Modes vizuālā atmiņa

Mainīgā mode nespētu tik ātri no podija „nokāpt” uz ielas, ja tās rīcībā nebūtu slepena ieroča – masveida ietekmēšanas līdzekļa. Šis slepenais modes ierocis ir mākslinieki ilustratori un fotogrāfi, kuru vārdi nereti paliek slaveno modelētāju ēnā. Bet tieši šie cilvēki jebkurus augstās modes meistaru izdomājumus ar savu daiļradi popularizē masās, viņu idejas propagandē modes žurnālos un albumos. Vēl vairāk – šīs ilustrācijas, kas dažkārt tapušas pat modes skates laikā, neviļus kļūst par modes vizuālo atmiņu. Atspoguļo tās vēsturi un ļauj jebkurā brīdī uzzināt, ko pasaulei savulaik piedāvājis viens vai otrs augstās modes mākslinieks, kad un kādiem apģērbiem cilvēki devuši priekšroku.

Illustration
Žoržs Barbjess. 1919

Bez ilustratoru un fotogrāfu daiļrades modes industrija mūsdienās nav iedomājama. Bet viss sākās ar Orleānas princeses Marijas Luīzes kāzu kleitu, kurā viņa precējās ar Spānijas karali Kārli I. Gravīra, kas attēloja šo tērpu, papildināja 1679. gadā Francijā iznākušajā pirmajā modes žurnālā ievietoto stāstu par monarha kāzām. Tiesa, netika ziņots, kas kleitu šuvis, toties ir zināms, ka ilustrācijas autors ir Truvēna kungs. Tiesa, profesijas prestižu tas netika ietekmējis: vairāk nekā divus turpmākos gadsimtus „modes bildīšu” autori šo „zemo” tēlotājas mākslas žanru uzskatīja vienīgi par blakuspeļņas avotu.

Illustration
Sieviešu modes žurnāla ilustrācija. 1826

Apvērsumu mākslinieku un publikas apziņā ar vieglu roku izdarīja nekronētais modes karalis Pols Puarē, kas savu darbu atspoguļošanai žurnālos piedāvāja jaunu koncepciju. Viņš gribēja, lai ilustratori, bet Purē prata saskatīt talantus, ne tikai vienkārši attēlo piegriezuma līnijas un fasonu, bet uzsver to īpašo un netveramo, ar ko asociējas jēdziens „stils”. Protams, ne jau visi mākslinieki prata uz papīra atainot modelētāja radošo ieceri un fantāzijas, bet vienlaikus radīt neaizmirstamu mākslas tēlu. Tāpēc jo svarīgāki ir modes vēsturē savu vārdu ierakstījušo zīmētāju sasniegumi. Viņus visus nosaukt nav iespējams kaut vai tāpēc, ka ne jau katrs reprodukciju parakstīja, tomēr izcilākos ir vērts atgādināt.

Illustration
Pols Iribs

XX gadsimta sākumā modes žurnāli savās lappusēs ievietoja jaunāko tērpu attēlus. Nodarbošanās ar „komerciālo grafiku” pirmo reizi kļuva par pilnvērtīgu profesiju, un slavenajā modes ilustratoru kohortā pilnīgi pamatoti pirmais minams ar daudzpusīgu talantu apveltītais Pols Iribs. Viņš sekmīgi nodarbojās ar grafiku un karikatūrām, projektēja interjerus un mēbeles, veidoja kino un teātra kostīmus, juvelierizstrādājumu dizainu un audumu rakstus, ilustrēja grāmatas. Slavens kļuva 1908. gadā, kad pēc augstās modes mākslinieka pasūtījuma izveidoja ilustrāciju albumu „Pola Puarē tērpi Pola Iriba skatījumā”. Būtībā viņš kļuva par pirmo profesionāli modes ilustrāciju žanrā, un viņa sadarbība ar Puarē bija ilgstoša un abiem visai ražīga, turklāt atdarināšanas cienīga.

Illustration
Ertē

Lai minam vēl vienu vārdu – Žoržs Barbjess. Šis mākslinieks kļuva slavens pēc tam, kad iznāca albums ar baleta zvaigžņu – „Sergeja Djagiļeva krievu sezonu” dalībnieku portretiem, taču pēc tikšanās ar Polu Puarē skatuves kostīmu attēlošanu labprāt nomainīja pret sadarbību ar modes noteicēju. Viņš no jauna atklāja, cik izteiksmīgas var būt hromatisko krāsu iespējas un tās sekmīgi izmantoja ilustrācijās.

Gan par poligrāfijas, gan reprodukcijas mākslas šedevru kļuva albums, ko Žoržs Lepaps radīja Polam Puarē.

Illustration
H. Roberts Dammijs. Kolekcija Дусе.

Starp Pola Puarē atklājumiem savrupu vietu ieņem Ertē: šis emigrants no Krievijas Romāns Tirtovs, kas par skanīgu pseidonīmu izvēlējās savus iniciāļus, bija ļoti spilgta un savdabīga personība, kas 18 gadu vecumā ieradās Parīzē ar vēlmi to iekarot. Ertē zīmējumus ievēroja Pols Puarē un uzaicināja sadarboties. Neparasti talantīgo mākslinieku ar ekspresīvi izsmalcināto zīmēšanas manieri dzīvē sauca par „krievu dendiju”, bet mākslā – par „XX gadsimta modes spoguli”. Viņš ieguva visprestižākos apbalvojumus dizaina jomā. Visus 170 kādā no Ņujorkas galerijām eksponētos viņa darbus nopirka Metropolitēna muzejs. Tas ir vēl nebijis gadījums. Pats Endijs Vorhols kolekcionēja viņa darbus. Mākslas vēsturnieki uzskata Ertē par vienu no spožākajiem art deco stila pārstāvjiem, kas iemiesojis komercijas garu un sapņa frivolo būtību. Ertē pirmā kliente bija Mata Hari, kurai viņš izveidoja garderobi austrumu stilā, bet pēc tam izdomāja tualetes Aisedorai Dunkanei un Annai Pavlovai.

Illustration
Gerda Vēgenera. 1914

„Karjeru modes laukā es uzsāku ar ticību trim vērtīgajām sievietes īpašībām – skaistumam, spējai valdzināt un elegancei,” viņš teica. „Kopš tā laika savas domas neesmu mainījis. Elegance ir iedzimta īpašība, to nevar iegūt. Sieviete, kuras izcelsme nav pārāk dižciltīga, var būt eleganta, pateicoties izskatam, stājai, ģērbšanās manierei, valodai un vēl tūkstotim citu detaļu.” Tieši mīlestība uz detaļām viņu padarīja par vienu no visietekmīgākajiem modes māksliniekiem. Kad vajadzēja noslēgt pirmo lielo kontraktu, lai izšķirtos starp Vogue un Harper’s Bazaar, viņš paļāvās uz gadījumu – Ertē meta monētu. Vinnētājs bija Harper’s Bazaar, ar kuru tad arī tika noslēgts ekskluzīvs kontrakts. Divdesmit gadu laikā Ertē tam uzzīmēja 350 vākus, kuros izpaudās viņa bezgalīgā fantāzija, zīmējuma filigrānais raksturs, kompozīcijas harmonija un apbrīnojamā krāsu izjūta.

Illustration
Ļevs Baksts. 1913

XX gadsimts ir glamūra un glancēto žurnālu laiks. Šo žurnālu vidū ir globāli projekti, kas savā varā pārņēma veselas valstis un kontinentus. Ir arī pieticīgāka – reģionāla un nacionāla mēroga periodiskie izdevumi. Taču visiem ir kāda kopīga iezīme – to veidolu vienmēr ir noteikuši un joprojām nosaka mākslinieki. Viņi akcentē modelētāju piedāvātās modernās detaļas, tās tiražē un ietekmē lasītāju, iegalvojot: „Tas ir moderni! Tas ir skaisti! Šobrīd valkājiet, šujiet, pērciet tikai to!”

Illustration
Etjēns Driāns. 1914

Par mākslinieka Andrē Eduarda Martī devīzi kļuva jēdzieni „dabiskums” un „brīva izturēšanās”, kas rada atspoguļojumu pēckara laikam raksturīgajās vieglajās zīmējuma līnijās. Šāds zīmējums uz daudziem gadiem noteica Itālijas modes žurnālu un Vogue veidolu.

Illustration
Petess Galantess. Kolekcija Lanven. 1924

Vogue 20. – 30. gadu neaizmirstamo vāku radītāja – spāņa Eduarda Garsijas Benito stilam bija nosliece uz dabiskumu. Viņam nepatika zīmēt stilizētas figūras mākslotās pozās. Viņa ideāls bija slaida, gracioza, eleganta sieviete uz neitrāla fona: tā viņa izskatījās efektīgāk.

Illustration
Kristians Berards. 1938

Zviedra Ērika (Kārļa Ēriksona) ilustrācijas radīja mierīgu, apcerīgu noskaņu. Viņš prata apbrīnojami precīzi atveidot apģērba stilu, akcentējot detaļas – cepurīti, cimdus, lentes matos. Viņa romantiskā zīmēšanas maniere vairāk nekā 20 gadus bija meistara vizītkarte žurnālā Vogue.

Illustration
Renē Grio. 1947

Francūzis Kristians Berārs iesākumā atteicās sadarboties ar ievērojamo modes žurnālu. Baidījās, ka Vogue prasības ierobežos viņa radošo brīvību. Viņš krāja pieredzi, strādājot par scenogrāfu un veidojot kostīmus filmām, gleznoja portretus un ilustrēja grāmatas. Rezultātā redakcijā ieradās jau kā nobriedis mākslinieks, kura romantiskais ekspresionisms un sirreālisms būtiski ietekmēja modes ilustrāciju stilu.

Illustration
Renē Bušē. 1945

Par modes grafiķi numur viens pasaulē 50. gados kļuva Renē Grio. Viņa stils apbrīnojami sadzīvoja ar pēckara gadu „jauno skatījumu”. Šim māksliniekam nepatika folklora, arī dabai viņa kompozīcijās nebija vietas. Puķes gan viņš izmantoja lielā daudzumā, taču tās sprauda tikai pie uzvalku atlokiem, pie cepurēm, kleitu izgriezumos. Grio bija gandrīz visu Kristiāna Diora reklāmas plakātu autors, strādāja Mulenrūžas un Lido kabarejos. Viņa uzkrītošā maniere lielu zīmējumu vizuāli sadalīt ar līnijām un drošais noteiktais rokraksts atgādina Tulūza-Lotreka stilu.

Illustration
Žoržs Lepaps. 1924

Mūsdienās par spilgtākajiem modes ilustratoriem pamatoti tiek uzskatīti Džeisons Brukss un Grehems Rountveins. Viņu darbi aptver visu modes industrijas spektru no augstās modes demonstrējumiem Parīzē līdz ielas stilam Tokijā. Viņi zīmē postmodernistiskā sapņa pasauli: meitenes tur ir skaistas un gudras, bet jaunie cilvēki – nevainojami un jutekliski. Tā ir skaistās dzīves ideālā izpausme.

Illustration
Matss Gustavsons. Kolekcija haute couture Gianfranco Ferre Diora modes namam. 1989

Katram viņa varonim ir savs noskaņojums, spilgts un izteiksmīgs veidols. Viņa varone ir stipra, neatkarīga, patiešām eleganta sieviete ar viltīgu kaķenes skatienu, valdzinošu smaidiņu, mirdzošiem matiem. Viņa visu kontrolē, viņai apkārt ir tikai skaisti cilvēki un skaistas lietas, viņu ieskauj tā ideālā pasaule, pēc kuras visi tiecas. Diemžēl tas ir sapnis, ar kuru nonākam saskarē tikai ilustrācijās, ko piedāvā Džeisons Brukss – mākslinieks, kas attēlo greznību un absolūto skaistumu, rada noslēgtu, izredzētajiem domātu ekskluzīvu pasauli.

Illustration
Tonijs Viramontess. Kolekcija Valentino. 1984

Par ilustratora popularitāti liecina tas, cik daudz cilvēku cenšas zīmēt tāpat kā viņš. Taču šie pūliņi ir veltīgi. Vēl nevienam tas nav izdevies. Bruksa darbos valdošo īpašo atmosfēru, glamūru un spožumu nav iespējams atdarināt. Viņš ir izveidojis savu, jau no pirmā skatiena atpazīstamu stilu.

Džeisons Brukss, tāpat kā visi mākslinieki, kopš bērnības zīmēja uz papīra. Tagad, sadarbojoties ar neskaitāmiem žurnāliem un kompānijām visā pasaulē, viņš darbā izmanto datoru un cipartehnoloģijas. Tā dara arī citi mūsdienu autori, kas aizvien biežāk sevi sauc par māksliniekiem dizaineriem. Viņu rokās ir nonākuši jauni izteiksmes līdzekļi, tāpēc vairs nav nekādas vajadzības prast meistarīgi rīkoties ar zīmuli un otu. Arī modes žurnālu redakcijās noteicēji tagad ir nevis mākslinieki, bet direktori mākslas jautājumos. Taču šo amatu – modes ilustrators, kas darbojas kā augstās modes mākslinieka un sabiedrības starpnieks, nesteidzieties nodot arhīvā. Radošs mākslinieks būs pieprasīts tik ilgi, kamēr dzīva būs pati mode. Un vai gan nav vienalga, ar kādiem līdzekļiem tiek sasniegts rezultāts?

Illustration
Antonio Lopess. Kolekcija Versace. 1981
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON