinsi, kuriem uz aizmugures kabatas bija modelētāja logotips Calvin Klein un Omega.

Stils 1970
1979. gada kolekcijas džinsu reklāma.
Rojs Halstons. Amerikāņu Īvs Senlorāns

Šķiet, viņš ir pirmais amerikānis, kura darbs ir ietekmējis pasaules modi. Viņš atteicās no liekiem dekoratīviem elementiem par labu ideālam piegriezumam. Iemīļotie audumi – zīds, džersijs un kašmirs. Hobijs – veidot apģērbus disko stilā.

Stils 1970
Rojs Halstons.

Viņš sāka ar cepuru darināšanu. Savu pirmo modes preču veikaliņu Rojs atvēra1957. gadā un sāka sevi saukt par Halstonu. Drīz viņa vārds kļuva par glamūra sinonīmu. Viņš 1968. gadā atvēra savu modes namu. Rojam patika atkārtot: „Dizainers ir tik labs, cik labi ir cilvēki, kas valkā viņa apģērbus.” Viņš ietērpa Elizabeti Teilori, Laizu Minelli (savu mūzu un draugu), Bjanku Džageri…

Stils 1970

Viņu dēvēja par otru (amerikāņu) Īvu Senlorānu. Viņš kļuva par elitārā, vēlīnā disko stila – tā grezno kleitu un masīvo rotu – ideologu. Tolaik bija modē hipiju-etno-trubadūru stils, bet Halstons ignorēja jebkurus trendus.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Amerikāņu dizaineru modes skatē Versaļā, kur pirmo reizi bija uzaicināti modelētāji no ASV, viņš parādīja kolekciju vienā tonī. Viņa kleitu vienkāršība radīja bumbas sprādziena efektu. Tomēr aiz vienkāršības slēpās sarežģīts un pārbaudīts griezums. Bet visslavenākā bija viņa izdomātā kreklkleita no mākslīgās zamšādas – materiāla, kas parādījās 1970. gadā ar nosaukumu ultrasuede (US). Kleita kļuva par hitu.

Uz viņa plāksnītes Modes slavas alejā Fashion Walk of Fame rakstīts: „Septiņdesmitie pieder Halstonam.” Un tas ir tiesa: „tusētāji” un zvaigznes viņu dievināja.

Stils 1970
Rojs Halstons ar modelēm. 1977. gada kolekcija.

Stila ikonas
Viņas dēvēja par elkiem un sekssimboliem, viņu posteri karājās meiteņu guļamistabās un telpās, kur jaunekļi pubertātes vecumā klausījās roku, panku un popsi. Viņas atdarināja, no viņām pārņēma žestus, smaidu, acu piemiegšanu…

Barbara Briļska. Galvenais jaungada smaids

Stils 1970Tulkojumā no grieķu valodas Barbara nozīmē „mežone”, „svešzemniece”. Un patiesi: šķiet, ka viņas varone ir atnākusi no citas pasaules, augstākām sfērām. It kā būtu parasta šīs zemes sieviete, bet reizē nedaudz citplanētiete, nedaudz citāda. Tāda kā maigā un kaislīgā Ieva no „Mīlestības anatomijas” (1972) un aukstā, bet kārdinošā skolotāja Nadja Ševeļova ar skumjām acīm no leģendārās filmas „Likteņa ironija jeb Vieglu garu!” (1975), bez kuras nav iedomājams Jaunais gads pēcpadomju telpā. Momentāni modē nāca vienkāršais elegantais mētelis Barbaras Briļskas stilā. Visas vēlējās iegūt kreklkleitu – amerikāņa Roja Halstona septiņdesmito gadu šedevru. Bet viņas kažokādas cepure kļuva par īstu hitu. Šādu lapsādas galvassegu (kā filmā), kažokādas cepuri vēlējās iegūt (un nākamajā ziemā jau bija dabūjusi) katra sevi cienoša jaunkundze un dāma. Bet tās, kuras vēl nebija paspējušas īsi apgriezt matus, sāka atdarināt Barbaras Briļskas frizūru.

Fāra Foseta. Čārlija eņģelis

Stils 1970

Viņa sāka kā modele. Filmējās reklāmās. Uz lielā ekrāna debitēja Sindijas lomā kinolentē „Es sapņoju par Džinniju” (1965). Pirmā lielā loma bija Mērija Enna Pringla filmā „Maira Brekinridža” (1970). Par slavenu kļuva, pateicoties seriālam „Čārlija eņģeļi” (iesākumā tā nosaukums bija „Ielas kaķi”) par sievietēm policistēm. Džilas loma viņu padarīja par Amerikas sekssimbolu. Viņas foto sarkanajā peldkostīmā kļuvi par visos laikos visvairāk pārdoto posteru (12 miljoni kopiju). Viņa valkāja figūru akcentējošus pieguļošus tērpus. Un modes dāmas sev šuva un pirka tādus pašus. Pateicoties Fārai, par modes trendu kļuva sportisks stils, ko viņa bija sev izvēlējusies. Pēc viņas ģīmja un līdzības tika izgatavota pat lelle Bārbija. Taču īpašu uzmanību vienmēr piesaistīja viņas biezie, kuplie mati: tie tika iekāroti un atdarināti. Aktrises frizūra tika uzskatīta par vienu no septiņdesmitajos gados vispopulārākajām. Pēc viņas nāves 2009. gadā Playboy dibinātājs Hjū Hefners teica: „Fāra bija viena no mūsu laika izcilākajām skaistulēm.”

Debija Harrija. Diženā blondīne

Stils 1970

Viņa astoņpadsmit gadu vecumā (1963) pārcēlās uz Ņujorku, lai kļūtu par dziedātāju. Panākumi atnāca, kad viņa kļuva par dziedātāju „jaunā viļņa” amerikāņu grupā Blondie, kas pasaulei dāvājusi nemirstīgos hitus Heart of Glass, Tide is High, Atomic, One Way Or Another. Jāteic, ka grupas nosaukumu izdomāja Debija, atcerējusies, kā viņu kravas mašīnu šoferi uzrunāja: Hey, blondie! (Hei, blondīnīt), jo viņa bija nokrāsojusi gaišus mautus, gribēdama līdzināties Merilinai Monro. Bet pēc tam izteica nepieklājīgus piedāvājumus. Septiņdesmitajos gados Debija pilnīgi iederējās Ņujorkas pankroka ietvaros. Ādas jakas, vīriešu žaketes virs sporta krekliņa, džinsi un bikses – tāds bija Debijas stils. No vienas puses, tas bija diezgan vīrišķīgs. Taču viņa vienmēr palika sievišķīga un seksuāla, cenšoties atdarināt aizvadīto gadu Holivudas skaistuļu frizūras un grimu un pielāgojot tos attiecīgajam laikam. Vēlāk Debija matus pārkrāsoja tumšus, un tūdaļ līdzīgi rīkojās viņas atdarinātājas. Viņa prata balansēt starp skaisto un protestus raisošo, epatāžu un patosu.

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON