Mode kā laika zīmogs

Mode pastāvīgi ir kustībā. Dažkārt tā griežas atpakaļ, pie savām saknēm. Atkal redzam korsetes un turnīras kā Belle Epoque („Daiļā laikmeta”) laikā. It kā viss sākas no jauna.

Belle Epoque
Elizabete Ardena.

Viena no mūsdienu makijāžas tendencēm ir pievēršanās retrostilam. Visai tieši tiek atkārtota gan kosmētisko līdzekļu lietošanas tehnika, gan ar to palīdzību radītais vizuālais tēls. Galvenais mērķis ir panākt izteiktu laika zīmoga nospiedumu, vienalga kas tas būtu – XIX gadsimta sākuma demonstratīvi dabiskais veidols, padsmito gadu izaicinošā greznība, 20. gadu provokatoriskā noslēpumainība, 30. gadu džeza ekspresija un elegance vai 40. gadu pieticība.

Belle Epoque
Žineta Lantelme.
1900. – 1909.: lai dzīvo brīvība!

Pagājušā gadsimta sākumā ārējā izskata mākslīgo izdaiļošanu vairs neuzskatīja par kaut ko nosodāmu. Pie tam augstu tika vērtēta vienkāršība un dabiskums. To panāca ar dažādiem paņēmieniem. Piemēram, aristokrātisko bālumu – lietojot veselībai bīstamus balinošus krēmus uz arsēna un svina bāzes. Lai radītu plānas, caurspīdīgas ādas efektu, uz deniņiem, kakla un dekoltē atkailinātās daļas zīmēja zilganas dzīsliņas. Buržuāzijas aprindu sievietes, atdarinot slavenas aktrises, sāka izmantot teātra pomādi, skropstu tušu, uzacu zīmuli un balto rīsu pūderi. Matus ietonēja ar hennu. Izmantojot matu šķēres, ilgviļņus, šinjonus, veidoja kuplas, mīkstos viļņos krītošas frizūras. Nagus spodrināja ar pulējamo pastu. Viena no retrostila īpatnībām ir uzacu formas diezgan uzkrītoša akcentēšana. Tā laika vismodernākais veidols ir seja ar nevainīgu izteiksmi apaļajās bērna acīs.

Desmitgades elki bija Aisedora Dunkane, Sāra Bernāra, Mata Hari, Luajē Fullere, Marta Greiama, Klēra Voldorfa, Kleo de Meroda, Lina Kavalljeri.

Belle Epoque
Sāra Bernāra.
Belle Epoque
Aisedora Dunkane.
Belle Epoque
Kleo de Meroda.
Belle Epoque
Lina Kavalljeri.
1910. – 1919.: modi diktē zvaigznes

Iesākumā visi tiecās panākt, lai makijāža izskatās dabiska, bet āda – vesela. Tāpēc pirmā starptautiskā kosmētikas koncerna dibinātāja poliete Helēna Rubinšteina sāka izgatavot sārtu pūderi, jo baltais rīsu pūderis seju padarīja pārāk mākslotu. Tajā pašā laikā viņas konkurente amerikāniete Elizabete Ardena atvēra savu pirmo salonu, un drīz vien abas kosmētikas karalienes sāka cīnīties par klientēm, ražojot aizvien jaunu un jaunu produkciju. Viņas sievietēm ieteica apmeklēt kosmētiskos salonus, kur (tāpat kā mūsdienās) veica ādas dziļo tīrīšanu ar tvaika palīdzību. Apmeklētāju skaits nemitīgi palielinājās.

Belle Epoque

Modē bija Austrumu krāšņums un līdz ar to – spilgta makijāža. Sievietes tik ļoti aizrāvās ar kosmētiku, ka ar savu ārieni visai maz atšķīrās no kurtizānēm.

Līdz ar kūrortu attīstību modē nāca iedegums, bet interese par golfu un tenisu, riteņbraukšanu un jātnieku sportu lika pamatus apģērbu un makijāžas sportiskajam stilam. Taču karš sievietes piespieda ģērbties vienkāršāk: valkāt darba tērpus un formas, tērpties sērās. Modē nāca militārais stils un melnā krāsa. Laika un naudas tērēšana kosmētikai tika uzskatīta par nosodāmu. Uz lūpām mazliet pomādes, uz plakstiem kriksītis spīdoša vazelīna, celiņā izšķirti, gludi sasukāti mati – ātri un praktiski.

Desmitgades elki bija Liliana Diāna Giša, Teda Bāra, Glorija Svensone, Džūna Bārnsa, Mērija Pikforda, Pola Negri.

Belle Epoque
Pola Negri.
Belle Epoque
Teda Bāra.
Belle Epoque
Mērija Pikforda.
Belle Epoque
Liliāna Diāna Giša.
Belle Epoque
Glorija Svensone.
1920. – 1929.: makijāža kā provokācija
Belle Epoque
Make-up: Vita Radziņa. Make Up For Ever. Salons Poetica. Frizūra: Laima Lukss

Ātrās čarlstona sinkopes, zēngalviņas, sarkanas lūpas un īsi sieviešu svārki, brīvā mīlestība un cigaretes, un – lielā depresija. Sievietes šķīrās no sprogām, acis droši apvilka ar tumšu zīmuli, bet lūpas krāsoja sarkanas. Makijāža tika iecerēta kā provokācija. Sarkanais smiņķis tika uzlikts kā apaļš plankums, nagus noklāja ar sarkanu laku, kas tolaik bija parādījusies, uzacis nesaudzīgi izrāva un iezīmēja kā melnu līniju ar lejup noliektu galu. Blondīnes plakstiem izvēlējās piesātinātas zilas vai zaļas ēnas, brunetes – brūnas vai melnas, cenšoties iezīmēt mandeļveida acis, tām piešķirot dziļu noslēpumainu izteiksmi. Efektu varēja pastiprināt ar ūdensizturīgu skropstu tušu – Elizabetes Ardenas piedāvāto novitāti.

Desmitgades elki bija Mārdžorija Brūksa, Kikī de Monparnasa, Klāra Bova, Džozefīna Beikere.

Belle Epoque
Luīza Brūksa.
Belle Epoque
Kikī de Monparnasa.
Belle Epoque
Klāra Bova.
Belle Epoque
Mārdžorija Brūksa.
1930.-1939.: toni nosaka elegance

30. gados notika vērtību pārvērtēšana. Sievietes saprata, ka svarīgākais ir iekšējais skaistums. Viņas rūpējās par veselīgu dzīvesveidu, uzturu, par laika pavadīšanu svaigā gaisā. Ideāla sieviete ir smuidra, sportiska, kopta, pārliecināta par sevi, individualitāte. Šīs īpašības tika uzsvērtas ar neuzkrītošu makijāžu. Paaudzes elki bija Holivudas zvaigznes ar nevainojamu ādu un nepeļamu ķermeni.

Belle Epoque
Makss Faktors

Katrai sievietei uz tualetes galdiņa bija uzacu zīmulis, lai puslokā iezīmētu izrautās uzacis, acu ēnas, skropstu tuša. Sarkano smiņķi izlīdzināja. Lūpām parādījās kontūrzīmulis, bet pomādi klāja ar mazu otiņu.

Belle Epoque
Make-up: Viktorija Tagejeva. Make Up For Ever. Salons Poetica. Frizūra: Laima Lukss

„Skaistums ir nevis dāvana, bet ieradums,” teica Žermēna Monteja, kas 1938. gadā nodibināja kosmētikas ražošanas fifirmu un savas klientes centās pārliecināt, ka ar kosmētiku vien neko nevar sasniegt. Viņa iedibināja sejas ādas kopšanu, kas ietvēra pamatīgu tīrīšanu, kā arī dienas un nakts krēma lietošanu. Tajā pašā gadā Maksa Faktora kompaktais pūderis kļuva pieejams ne tikai kinozvaigznēm.

Elki bija Marlēna Dītriha, Džindžera Rodžersa, Lī Millere, Džīna Hārlova, Vivjena Lī, Grēta Garbo, Lenija Rīfenštāle, Džoana Krouforda.

Belle Epoque
Grēta Garbo.
Belle Epoque
Marlēna Dītriha.
Belle Epoque
Vivjena Lī
Belle Epoque
Kapucīne.
Belle Epoque
Džīna Hārlova.
Belle Epoque
Džoana Krouforda.
Belle Epoque
Maje Vesta
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON