Skaistā laikmeta mode

Belle Epoque
View Gallery
13 Photos
Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-008

Kamila Kliforda.

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-009

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-010

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-011

Mis Sedlija. 1903

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-012

Lilija Lengtrija.

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-013

Ina Kleira.

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-014

Herta Millere. 1912

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-015

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-016

TGabija Desli.

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-017

Līna Kavaljeri. 1908

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-019

Karols Makomass. 1905

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-020

Lilija Lengtrija.

Belle Epoque
Skaistā laikmeta mode
Belle-Epoque-021

Deizija Irvinga. 1910

Sašņorēta korsete, vaļa kaulu krinolīns un kleita līdz grīdai kopš viduslaikiem tika uzskatīti par sieviešu apģērba nemainīgiem atribūtiem. Taču atnāca XX gadsimts ar vārdos neizteikto devīzi „Brīvību sievietes ķermenim”. Skaistā dzimuma ķermenis kļuva vairāk izsmalcināts un jutekliskāks. Tika atmesta korsete un saīsinātas tualetes – nedaudz, tikai potīti atsedzot, taču tā modes vēsturē kļuva par revolūciju. Revolūciju, ko diktēja laikmeta estētiskie ideāli.

Belle Epoque
Parīzes kabarē artiste Gabija Desli Žannas Pakēnas kleitā.

XX gadsimts Francijai dāvāja īsu un spožu jaunas mākslas un dzīves kvalitātes ēru, ko raksturoja skaistums, daile, vieglums un bezrūpība. Vēlāk šo laimīgo ceturtdaļgadsimtu no 1895. līdz 1914. gadam nosauks par Belle Époque – franču buržuāzijas triumfa skaisto laikmetu, kad tā spēja nepieredzēti attīstīt ekonomiku, rūpniecību, zinātni un tehniku. Bagāto pilsētnieku mājās ienāca elektrība, radio, telefons. Attīstījās dzelzceļu tīkls, bet daži drosminieki mēģināja pacelties gaisā. Pa ielām, biedējot gājējus, ar neredzētu ātrumu – 20 km stundā – traucās automobiļi Renault un Peugeot, tika atvērtas pirmās Parīzes metro stacijas.

Parīzē atnāca 1900.gads un līdz ar to – kārtējā Vispasaules izstāde – trešā aizvadītajā desmitgadē. Bet tajā pirmo reizi Elegances paviljonā bija pārstāvēti ievērojamāko kuturjē izstrādājumi – grezni un izsmalcināti. Tieši tur franču augstās modes mākslu haute couture gaidīja spožs triumfs. „Visiem, kas nes upuri uz grācijas, spožuma, greznības un skaistuma altāra, viņiem visiem Parīze bijusi, ir un būs godājama svētceļojuma vieta,” rakstīja kritiķi.

Belle Epoque
Čārlzs Frederiks Vorts.

Liktenim labpatika, lai par franču aukstās modes mākslas pamatlicēju kļūst anglis. Čārlzs Frederiks Vorts. Pirms pusgadsimta viņš ieradās Parīzē pēc septiņu gadu mācīšanās Londonas tekstilrūpniecības uzņēmumos un jau 1858.gadā nodibināja savu modeļu namu. Viņš pirmais izstrādāja un veiksmīgi izmantoja mārketinga likumus modes pasaulē. Savus izstrādājumus viņš parakstīja līdzīgi kā mākslinieks gleznas. Katru gadu rādīja jaunu kolekciju, apliecinot, ka mode ir mainīga un kaprīza. Tā kā dāmas vienmēr grib būt modernas, tas nodrošināja pastāvīgu pieprasījumu. Viņš piešķīra samērīgu formu krinolīnam, padarot kleitu plakanu priekšpusē, un drānu salika ielocēs, tās pārvietojot uz aizmuguri. Vortu sauc par kuturjē numur viens pasaulē. Viņš angļu šūšanas tehniku apvienoja ar franču šiku. Pat pats vārds „kuturjē” parādījās, apliecinot atzinību viņa nopelniem: pirms tam ar līdzīgu franču terminu apzīmēja tikai skroderus, modistes un šuvējas.

Belle Epoque

Pēc Vorta nāves viņa dēli sekmīgi turpināja tēva darbu, Vispasaules izstādē gūstot atzinību. Jāteic, ka dažādu valstu publika ne mazāk jūsmoja par citu slavenu modes namu darbiem. Par parīzietes Žannas Pakēnas modeļiem no smalkām mežģīnēm un zīda. Par Žaka Dusē daiļradi, kurš dūmakainā violetā zīdā ietērpa slavenās teātra zvaigznes Eleonoru Dūzi un Sāru Bernāru, radīja aktrisei Gabrielai Režānai veselas gāzes, krepdešīna un zīda lentu kompozīcijas. Žaku Dusē dēvēja par burvi un magu, kas kostīmu un modes vēsturē palicis kā viena no vismīklainākajām personībām, kā mākslinieks, kas mākslu ģērbties apvienoja ar mākslu dzīvot.

Franču modes mākslu aptumšoja tikai viens apstāklis: no visiem modeļiem strāvoja aizvadītā laikmeta ideāli. Bet cilvēki fasonos, siluetos un audumu izvēlē gribēja redzēt ko jaunu. Viņi ilgojās pēc cita dzīves ritma un vēlējās, lai apkārt būtu cita, greznāka un harmoniskāka dzīves vide. Viņi gribēja dzīvot komfortablās mājās un skaistos interjeros, valkāt skaistus, brīvākus tērpus, kas netraucē kustības. Šī vēlēšanās, kuru viņi paši līdz galam neapzinājās, tomēr transformējās vārdos neizteiktā sociālā pasūtījumā māksliniekiem, arhitektiem un amatniekiem, kuri ar savu talantu bija spējīgi pārveidot apkārtējo pasauli atbilstoši laikmeta prasībām un neatskatoties uz pagātni. Tā radās ekspresīvais art nouveau stils – jauna māksla, kas drosmīgi noraidīja visus kanonus. Tā bija dumpīga māksla, spilgta, brīva no konvencionalitātes, pat pārsteidzoša – kā daļiņa no tā straujā laikmeta, kad kopā saplūda dzīves baudīšana un satraucošas pārmaiņu priekšnojautas.

Belle Epoque
«Melnā svētdiena» Eskotā. Eduardam VII ļoti patika zirgu skriešanās sacīkstes, pēc viņa nāves visi uz tām ieradās tērpušies sēru krāsā, – un tas kļuva par galveno notikumu modes pasaulē.

Šo stilu apvienoja kopīga estētiskā koncepcija, jauns pasaules uzskats un jauns skatījums uz mākslas aktīvo lomu ikdienas dzīvē, kad skaista kļūst ikviena lieta, ko var paņemt rokā, un ikviens apkārtējās telpas priekšmets. Vēl vairāk – šis sils sintezēja visus tēlotājas un lietišķās mākslas veidus. Vienkārša amatnieka – vitrāžista, stiklinieka, kalēja, mēbeļu galdnieka – meistarība tika vērtēta tikpat augstu kā mākslinieka un arhitekta darbs. Citādi nemaz nevarēja būt, jo kāpņu margas un balkonu režģi, vitrāžas un mēbeles viņu rokās pārvērtās par mākslas darbiem.

Oriģināls art nouveau stilistiskais atradums ir priekšmetu plūdenās viļņveida aprises, pilnīga atteikšanās no taisno leņķu un līniju stingrās ģeometrijas.

Belle Epoque

Jaunā stila trauksmainā tēlainība izrietēja no augu un dzīvnieku pasaules formu daudzveidības, bet par tā kvintesenci tiek uzskatīts Hermaņa Obrista slavenais izšuvums „Alpu vijolītes”. Dinamiski izliektos zieda kātus kāds kritiķis reiz salīdzinājis ar „cērtošas pātagas niknajiem izliekumiem”, nemaz nenojaušot, ka „pātagas cirtiens” taps par izšuvuma jauno nosaukumu, bet vēsture to saglabās kā art nouveau firmas zīmi.

Par iemīļotu gleznu tematu kļuva pumpurs kā jaunas dzīvības rašanas simbols un eksotiski augi ar gariem kātiem un bāliem ziediem – lilijas, ūdensrozes, īrisi, orhidejas. Nokļūt uz audekla prasīt prasījās spilgti un graciozi kukaiņi (spāres, tauriņi) un putni (pāvi un bezdelīgas).

Otra raksturīgā art nouveau iezīme ir tā, ka tika radīts sintētisks ansamblis, kurā visi arhitektūras objekta elementi un interjeru iekārtojums – no durvju rokturiem un traukiem līdz mājas iemītnieku apģērbam – tika veidots kā vienots mākslas komplekss. Rezultātā radās harmoniska vide kā ideālu cilvēku attiecību simbols. Arī pats cilvēks tika uztverts kā dabas vainagojums, bet sievietes asociējās ar trauslu ziedu, bija mūziķu, dzejnieku un mākslinieku iedvesmas avots. Tāpēc tā nav nejaušība, ka akvareļa un eļļas tehnikā, apgleznojumos uz stikla un porcelāna radās neskaitāmi tēli – jaunas meitenes ar gariem, plūstošiem matiem.

Belle Epoque
Pols Puarē.

Mākslas meistaru radītā rafinētā estētiskā vide nenovēršami veidoja jaunu skatījumu uz pašu sievieti un viņas apģērbu. Jaunā laika garu pirmais sajuta jaunais modelētājs Pols Puarē, kas gadsimta sākuma atvēra savu modes namu. Jāatzīmē, ka viņš arī piedalījās Vispasaules izstādē, taču tā viņam nesniedza gandarījumu, lai gan kritiķi slavēja viņa darbus. Uz ekspozīcijas kliedzošās greznības fona viņš skaidri saskatīja nogurdinošu viena un tā paša, burtu S atdarinoša silueta atkārtošanos. To radīja smagnējās korsetes, drapējumi un trēni. Bet sapņos viņš jau redzēja citādu sievieti – trauslu, bezsvara būtni. Tiklīdz bija apklusušas izstādes fanfaras, Pols Puarē izšķīrās par reformu veikšanu.

Belle Epoque
Pols Puarē sievietēm «sapin kājas» sašaurinātajos svārkos. 1910

Viņš izmeta vēstures mēslainē korsetes, krinolīnus, turnīras un smagos audumus. Ieteica taisnu siluetu, un dāma viņa plūstošo audumu tērpos tūdaļ kļuva līdzīga brīnumainai puķei vai virs zemes lidojošam tauriņam. Viņu ietērpa zīdā un vieglos plīvuros, audumus izšuva ar košiem pusdārgakmeņiem, izrotāja ar izšuvumiem un dārgām mežģīnēm. No daiļās dāmas plūda svaigs smaržu aromāts – Pols Puarē uzskatīja, ka kuturjē pienākums ir nodarboties ne tikai ar apģērbu, bet arī radīt ar to harmoniskus aksesuārus – somas, jostas, cimdus, apavus un pat smaržas, kuras viņš arī veidoja. Mūsdienās par šādu pieeju neviens nebrīnās: visi slavenie modes nami plašā sortimentā izlaiž dažādas preces ar savu zīmolu, bet pirms simt gadiem Puarē ideja bija novatoriska un atšķīrās no vispārpieņemtās prakses.

Belle Epoque
Modē nāk ar Murānas stikla rotājumiem izšūtas tunikas. 1909

Puarē radošo paleti bagātināja Djagiļevaoperas un baleta izrāžu „Krievu sezona” panākumi Parīzē. Pasmēlies iedvesmu no izsmalcinātajiem krievu mākslinieku tērpiem un dekorācijām, tērpu spilgto krāsu un neparastā piegriezuma drosmīgajiem salikumiem, viņš kļuva par pirmo kuturjē, kas teatrālos paņēmienus organiski pauda modernās modes valodā. Tā, piemēram, viņa modeļos parādījās apdrukāti audumi sulīgos toņos un austrumu motīvu elementi – plānas bikses, pagarinātas tunikas, kreklkleitas un šauri svārki, kurus viņš pirmais saīsināja, atsedzot vispirms potītes, bet pēc tam arī lielus.

Puarē 1912. gadā organizēja pirmo modes skati. Viņš kopā ar modeļiem braukāja pa valsti, atvēra modes preču veikalus un aktīvi propagandēja modi, iepazīstinot publiku ar jauniem priekšmetiem, kurus viņš no vīriešu garderobes ieviesa sieviešu apģērbos: biksēm, īsbiksēm, bleizeriem.

Gandrīz visas meistara idejas izrādījās dzīvotspējīgas, un citi kuturjē un modes nami tās sekmīgi attīstīja. Apģērbu silueti kļuva daudzveidīgāki, aksesuāri tika piemeklēti, veidojot vienotu koncepciju ar kleitu, bet svārkus sāka šūt vēl īsākus, taču tas vairs nepieder pie skaistā laikmeta izsmalcinātās greznības un art nouveau fantāzijām, kurām nesaudzīgi svītru pārvilka Pirmais pasaules karš. Laiks parādīja, ka art nouveau māksla, kuru daudzi laikabiedri kritizēja par bezjēdzīgu dekoratīvismu, pārlieku daudzām viļņotām līnijām un detaļām, ir barojoša vide nākamajiem radošajiem meklētājiem. Pie modes apvāršņa jau iezīmējās art deco stila aprises un mirguļoja jaunās franču modes zvaigznes…

Belle Epoque
Stipri dekoltēta balles kleita no melna tila uz balta pamata dod priekšstatu par stilu.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON