XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)

Stils 1970
View Gallery
15 Photos
Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-109

Džerija Hola.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-108

Žaklīna Biseta.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-107

Laiza Minelli.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-106

Šarlote Remplinga.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-105

Lorēna Hatona.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-104

Olīvija Ņūtona-Džona un Džons Travolta.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-103

Silvija Kristela.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-101

Džeina Birkina.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-102

Mireja Dārka un Alēns Delons.

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-094

Studio 54

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-093

Studio 54

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-091

Studio 54

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-090

Studio 54

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-088

Studio 54

Stils 1970
XX gadsimta 70. gadu daudzveidība (I daļa)
style70-087

Studio 54

Stils 1970

Šķiet, 70. gadi ir XX gadsimta vienīgā desmitgade, ar kuru modes stilu un virzienu daudzveidības ziņā nevar sacensties neviena cita desmitgade. Un vēl 70. gadi ir brīvības, jaunības, seksa baudīšanas laiks. Izpriecu, protestu, cīņas laiks, normu un standartu noliegšanas laiks. Vislabāk to raksturo vārds daudzveidība. Bija daudz brīvību, stilu, mūzikas, seksa, modes, politikas.

Hipiji

Viņi uzradās no 60. gadiem. Garajos matos iepina puķes, audzēja bārdu, klausījās rokenrolu. Dzīvoja garīgās komūnās, aizrāvās ar Austrumu mistiku, meditēja, ceļoja, izmantojot autostopu vai savos izkrāsotajos autobusos… Hipiji garāmgājējiem dāvāja puķes, un viņus sauca par „puķu bērniem”. No viņiem vēdīja lavandu, rožu, gardēniju smarža. īpaši populāras bija pačūlijas, kas nomaskēja marihuānas aromātu. Viņi protestēja pret puritānisko morāli, aicināja: „Nodarbojieties ar mīlestību, nevis ar karošanu!” Un svēti ticēja, ka miers, mīlestība un skaistums glābs pasauli.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Viņiem bija sava mode: izdiluši džinsi ar ielāpiem, lēta bandana, nobružāta jaka, vecs krekls, rokassprādzes… Jāteic, ka Īvs Senlorāns kļošbikses izdomāja tieši viņiem. Taču hipiji nevalkāja bikses ar kompānijas logotipu, bija pret modes industriju un diktātu. Tomēr Senlorāna piedāvājums tiem iepatikās. Viņi izārdīja pārāk šauros džinsus, iešuva trijstūra ielaidumus un ieguva brīnišķīgas „kļošenes”. Jaunkundzes, kam hipiju filozofija bija pieņemama, valkāja garus sarafānus un svārkus, bet krūšturus uzskatīja par apspiešanas simbolu.

Aksesuāri bija koka talismani un amuleti, aprocītes, kas savērtas no pērlītēm vai sapītas no dzīpariem, lakati sulīgās krāsās. Un lenta ap galvu.

Viņi propagandēja saplūšanu ar dabu un lielākoties valkāja apģērbu no dabiskiem audumiem.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Panku atnākšana

Enerģētikas krīze, ko izraisīja situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos 1972.-1973. gada ziemā, noveda pie ekonomikas krīzes, bezdarba, nedrošības un depresijas… Tās ārstēšanai tika izmantoti dažādi līdzekļi. Piemēram, agresīvs ārējais izskats. Šajā ziņā panākumus guva panki, kas nomainīja miermīlīgos hipijus. Panku stils bija vērsts uz epatāžu. Tā bija ne tikai pļauka sabiedrībai un pieklājībai, bet trieciens zem jostasvietas.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Panki noskuva matus vai uz galvas veidoja irokēzu „grebenes” kliedzošās krāsās, rotājās ar pīrsingu un tetovējumiem, valkāja krekliņus ar grafiti, kājās vilka „martensus” – zābakus ar biezu zoli, ko bija ieteicis vācu ārsts Klauss Martenss cieto armijas zābaku vietā. Uzvārdu Dr. Märtens vēlāk angliskoja par Dr.Martens.

Meitenes, cenšoties līdzināties vīriešiem, atteicās no jebkuras sievišķības. Caurās zeķbikses, caurspīdīgās tīkliņblūzes, smagnējos apavus uz platformas, trubiņbikses un sporta krekliņus, kas tika valkāti uz kreiso pusi, bagātīgi papildināja metāla ķēdes, krusti, gredzeni, spraužamadatas. Dažkārt dumpinieki ietērpās atkritumu maisos, savu apģērbu rotāja ar žiletēm, klozetu ķēdēm, kāškrustiem. Panku drānas, arī lūpas, nagi un plaksti, lielākoties bija melnā krāsā.

Stils 1970Stils 1970

Viņi ienīda hipiju stulbos aicinājumus „atgriezties pie dabas”. „Mīlestību un mieru” panki nomainīja ar „seksu un vardarbību”, bet visu dabisko – ar kliedzošu samākslotību. Veidola pasniegšanā viņi deva priekšroku nacismam, perversitātei, Dieva zaimošanai. Tas bija izaicinājums pieklājībai, vecākajai paaudzei. Iespējams, ka tieši viņu dēļ 70. gadi tika dēvēti par „sliktas gaumes desmitgadi”.

Stils 1970
Pankgrupas Sex Pistols līderis Sids Višess.
Stili un trendi

70. gados modes trendus diktēja pret-a-porter radītāji. Parīze bija kļuvusi par rūpnieciskās modes galvaspilsētu, bet Londona joprojām bija avangardisma un brīvās ielas modes centrs. Nekādu kanonu nebija. Katrs varēja pats sev izvēlēties apģērbu. Saglabājās iepriekšējās desmitgades siluets, taču populārs bija vaļīgs apģērbs no dabiskiem audumiem un romantiska pastorāle. Tas bija uzlabots hipiju stils, piesegta viņu nevīžība.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Aktuāls bija arī etniskais stils: garie krāsainie čigānu brunči un spilgti daudzslāņu kimono. Aktuālas bija arī neitrālas krāsas.

Šo laiku pamatoti uzskata par sporta stila aizsākumu. Populāra kļuva aerobika, fitness un citi veselīga dzīvesveida atribūti. Momentāni tika izpirktas kasetes ar Džeinas Fondas nodarbību ierakstiem. Sportisku stilu ieguva bikses, žaketes, bluzoni un sieviešu svārki. Vīriešu kreklu atgādinošu blūzi sievietes līdz jostasvietai atpogāja vaļā: visiem bija jāredz, ka ķermenis ir stingrs, bet krūštura nav.

Kad populāras kļuva disko dejas, radās arī atbilstošs stils „uz kiča robežas” ar tam raksturīgajiem spīdīgajiem likras un lureksta triko, šaurajām biksēm, plānajām blūzēm, daudzajiem spīdumiem un apjomīgo bižutēriju. Tolaik radās arī tā saucamais difūzais stils – vistīrākā eklektika. Par tā autoru uzskata Kenzo Takadu.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Detaļas un akcenti

Par modes karalieni tika uzskatīta tā saucamā bītlene. Šis svīteris ar augstu apkaklīti bija obligāta vīriešu un sieviešu, studentu un akadēmiķu, zemnieču un medmāsu garderobes sastāvdaļa.

Stils 1970Stils 1970

Amerikāņa Roja Holstona izdomātā kreklkleita patika gan klasikas piekritējām, gan sporta stila cienītājām. Šai mīkstas trikotāžas vai zamšādas kleitai ar lielām kabatām un dekoratīvām pogām modes dāmu skapī bija ierādīta godpilna vieta. Visu desmitgadi līdzīgu stāvokli ieņēma meksikāņu lopkopju pončo. Tas bija ļoti iemīļots Eiropā.

Studentu ballītēs par savdabīgu uniformu kļuva minibruncīši un kurpes uz platformas. 70. gadu sākuma sensācija ir īsbikses, turklāt ne pārāk pieticīgas, ļoti īsas. Vispirms tās „iekaroja” Eiropu, bet pēc tam Savienotās Valstis, kļūstot par amerikāņu sieviešu iemīļotu apģērba gabalu.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Vēl viena šā laikmeta iezīme bija A veida sieviešu svārki. Tos valkāja kopā ar piegulošiem krekliem vai bītleni.

Tolaik radās arī tāds jēdziens kā apģērbu komplekts. Veikali un lielāko Eiropas firmu katalogi piedāvāja vairākus variantus – sieviešu svārkus un bikses kopā ar žaketi, kā arī krāsas un faktūras ziņā pieskaņotu svīteri, kreklu, aksesuāriem. Vēlāk to nosauca par bāzes garderobi.

Visbeidzot, moderni kļuva sieviešu bikškostīmi. Bez bikškostīma 70. gadu sievietes garderobe nebija iedomājama. Kopš Īvs Senlorāns to bija parādījis vienā no savām skatēm, tas veiksmīgi kļuva moderns. Tā radīšanā savu roku pielika arī Džordžo Armani, kura zvaigzne pie modes debesjuma spoži sāka mirdzēt tieši šajos gados.

Lai kuru stilu bija izvēlējušies tie, kas sekoja modei, viens apģērba gabals garderobē bija vienmēr. Tās ir džinsbikses, kas noderēja ikvienam un visos dzīves gadījumos. Daudzas dāmas tās valkāja, lai demonstrētu savu vienaldzību pret modi un liktu saprast: svarīgāks ir tas, kas viņai galvā, nevis sedz pakaļu. Lai gan šī ar drānu cieši apvilktā ķermeņa daļa piesaistīja lielāku uzmanību nekā gudrību un intelektu izstarojošas acis.

Drīz vien uz biksēm parādījās dizaineru zīmes. Pirmais savu vārdu uz džinsbiksēm uzspieda Kelvins Kleins, tās pārvēršot par stilīgu, seksuālu, šiku apģērba gabalu. Pateicoties lieliskajam piegriezumam, bikses piegula figūrai, uzsverot kāju slaidumu un garumu. Dizaineru džinsbikses kļuva par respektablu apģērbu, ko labprāt valkāja Holivudas kinozvaigznes, ievērojami politiķi un miljonāri.

Stils 1970

Jaunā laika sieviete

Dāmām šī desmitgade aizritēja cīņā par individualitāti, brīvo mīlestību, vienādām tiesībām ar vīriešiem. Viņas vairs negribēja būt priekšzīmīgas mājsaimnieces, nevēlējās būt arī simpātisks varoņa pielikums. Tagad dāmas izvēlējās karjeru, patstāvību un veiksmi. Un modes uzdevums bija viņām palīdzēt.

Stils 1970 Sievietes ļoti drīz iemācījās profesionālo panākumu kaldināšanai izmantot apģērbu. Taču paradoksāli bija tas, ka sievietei pēc uzkāpšanas virsotnē bija jāievēro noteikumi, kas pieprasīja bikses nomainīt pret svārkiem, tos papildinot ar zīda blūzi (tātad atsakoties no vīriešu krekla, kas izskatījās tik seksīgs), miesaskrāsas zeķēm, zempapēžu kurpēm un neuzkrītošām zelta rotām. Šāds bija karjeristu dreskods.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Par sieviešu skaistuma ideālu kļuva trausla, slaida blondīne ar plakanām krūtīm, lielām acīm, „poniju” un šaurām, izbrīnā piepaceltām uzacīm. Jaunā skaistuma etalona raksturīgās iezīmes formulēja kādas Ņujorkas fotomodeļu aģentūras īpašniece: „Augums – vismaz 1,70 m, mazas krūtis, zīdaini mati, maigi pleci, garš kakls, šaurs viduklis, skaistas rokas, viena no otras tālu izvietotas acis, ne pārāk liela mute un ne pārāk šauras lūpas.” Modes noteicēji šos ieteikumus drīz vien sāka uztvert kā rīcības programmu un pasaulei pasludināja jaunu standartu: 90-60-90.

Stils 1970Stils 1970

Daudzas sievietes centās parādīt, ka viņām vissvarīgākais ir darbs un panākumi. Viņas turējās pie dabiskā veidola. Lietišķas sievietes pazīmes bija svaigi mazgāti mati, nevainojama āda, obligāts manikīrs. Nekādas pamanāmas kosmētikas! Dienas krēmi dabiskos toņos, bezkrāsaina lūpu pomāde un nagu laka. Diezgan bieži modes dāmas izvēlējās matētu lūpu krāsu. Acu kontūrlīnijas ne tik spilgtas un izteiktas kā 60. gados. Tās nomainīja acu ēnas, kas uzsvēra augšējo un apakšējo plakstiņu. Arī tuša vairs netika klāta tika biezā kārtā, lai gan liekās garās skropstas joprojām bija atzītas. Modē bija arī iedegums. Dienā strādājoša sieviete ievēroja noteikto dreskodu un centās gādāt, lai izskatītos, ka viņas seju ir skāris tikai ūdens. Turpretī vakarā atļāvās spilgtas un vizožas acu ēnas (diskotēku un naktsklubu apmeklētājas deva priekšroku zilai un zaļai krāsai), tumši sarkanas, pat melnas lūpas. Arī ādai, pateicoties speciālam spīdumam, vajadzēja mirdzēt. Ja runājam par frizūru, priekšroka tika dota vai nu īsam griezumam kā Silvijai Kristelai slavenās Emanuelas lomā (1974. g.), vai biezam spīdīgam matu ērkulim kā Farai Fosetai no „Čārlija eņģeļiem” (1976. g.). Moderni bija arī taisni, gari spīdīgi mati. Ideālā variantā – galos vijīgi. Netika skaustas arī lokas. Turklāt tās varēja būt gan mērenas, gan tādas kā Āfrikas pārstāvēm, kurām galva izskatījās pēc bumbas ar vijīgām „atsperēm”. Pateicoties Mirejai Matjē, populārs bija arī „pāža” griezums. Ne tikai īss, bet arī pagarināts. Modes dāmas joprojām izvēlējās „sasonu”, kas tā bija nosaukts par godu savam autoram. Īpaši moderns bija „garais sasons”, līdz lāpstiņām. Šo griezumu izmantojot par pamatu, tika veidotas visdažādākās frizūras ar lielām lokām, pie saknēm paceltiem matiem.

Stils 1970

Bezkrāsainais dabiskums 70. gadu beigās daudziem bija apnicis. Modē nāca asinssarkanas lūpas apvienojumā ar bālu ādu, bet acis ieskāva tumša dūmaka.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Ozijs Klārks. Kingsroudas karaļa hipijšiks

Viņš dziedāja baznīcas korī un zīmēja tērpu skices lellēm, bet vēlāk māsām un brāļiem. Viņa diplomdarbs – sieviešu apģērbu kolekcija tika nosaukta par labāko, paraugu fotoattēlus 1965. gadā publicēja britu Vogue. Pēc Quorum pasūtījuma viņš prestižiem šīs kompānijas modes preču veikaliņiem veidoja kļošbikses, dažādkrāsu satīna blūzītes un šifona kleitas.

Stils 1970
Ozijs Klārks

Kopā ar sievu Seliju Birtvellu 1967. gadā Ozijs radīja pirmo kolekciju savam zīmolam Ossie Clark. Skate tika rīkota liellaivā. Vēlāk viņi veidoja plīvojošas kleitas un blūzes ar spilgtām etniskām un ziedu apdrukām. Viņiem patika eksperimentēt, apvienot dažādus audumus – krepu, atlasu, zīdu, tvīdu, parasto ādu un zamšādu. 70. gadu sākumā zīmolam Ossie Clark piepulcējās apavu dizainers Manolo Blaniks.

Stils 1970Stils 1970

Ozijs modē ieviesa motociklistu jakas līdz viduklim, īsas žaketes un īsbikses, pagarinātus mēteļus un kleitas. Klārks par dekoru bieži vien izmantoja čūskādu un metalizētus elementus. Viņš Mikam Džegeram un grupai Rolling Stones izveidoja slavenos seksuālos triko. Ozijs radīja skatuves tērpus grupai Beatles, Laizai Minelli un citām slavenībām. Bohēma viņu dievināja un sauca par Kingsroudas karali.

Stils 1970Stils 1970

Tomēr slavens viņš kļuva ar savām hipijkolekcijām, kurām bija nemainīgi panākumi.

Talantīgais dizainers bija slikts biznesmenis. Tas kļuva par cēloni biežajām depresijām, aizliegtu preparātu lietošanai, seksuālās orientācijas nomaiņai… Selija no viņa aizgāja.

Oziju Klārku nogalināja viņa mīļākais Diego Kogolato ar 37 naža dūrieniem.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Biba. Modes preču veikaliņš kulta statusā

Poļu emigrantu meita, fashion ilustratore Barbara Hulaniki Londonā atvērtajam pasta veikaliņam (internetveikalu priekštecim) deva nosaukumu Biba – tā viņa sauca savu vecāko māsu Birutu. Enerģiskā jaunkundze žurnālos publicēja savas skices, saņēma pasūtījumus, bet gatavos tērpus sūtīja klientiem. Barbara uzskatīja, ka lēti apģērbi var kļūt iekārojami īpaši tad, ja līdzināsies haute couture modeļiem (piemēram, rūtainajām kleitiņām, kuras valkāja Bridžita Bardo).

Stils 1970
Barbara Hulaniki.

Biba logotipu – zelts uz melna pamata – izdomāja un art déco stilā izgatavoja Entonijs Litls. Pašā pirmajā veikalā logo tika uzzīmēts uz aizkrāsotiem melniem logiem. Tur slēpās intriga: gribējās taču uzzināt, kas aiz tiem atrodas! Pavisam drīz Barbara atvēra veselu universālveikalu, kas ieguva kulta statusu kā visiem adresētas modes tirdzniecības vieta.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Pirmie stāvi bija iekārtoti kā buduārs, pēdējā stāvā ziedēja un plauka eksotisks dārzs, kurā pastaigājās sārti flamingi. Vienā no zālēm gluži vienkārši varēja novietot vannu. Tērpi bija izkārtoti nevis uz pakaramajiem, bet uz cepuru balstiem. Apģērbi lielākoties bija drūmos toņos (gluži kā laikapstākļi Londonā); dominēja plūmju, melleņu, brūnā krāsa. Tomēr veikalā līdzāspastāvēja glamūrs šiks un seksualitāte, nevainojama gaume un klajš kičs.

style70-052

Biba pirmo reizi sāka sievietēm piedāvāt kosmētiku „izmēģināšanai”. Daudzas dāmas pirms darba te ieskrēja, lai nokrāsotos. Veikalā Biba – arī pirmo reizi – tika noteikts standarts zīmolu mārketingam: tur pārdeva preces ar dažādiem logotipiem, kas kaut kādā ziņā atgādināja slaveno zeltu uz melna fona.

Stils 1970Stils 1970

Biba beidza pastāvēt 1975. gadā, kad sākās panku uznāciens: maz bija to, kas vēlējās vilkt melleņu krāsas kleitu ar šaurām piedurknēm… Viss notika saskaņā ar rokenrola principu „Dzīvo ātri, nomirsti jauns”.

Stils 1970
Tvigija modeles lomā.

Stils 1970

Mr. Freedom. Pārgalvīgs un nevaldāms

Masveida modes stilus noteica slavenie modes preču veikaliņi Biba un Mr Freedom. Otrais no tiem piederēja Tomijam Robertsam, kas piedāvāja neparastus jauno avangardistu apģērbus. Uz 70. gadu atturīgo smilškrāsas un brūno toņu fona modeļi izcēlās ar spilgtām krāsām un humoru. Tomijs uzskatīja, ka tirdzniecību var pārvērst par izklaidi. „Es negribu atvērt veikalu, es vēlos iedarbināt cirku,” viņš teica. Tas viņam spīdoši izdevās.

Stils 1970Nosaukumu savam veikalam bijušais teātra impresārijs patapināja no Viljama Kleina 1968. gada parodijfilmas. Veikalā Mr Freedom pārdeva spilgtus un „briesmīgi bezgaumīgus” apģērbus: ļoti piegulošus tērpus un sporta krekliņus atgādinošas kleitas ar aplikācijām – atlasa zvaigznēm, krekliņus ar Disneja multiplikācijas filmu varoņu attēliem, „spārnotus” zābakus, atlasa jakas.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Šis „pats vulgārākais modes cilvēks”, kā sevi dēvēja Robertss, arī veikala iekārtojumu pieskaņoja precēm. Interjers bija ieturēts zilos toņos ar sarkaniem lāsumiem, visur, kur vajadzēja un nevajadzēja, bija zvaigžņoti un svītraini audekla gabali, gleznas, virpuļojošas spoguļlodes. Par manekenu kalpoja piepūšama lelle no seksa veikala.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Viņa preces pirka Vestvuda un Maklārens, iekams nebija uzsākuši savu radošo karjeru. Jāpiebilst, ka veikalu Let It Rock Vivjena un Malkolms atvēra tajās pašās telpās, kurās atradās Mr Freedom. Eltons Džons pasūtīja Tomijam vairākus koncerttērpus Amerikas turnejai. Un cita starpā ieguva dzelteno kombinezonu ar klavieres atveidojošo aplikāciju uz muguras un baltos zābakus ar zaļajiem spārniem. Mr Freedom klienti bija arī Tvigija un Džastins Vilnēvs, Pīters Sellers, Miks un Bianka Džegeri, Šēra, Barbara Streizande, Olīvija Ņūtona-Džona, Elizabete Teilore.

Stils 1970Stils 1970

Vivjena Vestvuda un Malkolms Maklārens. Skandālu karaļi

Panku stila ideologi, propagandētāji un būtībā arī radītāji bija pirmo klašu skolotāja Vivjena Vestvuda, kas sāka aizrauties ar apģērbu modelēšanu, un mākslas skolas students, vēlākais pankroka grupas Sex Pistols menedžeris Malkolms Maklārens.

Stils 1970
Malkolms Maklarens un Vivjena Vestvuda.

Jaunizceptā dizainere Vestvuda ar saviem modeļiem pārsteidza publiku jau 70. gadu sākumā. Raksturīga viņas piedāvātā stila pazīme bija ārējās šuves, „nepareizi” pogājami apģērbi, uz augšu sacelti sieviešu svārki, izstiepušies ceļgali un kabatas, kā arī modificētas vēsturisko tērpu iezīmes (korsetes, krinolīni). Provokatīvus tērpus sievietēm un vīriešiem modelētāja veidoja tāpēc, ka vēlējās paplašināt modes robežas, mainīt auditorijas uztveri.

Stils 1970

Tolaik Vestvudas Let It Rock tirgotos tērpus dēvēja par agresīviem un pornogrāfiskiem. Šis veikals bieži mainīja nosaukumu – „Pārāk steidzīgs, lai dzīvotu, pārāk jauns, lai nomirtu”, „Sekss”, „Dumpinieki”, „Pasaules gals”. Tur pie sienām bija izliktas ainiņas no pornožurnāliem, nepieklājīgi uzraksti un seksa veikalu atribūtika. Protams, jaunos dumpiniekus, kas atnāca pēc hipijiem, skandalozā tirdzniecības vieta pievilka. Veikals kļuva par Londonas panku burziņu centru. Vivjena noformēja jauno „panku” stilu. Tas izmantoja neparastus apģērba elementus (piemēram, kakla siksnas un ķēdes kā rotājumus) kopā ar tradicionāliem rūtainiem audumiem, piemēram, baltie sporta krekliņi tika pārvērsti par pamatni šokējošu ideju paušanai.

Kolekcija Let it Rock. 1971
Kolekcija Let it Rock. 1971

Vivjena Vestvuda 1976. gadā, jau iemantojusi panka karalienes titulu, sāka veidot tērpus grupai Sex Pistols. Vēlāk viņa skandalozajiem mūziķiem radīja vairākus simtus skatuves tērpu šajā stilā.

Pēc Sex Pistols iziršanas Vivjena Vestvuda gribēja modi pamest, bet aizrāvās ar tērpu vēsturi. Viņa pievērsās piegriezuma mākslai un nodarbojās ar vēsturisko tērpu transformēšanu. Viņa 90. gados nepiedalījās panku stila atjaunošanā, kad pēkšņi, pateicoties Versačem un Gotjē, tas atkal iemirdzējās.

Stils 1970

Disko

Visu pasauli 70. gados pārņēma dejošanas drudzis: ļoti populāras kļuva klubu dejas. Disko izplatīšanos veicināja filmas „Sestdienas vakara drudzis” ar Džonu Travoltu galvenajā lomā (1977. g.) un „Paldies Dievam, šodien ir piektdiena” (1978. g.). Bee Gees veidotais „Drudža” skaņas celiņš kļuva par savdabīgu disko himnu.

Stils 1970
Džons Travolta filmā „Sestdienas vakara drudzis”. 1977

Un nav jābrīnās, ka drīz vien radās ne tikai noteikts dejošanas stils, bet arī dreskods. Iesākumā tas bija 60. gadu kosmiskā stila sajaukums ar etniskiem elementiem. Taču pamazām izveidojās disko stils: šoks, kičs, spožums! Neona gaismas, seksuāli piegulošas atlasa bikses un kļošenes, triko ar likru un lureksu, laka kurpju augstie papēži un masīvas zaigojošas rotas. Un košs grims ar daudziem spīdumiem matos un uz sejas.

Stils 1970
Grupa Bee Gees.

Disko stils – tas bija ne tikai apģērba, bet arī dzīves un domāšanas veids: disko dejotāji demonstrēja lokanus ķermeņus, kas iegūti, pateicoties ilgiem treniņiem sporta zālē. Neraugoties uz to, ka diskotēkās plauka narkotiku un alkohola lietošana, šajos gados „skaists” bija vārda „veselīgs” sinonīms.

Stils 1970
Deivids Bovijs.

80. gadu sākumā rokmūzika un citi žanri izspieda disko, bet kopā ar to arī disko stilu.

Stils 1970Stils 1970

Studio 54

Laikmeta diskotēku gars valdīja kulta statusu ieguvušajā Ņujorkas klubā, ko 1977. gadā atvēra 54. ielā. Šis klubs pastāvēja tikai 33 mēnešus. Tas atradās ēkā, kurā savulaik pastāvēja teātri un televīzijas studija. Kluba dibinātāji gribēja tam dot nosaukumu Studio. Bet reiz kāds apmeklētājs ienāca un jautāja, kā atrast Studiju 54 (acīmredzot domājot ielas nosaukumu). Un kluba nosaukums bija atrasts.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970 Stils 1970Stils 1970

Studio 54 saistās ar to, ka tur bija daudz mūzikas, vēl vairāk kokaīna un ļoti daudz seksa. Bezgalīgā straumē no augšas dejošanas laukumā plūda gaisma un melodijas, bet arī izsmidzinātais kokaīns. Balkonā bija galdiņi viesiem, kas, neizkustoties no vietas, nodevās seksuālām baudām.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970Stils 1970 Stils 1970

Studio 54 saistās ar mākslinieciskā nekārtībā samudžinātiem vadiem, ļoti dārgu aparatūru, sudrabotu audumu apvilktiem dīvāniem. Bet pie sienas tur bija Man in the Moon, kas no karotes ieelpo kokaīnu. Pagrabā bija telpa V.I.P. viesiem, bet trešajā stāvā – „gumijas istaba” ar kaučuka gabaliem pie sienām. To bija iecienījusi Ņujorkas bohēma, kas draiskojās, šņaucot, rijot, mīlējoties dejotājiem tieši virs galvas.

Stils 1970Stils 1970

Leģendārā kluba dibinātāji gribēja, lai ballītēs piedalītos iespējami vairāk bagāto un slaveno. Tāpēc izdomāja „durvju politiku” (tagadējo face control) un lozungu Beautiful Prople Only (tas pārtapa par dreskodu). Bet dažreiz arī slavenības netika pāri Studio 54 slieksnim. Baumo, ka pat Šēra palikusi aiz durvīm.

Stils 1970Stils 1970

Klubā spēlēja dīdžeju ciltstēvs Nikijs Sajano, dzimšanas dienas svinēja Endijs Vorhols un Bianka Džegere, kas ieradās jāšus uz balta zirga. Šeit „karsa” Martins Skorsēze un Džons Travolta, Laiza Minelli un Silvestrs Stallone, Rūdolfs Nurijevs un Kelvins Kleins.

Nodokļu policija Studio 54 slēdza, īpašniekus ielika cietumā. Atvadu vakarā ieradās daudzas slavenības, bet Laiza Minelli nodziedāja savu hitu New York, New York. Bija mēģinājumi leģendu atjaunot, bet tas neizdevās. 1998. gadā iznāca Studio 54 veltīta filma „Pēdējās disko dienas”.

Stils 1970Stils 1970Stils 1970

Stila ikonas

20. gadu zvaigzne Grēta Garbo – stūrainas, jūtīgas, noslēpumainas sievišķības iemiesojums. 30. gadu izaicinošā šika personifikācija – krāšņā Marlēna Dītriha, 50. gadu sievietes ideāls – jutekliskā blondīne Merilina Monro.

Visu šo noslēpumainību, košumu un krāšņumu 60. gados nomaina vājā Tvigija. Bet 70. gadu elki ir klaji seksuālā Silvija Kristela, atbruņojoši dabiskā Džeina Birkina, naivā, trauksmainā Laiza Minelli ar lielajām acīm.

Silvija Kristela. Nesalīdzināmā Emanuela
Stils 1970
Silvija Kristela filmā „Emanuela”. 1974.

Īss matu griezums, zaļas acis, caurspīdīga āda, maiga lūpu pomāde, garas kājas, brīnišķīga figūra. Silvija Kristela. Holandes modele, „Miss Eiropas televīzija” 1973. gadā. Pēc tam filmēšanās franču fotogrāfa, režisora diletanta Žista Žakēna pirmajā kinolentē „Emanuela” (1974. g.). Furors, triumfs, skandāls! Un laikmeta seksuālā simbola tituls. Emanuelas stilu bija ļoti viegli atdarināt: mīlestību alkstošās Kristelas varones vienīgais apģērbs bieži bija tikai krelles vai zeķes.

Baiļu pārvarēšanai pirms kutelīgu ainu filmēšanas iesākumā palīgā tika ņemts šampanietis un „tajiešu kāsītis”, vēlāk – degvīns un kokaīns. Viņas dzīves stilu raksturo vārdi „no saules rietam līdz rītausmai”. Viņa bija Francijas prezidenta Valerī Žiskāra d’Estēna galvenā kaislība un gandrīz vai oficiālā mīļākā.

„Loma mani savažoja uz visiem laikiem. Mans ķermenis kļuva svarīgāks par maniem vārdiem. Es kļuvu par mēmā kino aktrisi,” vēlāk atcerējās Silvija. Bet reiz piemetināja: „Esmu tai pateicīga. Pat ja es mēģinātu cīnīties ar Emanuelu, tas būtu veltīgi, viņa tik un tā ir stiprāka…”

Viņa piedalījās vairāk nekā 50 filmās. Taču pēc populārā bestsellera neviena no tām slavu nevairoja. Silvija palika atmiņā kā nepārspējamā Emanuela.

Mireja Dārka. Franču daiļava
Stils 1970
Mireja Dārka filmā „Slaidais gaišmatis ar melnu kurpi”. 1972

Provinciete gribēja kļūt par aktrisi un kļuva. Slaidā, staltā, allaž elegantā kundze ar kārdinošo figūru un uzrauto deguntiņu atbrīvojās no tumšajām lokām un kļuva platīnblonda. „Tajā brīdī, kad ieraudzīju savu jauno veidolu, sapratu, ka tā patiešām esmu īstā es,” viņa vēlāk teica. Parīze viņu apbūra, bet viņa to iekaroja pēc Žorža Lotnera filmas „Gala” (1966. g.), kurā Mireja spēlēja brīvās mīlestības priesterieni. Viņa kļuva superpopulāra. Taču tas nebija nekas salīdzinājumā ar piedalīšanos Īva Robēra filmās „Slaidais gaišmatis ar melno kurpi” (1972. g.) un „Slaidais gaišmatis atgriežas” (1974. g.). Viņas varoni sāka atdarināt, kopēt frizūru un manieres. Īpaši panākumi bija kleitai ar izgriezumu uz muguras. Tajā seksuālā pievilcība jauki sadzīvoja ar pikantumu un humoru. Viņa bija kļuvusi par īstu franču daiļavu.

Laiza Minelli
Stils 1970
Laiza Minelli mūziklā „Kabarē”. 1972.

„Es absolūti nešaubos par to, ka tieši īsais matu griezums izšķiroši ietekmēja manu karjeru,” reiz teica slavenās aktrises Džudijas Gārlendas meita. Laiza, kuru tracināja pastāvīgā salīdzināšana ar māti, uzkrītoši iezīmēja acis, uzvilka krūšturveida topiņu, tīkliņzeķes, uzlika tauriņu un katliņcepuri un iznāca no ēnas gaismā. Turklāt ļoti veiksmīgi: 1972. gadā viņa nofilmējās mūzikla „Kabarē” kinoversijā, ieguva „Oskaru” un Zelta globusu un kļuva par atdarināšanas objektu, stila ikonu, pavedinoša naivuma iemiesojumu… Viņa spēlēja teātrī, piedalījās šovos, sniedza koncertus. Viņas jutekliskā balss valdzināja. Taču viņa paniski baidījās no vientulības. Ar to izskaidrojami haotiskie sakari, alkohols, narkotikas. Ja nebija partnera, Laiza līdz rīta gaismai dejoja diskotēkās (iemīļotā vieta – klubs Studio 54), dzēra nakts bāros. Viņa neslēpa savus romānus, atklāti runāja par sakariem ar „precētajiem”, mainīja vīriešus kā pēc saraksta (francūzis, vācietis, itālis). Prese viņu dēvēja par „seksa haizivi”, „mīlestības mašīnu” un „svešas laimes rijēju”. Īstenībā viņa bija un palika maza dumpīga meitene, kas visu mūžu centās nebūt līdzīga mātei.

Turpinājums XX gadsimta 70. gadi. Laiks, ko raksturo vārds Daudz (II daļa)

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON