Nadežda Lamanova. Modes arhitekte, kas neprata šūt

Nadezhda Lamanova

Pagājušā gadsimta sākumā šo vārdu zināja faktiski visā Krievijā. „Lamanovas kleita” – tas skanēja tāpat kā „Jeļisejeva augļi”, „Šustova konjaks”, „Fiļipova smalkmaizītes”. Turklāt skanēja pilnīgi dabiski.

Viņa Imperatoriskās Augstības galma piegādātāja pirms 1917. gada revolūcijas ģērba cara ģimeni, augstākās aprindas, aktrises, veidoja tērpus teātra iestudējumiem. Bet pēc apvērsuma konstruēja modeļus augstāko ierēdņu sievām un veidoja modi masām. Viņa „apšuva” Eizenšteina un Aleksandrova filmu un daudzu padomju izrāžu personāžus tajās reizēs, kad bija nepieciešams pirmsrevolūcijas kolorīts un aristokrātiskais šiks.

Nadezhda Lamanova
Nadeždas Lamanovas portrets. Autors – Valentīns Serovs. 1911.

Viņa dzimusi 1861. gada 14. decembrī netālu no Ņižņijnovgorodas, Šuzilovas ciemā muižnieku Lamanovu ģimenē. Vecāki agri nomira, un vecākā no piecām meitām Naģeņka, pabeigusi astoņas ģimnāzijas klases, atmeta muižnieces ambīcijas, devās uz Maskavu, iestājās O.A. Saburovas šūšanas un piegriešanas skolā, bet pēc tam sāka strādāt Voitkevičas kundzes modes darbnīcā par modelisti – cilvēku, kas izdomā oriģinālus modeļus. Drīz vien modes dāmas visā Maskavā sāka daudzināt: „Tagad tērpi jāšuj tikai pie Voitkevičas kundzes – tur ir piegriezēja Lamanovas jaunkundze, kas jūs tiranizēs ar pielaikošanu, toties kleita izskatīsies kā Parīzē šūta!” Un patiesi, pirms ķerties pie darba, viņa ilgi pētīja „raksturu”, pēc tam lika klāt audumus, tina tajos augumu, ar iedvesmu drapēja ieloces, tās stiprināja ar kniepadatām, gādājot, lai rišas būtu ideālas un iecienītie daudzie slāņi koriģētu figūru. Un visbeidzot nomocītajai, „apspraudītajai” klientei paziņoja: „Uzmanīgi ņemiet to visu nost, skice ir gatava!”

Nadezhda Lamanova
Kadrs no filmas „Aelita” (1924). Unikālie tērpi pirmajai padomju filmai fantastiskas žanrā darināti Nadeždas Lamanovas vadībā.

Viņa apprecējās ar skaisto juristu Andreju Kajutovu (vēlāk viņš kļuva par bagātu cilvēku, slavenās apdrošināšanas biedrības „Rossija” Maskavas nodaļas pārvaldnieku). Bet bija pazīstams kā amatieraktieris Vronskis. Viņš Lamanovu iepazīstināja ar saviem draugiem aktieriem, arī slaveno Mazā teātra aktrisi Glikēriju Fedotovu un iesācēju aktieri Konstantīnu Aleksejevu, kas kļuva slavens kā Staņislavskis…

Laulība ar Kajutovu ilga 45 gadus, līdz pat viņa nāvei 1931. gadā. Ar bērniem Dievs šo pāri nebija apveltījis. Viņi audzināja Lamanovas jaunākās māsas, arī daudzas audzēknes viņu sauca par „mammu Nadju”.

Nadezhda Lamanova
Kadrs no filmas „Aelita”.

Nadezhda LamanovaNadezhda Lamanova

Lamanova 1885. gadā atvēra savu darbnīcu. Sākumā tā atradās Vadelheima namā Lielajā Dmitrovkas ielā, vēlāk pārcēlās uz Tveras bulvāri 10. Darbnīcā bija labs aprīkojums: modernas, ērtas iekārtas, tai skaitā milzīgi liepas koka piegriešanas galdi. Pasūtītājas diedelēja: „Lūdzu, šujiet pati!” Bet atbilde skanēja: „Es vispār neprotu šūt. Arhitekts taču ķieģeļus nemūrē, to dara strādnieki. Es jums nešūšu, to darīs manas palīdzes…” Deviņpadsmitā gadsimta 90. gados pie Lamanovas tērpus sāka pasūtīt imperatore Aleksandra Fjodorovna, bet darbnīcas izkārtnē parādījās uzraksts „Viņa Imperatoriskās Augstības galma piegādātāja”.

Nadezhda Lamanova
„Princeses” piegriezuma vakarkleita no sārta šifona, viduklī pieguloša, ar lielu dekoltē un īsām, kuplām piedurknēm. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XIX gadsimta deviņdesmito gadu otrā puse.

Viņa nedzinās pēc modes, neatdarināja Parīzes standartus, kas Krievijā bija noteicošie jau vairāk nekā gadsimtu. Viņa katru sievieti gluži vienkārši pārvērta par dievieti. Lamanovas tērpiem bija raksturīgs brīnumains piegriezums, daudzveidīgas faktūras, apdare un materiāli. Viņa izmantoja zīdu un samtu, mežģīnes un lentes, bet apdarei – ar mašīnu un rokām darinātus izšuvumus, aplikācijas. Lamanovas uztverē neglītu figūru vispār nav: „…Katram cilvēkam, neraugoties uz ķermeņa nepilnībām, kas mantotas no dabas vai iegūtas dzīvesveida dēļ, ir tiesības būt harmoniskam.”

Nadezhda Lamanova
Melna tilla vakarkleita. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XX gadsimta sākums.

Viņa saskatīja un sajuta klientes iekšējo pasauli, bet pēc tam, ņemot vērā dāmas raksturu un pat gaitu, veidoja tikai viņai vienīgajai domātu tērpu. Modes arhitekte Lamanova pārzināja visus modernisma izteiksmes līdzekļus – tā burvīgo dekoru, daudzveidīgās faktūras un apdares. Par stundām ilgo pielaikošanu, ko praktizēja Lamanova, lai tērps vai kleita ideāli piegulētu, klīda leģendas. No sasprindzinājuma un noguruma klientes pat ģība. Taču modes dāmu rindas neizsīka. Jo Lamanovas darināta kleita bija greznuma un labas gaumes zīme.

Nadezhda Lamanova
Vakarkleita no dzeltena samta un šifona ar lielu ovālu dekoltē un īsām šifona dubultvolāna piedurknēm. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XX gadsimta sākums.

Viņa daudz pūļu veltīja teātrim un baletam. Djagiļeva sezonas Parīzē, krievu mākslas ielaušanās Eiropā mudināja pasauli pievērsties Austrumiem. Par Krievijas modi sāka interesēties izcilais franču modelētājs Pols Puarē, uz kuru satriecošu iespaidu atstāja Krievu sezonas Francijā. To ietekmē viņš ar savām modelēm orientālā stilā ieradās Maskavā. Skate notika pie Lamanovas mājā un, protams, piesaistīja visas Krievijas mākslinieku aprindu slavenības. Puarē jutās apburts: „Lamanova man kļuva par mīļu draudzeni. Viņa man atklāja valdzinošo Maskavu – šos dārgos vārtus uz Āziju. Arī tagad es viņu redzu uz Kremļa ikonu, Vasilija Svētlaimīgā katedrāles, brīnišķīgo Ščukina kunga gleznu fona…”

Nadezhda Lamanova
Vakarkleita no balta tilla un šifona ar lielu ovālu dekoltē. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XX gadsimta sākums.

Bet tad notika revolūcija. Padomju preses publikācijas par to, ka Nadežda Lamanova ar prieku to pieņēmusi, neatbilst patiesībai. Pēc boļševiku apvērsuma viņa pazaudēja visu: stāvokli, mantu, modeļu namu, daudzās strādnieces, izcilas klientes. Taču no Krievijas neaizbrauca, lai gan kolēģi ārzemēs viņu sauca. Kaut gan tas skan pārāk augstā stilā, viņa nevarēja pat domās pieļaut, ka spētu dzīvot ārpus dzimtenes.

Boļševiki īpaši neceremonējās: 1918. gadā Lamanovu, kurai tolaik bija 57 gadi, neuzrādot apsūdzību, arestēja un iesēdināja Butirku cietumā. Tikai pateicoties tam, ka iejaucās Maksims Gorkijs, kura sieva bija Lamanovas kliente, pēc trim mēnešiem nāca atbrīvošana. Sākās grūti laiki. Lamanova izdzīvoja, pateicoties teātrim un savai sīkstajai gribai. Turklāt boļševiku augstāko aprindu sievas un meitas vēlējās pieklājīgi ģērbties…

Nadezhda Lamanova
Jūras zila samta vakarkleita. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XX gadsimta sākums.

No 1921. gada viņa strādāja Vahtangova teātrī. Šajos bada, trūkuma un posta pilnajos gados Lamanova iemanījās radīt brīnumainus tērpus „Princesei Turandotai” un daudzām citām izrādēm – Bulgakova „Zojas dzīvoklis”, Gorkija „Jegors Buličovs un citi” utt., lai gan nebija viņas talantam atbilstošu audumu. Viņa izmantoja karavīriem domātu vadmalu un segas, dvieļus, vecus aizkarus un pārklājus. Un lika lietā galveno bagātību – mājās apstākļos austu drānu un tautas tradīcijas.

Nadezhda Lamanova
„Princeses” piegriezuma smilškrāsas vadmalas kleita, viduklī pieguloša, ar samta stāvapkakli un garām „žigo” piegriezuma piedurknēm. Piederējusi imperatrisei Aleksandrai Fjodorovnai. XIX gadsimta deviņdesmito gadu otrā puse.

Lamanovas modeļi 1925. gadā devās uz Vispasaules izstādi Parīzē (autori uz ārzemēm nelaida). Viņas kleitas krievu stilā sacēla furoru. Tās rotāja izšuvumi pēc Lamanovas draudzenes tēlnieces Veras Muhinas skicēm. Tērpiem bija pieskaņoti vajadzīgie aksesuāri – apavi, jostas, šalles un… no maizes mīkstuma saveltas krelles, par kurām parīzietes bija jūsmā, lai gan nesaprata, no kā tās darinātas. Šīs tualetes veiksmīgi konkurēja ar labāko franču modes namu apģērbiem. Turklāt vajadzēja sacensties ne tikai ar frančiem (Šaneli, Puaro), bet arī ar tautiešiem: modes namiem „Kitmir”, „Irfē”, kurus vadīja lielkņaze Marija Romanova, kņazs Fēlikss Jusupovs ar sievu Irinu un citi augstdzimuši emigranti, ko dzīves apstākļi spieda nodarboties ar modi. Viņa ieguva Grand Prix „Par tautas daiļradē balstītu tērpu”.

Nadezhda Lamanova
Galma parādes kleita no sārta muarē, liels ovāls dekoltē. Noņemams trens, īsa apaļa pelerīne ar stāvapkakli. XIX gadsimta beigas –ХХ gadsimta sākums.

Bet dzimtenē par balvu kļuva kārtējais arests ar konfiskāciju (lai gan vairs nebija pilnīgi nekā, ko ņemt, ja nu vienīgi veci aizkari). Iegansts bija tāds, ka pie viņas strādāja divas šuvējas. Lamanovas uzvara Parīzes izstādē tika uztverta kā padomju mākslas kopīga uzvara.

Nadezhda Lamanova
1. Vakarkleita no baltām mežģīnēm un melna tilla. XX gadsimta divdesmitie gadi.                 2. Vakarkleita no balta zīda un šifona, karē tipa dekoltē, kimono piegriezuma īsās piedurknes. XX gadsimta sākums. 3. Vakarkleita no balta zīda un šifona, karē tipa dekoltē, kimono piegriezuma īsās piedurknes. XX gadsimta sākums.

Lamanova neapvainojās. Bet vērsās pie kultūras ministra Lunačarska (viņa sievu, Mazā teātra aktrisi Rozeneli arī apšuva Lamanova) un ierosināja nodibināt Māksliniecisku ražošanas tērpu studiju, proti, radīt strādnieku un zemnieku modi. Izdevumam „Krasnaja ņiva” viņa sūtīja rakstus par modi un veidoja tērpus pirmajām padomju filmām „Aelita”, „Uzvarētāju paaudze”, „Cirks”, „Aleksandrs Ņevskis”.

Nadezhda Lamanova
1. un 2. Melna mežģīņu vakarkleita. XX gadsimta sākums.
3. Vakarkleita no zaļa atlasa un melna šifona, neliels stūrains dekoltē un kimono piegriezuma īsās piedurknes. XX gadsimta sākums.

Jau būdama solīdā vecumā, viņa kopā ar mākslinieku Golovinu radīja teātra tērpu šedevrus „Figaro kāzām” Maskavas Akadēmiskajā dailes teātrī, „Vasai Žeļeznovai” Sarkanās armijas teātrī ar Raņevsku Vasas lomā… Staņislavskis viņu nosauca par „mūsu dārgo, neaizstājamo, ģeniālo, par Šaļapinu savā darbā”.

Nadezhda Lamanova
Vakarkleita no balta atlasa un tilla, liels ovāls dekoltē, kimono piegriezuma īsās piedurknes. XX gadsimta sākums.

Runājot par gadiem, jāteic, ka, pat sasniegusi nepilnus 80 gadus, viņa neizskatījās veca. Bija majestātiska, vienmēr turēja taisnu muguru, viņai bija „uzkasīta” frizūra, augsti papēži (!), zīda zeķes, gredzeni smalkajos pirkstos… Un kāds piliens franču smaržu.

… Diemžēl vairums Nadeždas Lamanovas izstrādājumu ir neglābjami zuduši. Tie nedaudzie, kas saglabājušies, tiek rūpīgi glabāti Ermitāžā un citos slavenos Krievijas muzejos.

Nadezhda Lamanova
Vakarkleita no smilškrāsas atlasa, balta šifona un melnām mežģīnēm, karē tipa dekoltē, kimono piegriezuma īsās piedurknes. 1912.–13.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON