Vienmēr pirmais

Paul Poiret
View Gallery
20 Photos
Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-009

Mētelis. 1920.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-010

Mētelis. 1912.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-011

Mētelis. 1911.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-012

Mētelis. 1919.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-013

Ar kažokādu apdarināts mētelis.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-014

Tipisks Pola Puarē paņēmiens mēteļiem izmantot ar augu valsts ornamentiem rotātu audumu. 1911.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-015

Tērps ziemai. 1912.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-016

Ar kažokādu apdarināts mētelis. 1923.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-020

Kleita. 1913.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-021

Kleita. 1907.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-022

Kleita. 1919.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-023

Kleitas fragments. 1919.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-024

Kleita. 1923.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-025

Kleita. 1924.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-028

Kleitas fragments. 1924.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-026

Kleita. 1927.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-027

Kleita. 1920.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-032

Pola Puarē veidota galvassega. 1911.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-033

Pola Puarē veidota galvassega. 1910.

Paul Poiret
Vienmēr pirmais
Paul-Poiret-034

Ar pērlītēm izšūtu kurpju pāris.

Pols Puarē bija pirmais, kas sievietes atbrīvoja no korsetēm un modē ieviesa īsus mēteļus. Viņš pirmais izgudroja autora smaržas. Viņš vēl daudz ko citu izdarīja pirmais. Viens no haute couture iedibinātājiem bija īsts modes diktators. Bet dāmas un jaunkundzes ar lielu sajūsmu pakļāvās viņa diktātam!

Paul Poiret

Kas bija mode pirms Puarē? XX gadsimta sākumā parādījās kuturjē. Pirmais savu vārdu produkcijai deva anglis Čārlzs Frederiks Vorts. Nekādu revolūciju viņš neizdarīja. Vienīgi pārāk kuplajam krinolīnam piešķīra samērīgu formu: no priekšpuses kleitu pieplacināja, bet aizmugurē ar ielocēm kuplumu izcēla. Tā radās turnīra, kas drīz vien līdzīgi krinolīnam kļuva arvien apjomīgāka. Sievietes joprojām ķermeni iežņaudza korsetē, valkāja augstas iestīvinātas apkakles, iešūtas piedurknes līdz pašiem pirkstgaliem un garus brunčus.

Paul Poiret

Cepures bija tik smagas, ka kakla balstīšanai dāmas valkāja kaut ko līdzīgu kakla siksnai. Obligātas bija zeķes, lietussargs, cimdi. Kleitu fasons nebija oriģināls. Toties bija bagātīgi ornamenti, daudz lenšu, ieloču, izšuvumu un volānu. Tā pucējās femme ornee – daiļuma laikmeta skaistules. Bet pie durvīm jau klauvēja femme liberee – brīvās sievietes – laikmets. Un par galveno šīs sievietes atbrīvotāju kļuva Pols Puarē.

Paul Poiret
No „ceptiem kartupeļiem” pie sava modes nama

Nākamais modes karalis dzimis Parīzē trūcīga audumu tirgotāja ģimenē 1879. gada 8. aprīlī. Viņš auga augstprātīgs un vīzdegunīgs. Tāpēc tēvs, lai uzpūtību izdzītu, viņu atdeva par mācekli pie lietussargu meistara. Tur Pols uzlasīja zīda atliekas un no tām šuva tērpus māsas lellei. Drīz viņš iestājās pie slavenā Žaka Dusē, kur apguva drēbnieka mākslas pamatus. Bet, gadu nodienējis armijā, 1901. gadā sāka strādāt senlaicīgajā, jau Napoleona III laikā nodibinātajā Čārlza Frederika Vorta modes namā. Bet pirmā kuturjē mantinieki neļāva Puarē aktīvi darboties. Viņi lika izdomāt vienkāršas, ērtas kleitas, ko modes namā sauca par „ceptiem kartupeļiem” un kas kalpoja par zināmu „garnējumu” Vorta krāšņajām vakara tualetēm.

Paul Poiret
Modeles Pola Puarē veidotās tērpos. 1913.

Taču Pols stūrgalvīgi turpināja izdomāt apģērbus. Savas skices viņš parādīja slavenajai modelētājai Madlēnai Šeruī, kas uzreiz nopirka 21! Pamazām par viņa darbiem sāka interesēties Parīzes lielie modes nami. Viņš izdomāja apmetni aktrisei Gabrielai Režānai, kas piedalījās lugas „Zaza” izrādē. Melna tilla apmetni uz melna tafta pamatnes rotāja lielu baltu un sārti violetu īrisu attēli. Kā pēc tam rakstīja Puarē, „viss romantiskā atrisinājuma traģisms, viss ceturtā cēliena rūgtums bija ietverts šajā ļoti izteiksmīgajā apmetnī. Kad skatītāji to ieraudzīja, viņiem lugas beigas bija skaidras… Ar šo brīdi es nostiprinājos pie Dusē un visā Parīzē.” Tas bija panākums.

Paul Poiret
Pola Puarē modes nams Parīzē, rue Auber 5.
Straujš kāpums

Panākumu Puarē uztvēra kā zīmi, ka pienācis laiks uzsākt kaut ko savu! Viņš no mātes aizņēmās 50 tūkstošus franku un 1903. gadā Parīzē blakus Grand Opera atvēra modes namu. Tiesa, iesākumā viņš nomāja pusi nelielas skrodera darbnīcas ar pieticīgām iekārtām. Puarē rakstīja: ”Taupības nolūkā vajadzēja atstāt briesmīgu paklāju ar milzīgām asiņaini sarkanām kā bifšteki rozēm…” Te Puarē parādīja pirmo taisnā piegriezuma tērpu – „Konfūcija mēteli”. Par pirmo viņa modes nama klienti kļuva untumainā Gabriela Režāna. Viņai sekoja citas modes dāmas.

Paul Poiret
Luīze Kazati austrumu stila tērpā, ko Pols Puarē veidojis lugai “Minarets”.

Viņš strādāja ar zīdu un samtu, mežģīnēm un kažokādām. Un uzskatīja, ka ir vismaz smieklīgi sievietes ķermeni dalīt uz pusēm. Viņš apvienoja laikmetus. Piemēram, vienā no vakartērpiem saplūda kopā Puarē mīlestība uz vēsturi (tā saskatāma apkaklē) un centieni būt mūsdienīgam (drosmīgās horizontālās svītras). Ar šo tērpu viņš atkal ieviesa tā saucamo karalienes kreklu, kā arī fasonus, kas kļuva populāri tūlīt pēc Franču revolūcijas.

Paul Poiret
Aktrise Inna Klēra austrumu stila tērpā, kura autors ir Pols Puarē.

Pie Puarē tērpus šuva slavenās aktrises Sāra Bernāra, Deizija Irvinga, Inna Klēra, dejotāja Aisedora Dunkane. Tualetes pasūtīja arī miljonāres. Piemēram, amerikāņu mecenāte Pegija Gugenheima labprāt dižojās franču kuturjē darinātos tērpos.

Paul Poiret
Amerikāņu miljonāre un mecenāte Pegija Gugenheima zelta brokāta tērpā, kas izšūts ar
krāsainām pērlēm. Autors – Pols Puarē. 1923.
Paul Poiret
Aktrise Deizija Irvinga tērpā, kura autors ir Pols Puarē. 1910.

Smeļoties iedvesmu no XVIII gadsimta idejām un modernisma, viņš izdomāja un 1906. gadā parādīja vienkāršu šauru kleitu, kuras svārku daļa sākās no krūtīm un sniedzās līdz grīdai. Beigu beigās viņš „nogalēja” korseti. Un sāka strādāt ar kleitas konstrukciju: Puarē to vienkāršoja, sarežģītos stepējumus nomainot ar parastu kreklu piegriezumu, kurš tiek izmantots arī mūsdienās. Viņš pacēla vidukļa līniju, vizuāli pagarinot kājas, un apgrieza brunčus, atsedzot potītes. Korsetes vietā Puarē piedāvāja elastīgu krūšturi un zeķu jostu. Bet pasteļtoņus un puķu virtenes nomainīja ar sulīgām krāsām un precīziem rakstiem. Kuturjē noraidīja arī melnās zeķes, dāmām uzdāvinot „atkailinātas” kājiņas: tās gluži vienkārši vajadzēja ietērpt miesas krāsas zīdā.

Paul Poiret
Pola Puarē mūza un iemīļota modele bija viņa sieva Denīze.

Puarē piedāvāja jaunu sievietes skaistuma ideālu: trauslu, maigu, miniatūru… Par kuturjē pastāvīgo modeli un mūzu kļuva viņa sieva Denīze, kuras smuidrā figūra uzsvēra brīva piegriezuma tērpu skaistumu.

Paul Poiret
Denīze – Pola Puarē veidotas tērpos

Pols Puarē kļuva slavens. Viņu pazina uz ielas, viņa ballītēs un maskarādēs tiecās nokļūt Parīzes augstākās aprindas. Kuturjē ap sevi sapulcināja talantīgus tā laika ilustratorus, māksliniekus un dizainerus: Polu Iribu, Žoržu Lepapu, Ertē, Mariano Fortenī, Vlaminku, Andrē Derēnu, Raulu Dufī.

Paul Poiret
Denīze – Pola Puarē veidotā tērpā. 1919.

Izrādījās, ka Puarē, runājot mūsdienu terminoloģijā, ir brīnišķīgs menedžeris. Viņš pirmais no modelētājiem izmantoja katalogu, lai publiku iepazīstinātu ar saviem darbiem. 1908. gadā iznāca krājums „Pola Puarē kleitas” ar Pola Iriba ilustrācijām, bet 1911. gadā – „Pola Puarē darinājumi” ar Žorža Lepapa zīmējumiem.

Paul Poiret
Ilustrācija no Pola Iriba krājuma “Pola Puarē veidotās kleitas”. 1908.
Mode kā dzīves stils

Vispār mode bija Puarē dzīves stils. Bet dzīvi viņš uztvēra kā mūžīgus svētkus. Par viņa masku ballēm klīda leģendas: tās taču bija greznas austrumu šahu dzīres, viduslaiku karnevāli un sengrieķu bakhanālijas, tā sakot, vienā flakonā. Saimnieks pie viesiem iznāca gan Jupitera, gan sultāna (Denīze, protams, šahienes) izskatā. Pēc šādas masku balles „Tūkstoš otrā nakts” parīzietes, kā rakstīja avīzes, „bija gatavas pamest visu un doties pie turku sultāna, lai tikai iegūtu šādus tērpus”. Tiesa, rakstīja un runāja, ka „Puarē harēma odalisku” tualetes atgādina Baksta tērpus no Djagiļeva „Krievu sezonām”. Puarē dusmojās, atgādināja, ka ir kļuvis slavens daudz agrāk, ka ar austrumiem aizrāvies pirms Djagiļeva baleta dīvu viesizrādēm, jau 1897. gadā, tradicionālajā Bon Maršē tirdzniecības nama paklāju izstādē. Bet faktu, ka šīs ballītes tērpu veidošanai iedvesmu smēlies no baleta, ko redzējis slaveno sezonu laikā, nenoliedza.

Paul Poiret
Pola Puarē veidots tērps austrumu stilā. 1912.

Viņš, paņēmis līdzi manekeņu grupu, ceļoja pa pasauli. Par viņa tērpiem un ballēm jūsmoja Londona, Berlīne, Vīne, Brisele, Maskava, pat Ņujorka. No visurienes viņš atveda jaunas idejas. Maskavā iepazinās, bet pēc tam sadraudzējās ar modelētāju Nadeždu Lamanovu, kura, pēc viņa vārdiem, „atklāja, cik fantasmagoriska ir austrumu pievārte Maskava”. Polam Puarē tik ļoti iepatikās tradicionālie krievu apģērbi, ka uz Parīzi viņš aizveda daudzas šalles, kokošņikus, sarafānus, kreklus, lakatus. To ornamentu un krāsu iedvesmots, viņš veidoja kolekciju par krievu tematiku „Kazaņa”. Tā bija pasaulē pirmā šāda kolekcija. Līdztekus tapa kleitas „a la rus”: „Patvāris” un „Petruška” . No galdautiem, ko bija atvedis kā suvenīrus, pašuva brīnišķīgas tualetes.

Skandāli, impērija un sindikāts

Vidukļa līniju, bet līdz ar to arī krūšu līniju Puarē cēla arvien augstāk, dekoltē veidoja arvien dziļāku, bet brunčus arvien šaurākus. Žurnāls The New Yorker par viņu rakstīja: „Puarē ņem idejas no nākotnes un pārceļ uz tagadni.” Tomēr šī tagadne visu ar vienādu sajūsmu nepieņēma. Viņš 1910. gadā publikai parādīja „klibos brunčus”. Tie lejasdaļā bija tik šauri, ka dāma varēja spert tikai tik sīkus solīšus kā geiša. Kuturjē uzskatīja, ka tas ir amizanti: „Es atbrīvoju viņu ķermeni, bet sasaistu viņu kājas.” Taču sievietes negribēja būt amizantas un „klibos brunčus” nepieņēma. Puarē neskuma, bet 1911. gadā parādīja pirmos bikšsvārkus. Sekoja skaļš skandāls. Pāvests Pijs X par šo izgudrojumu kuturjē nolādēja.

Paul Poiret
Tipisks Pola Puarē paņēmiens mēteļiem izmantot ar augu valsts ornamentiem rotātu audumu. 1911.

Tajā pašā gadā Puarē nodibināja darbnīcas, kurās mākslinieka Raula Dufī skices pārnesa uz smalku zīdu. Tā bija īsta revolūcija tekstilrūpniecībā, kura pirms tam ražoja vienīgi lētus audumus ar primitīviem rakstiem.

Paul PoiretPaul Poiret

Ar pērlītēm izšūta un puķēm rotāta zīda kleita. 1910.

Viņš izveidoja vēsturē pirmo modes greznuma impēriju. Un kļuva par pirmo kuturjē, kas nodibināja savu marku jeb zīmolu, kā teiktu tagad. Un vēl viņš kļuva par XX gadsimta pirmo modelētāju, kas piešķīra estētisku nokrāsu visam, kas bija ap viņu.

Drīz vien ar Paul Poiret marku izlaida ne tikai kleitas. Pēc Vīnes darbnīcu parauga viņš nodibināja lietišķās mākslas skolu, kas izgatavoja mēbeles, audumus un dekoratīvās mākslas priekšmetus. Ar kuturjē parakstu tapa arī apavi, cepures, aksesuāri un smaržas.

Pola Puarē radītās smaržas Rosine. 1912.
Pola Puarē radītās smaržas Rosine. 1912.

Par Paul Poiret parfīmiem jārunā īpaši. Modes eksperti uzskata, ka agrāk visiem Eiropas parfīmiem bija viens vairāk vai mazāk universāls aromāts. Puarē 1911. gadā atklāja kosmētikas kompāniju „Rozīna”, kam nosaukumu deva par godu savai vecākajai meitai. Tā radās avangardiskas smaržas, kas nebija nekam līdzīgas. Arī pirmajai līnijai deva nosaukumu „Rozīna”, tai sekoja citas ar austrumu smaržvielu sīvajām notīm un pikantiem aromātu salikumiem – „Minarets”, „Aladins”, „Aizliegtais auglis”, „Ķīnas nakts”, „Rozīnas krekls”, „Bordža”, „Antineja”.

Pola Puarē radītās smaržas La Rose de Rosine. 1912.
Pola Puarē radītās smaržas La Rose de Rosine. 1912.

Ceļojot pa pasauli, Puarē redzēja ļoti daudz savu modeļu kopiju. Arī šai ziņā viņš kļuva par pirmo – pirmo dizaineru, kura autortiesības tika pārkāptas. Viņš saprata: savas kolekcijas nevajag atstāt bez vārda. Un savas tiesības ir jāaizstāv. Tāpēc nodibināja Augstās modes sindikātu, lai aizsargātu savus un kolēģu oriģinālos darbus.

Karš, atgriešanās, aiziešana

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš. Puarē iestājās armijā. Viņu tur pieņēma nevis kā slavenību, bet kā izlēcēju, kas neprot šūt. Lai viņš iemācītos turēt adatu rokā, virsnieki lika viņam pastāvīgi piešūt pogas zaldātu mundieriem. Taču šis cilvēks neapvainojās. To darot, viņš iemanījās rūpīgi izpētīt armijas apģērbus, bet pēc tam militārajam resoram ziņoja par šuvuma trūkumiem un izteica priekšlikumus, kas saistīti ar formas piegriezumu un funkcionalitāti. Jāteic, ka daudzi viņa priekšlikumi tika pieņemti.

Pēc kara Puarē it kā atgriezās modes ierindā. Taču greznuma impērija vairs nebija izdevīga. Bet viņš joprojām šuva kaftanus un kimono, bikses un tunikas, šalles un turbānus. Savulaik taču sievietes par tiem ļoti priecājās. Brīnišķīgie izšuvumi, mežģīnes ar zelta un sudraba pavedieniem, mirdzošs brokāts, bārkstis, pērles un dārgas spalvas tik ļoti patika… Bet dāmas smalko šiku noraidīja. Viņas izvēlējās vienkāršību. Puarē cerēja: „Iesākumā viņas parūks, pēc tam ieklausīsies un beigās aplaudēs.” Un rīkoja greznas pieņemšanas. Ak vai…

Pola Puarē veidots turbāns. Žorža Lepapa ilustrācija. 1911.
Pola Puarē veidots turbāns. Žorža Lepapa ilustrācija. 1911.

Un tad vēl slavenā Starptautiskā dekoratīvās un rūpnieciskās mākslas izstāde 1925. gadā Parīzē. Puarē negribēja savu skati rīkot kopā ar visiem. Viņš nomāja trīs kuģus, kuriem lika kursēt pa Sēnu. Vienā no tiem bija restorāns, otrs kalpoja par modeļu salonu, bet trešais – par modes preču veikaliņu, kurā bija parfimērija, aksesuāri un mēbeles. Milzīgie izdevumi neatmaksājās. Nams Paul Poiret nonāca uz bankrota robežas. Puarē izpārdeva gleznu kolekciju: Matisa, van Goga, Pikaso darbus… Pēc tam bija kārta mīļotās Denīzes rotām. Drīz viņa no tā aizgāja. Modes nams tika slēgts. Atlikušās kleitas pārdeva uz svara.

Paul Poiret
Ar pērlītēm izšūtu kurpju pāris. 1924.

Puarē devās uz Kannām, kur rakstīja autobiogrāfiju un kulinārijas (!) grāmatas, veidoja nelielas kolekcijas. Pēdējo no tām parādīja XX gadsimta trīsdesmito gadu vidū. Otrā pasaules kara laikā ieradās Parīzē, pieteicās darba biržā.

Pols Puarē vadīja dienas trūkumā un aizmirstībā. Dažreiz, lai nedaudz nopelnītu, kafejnīcās zīmēja apmeklētāju portretus. Augstās modes sindikāts grasījās viņam piešķirt mūža pensiju, bet Vortu ģimene, kas tur bija noteicēja, šo ideju noraidīja. Vienīgais Puarē draugs bija Elza Skiaparelli, kas palīdzēja materiālā ziņā. Pols Puarē no šīs pasaules šķīrās 1944. gadā.

Lielisks dekorators

Jāatzīmē, ka Pols Puarē bija arī brīnišķīgs dekorators. 1910. gadā viņš nolēma noformēt savu modes namu blakus Lielajai Operai.

Paul Poiret
Pola Puarē modes nama salons Parīzē, 1910. un modes preču veikaliņš “Rozīnas namiņš”. 1925.

Šajā namā greznās mēbeles, lielie spoguļi, noslēpumaini zaigojošā vitrīna – viss šķita jauns, negaidīts, vilinošs. Rudenī Pols vitrīnas rotāja ar nobirušām lapām un samtu, ziemā – ar sniegbaltu vadmalu, tillu, muslīnu un nokaltušiem zariem. Tas bija nevis vienkārši salons, bet labas gaumes nams, mākslas centrs un klubs izredzētajiem.

Savu guļamistabu viņš neiekārtoja, bet tās noformēšanā deva ieguldījumu: tur viss ir grezns un smalks – pietiek paraudzīties uz gleznu gultas galvgalī, burvīgo galdiņu sānos un milzīgo vāzi ar puķēm. Tādā pašā garā noformēts arī modes preču veikaliņš “Rozīnas namiņš”, kur tirgoja smaržas un aksesuārus: tur nebija nekā lieka, nevainojama gaume.

Paul Poiret
Pols ar savu sievu Denīzi guļamistabā.

Ar eleganci izceļas arī nelielā ēdamistaba Berlīnes gatavo apģērbu tirgotāja, greznā četrstāvu universālveikala “Modes bazārs Gerzons un Ko” īpašnieka Hermaņa Gerzona dzīvoklī. Tur ir vienkārša, bet krāšņa kumode, “dzīvespriecīgi” aizkari, kuru raksts atkārtojas ērto krēslu apšuvumā… Bet uz sienas uzzīmētie vīteņaugi burtiski materializējas, atdzīvojas speciālajā režģī, kas rotā arku.

Paul Poiret
Ēdamistaba Hermaņa Gerzona dzīvoklī. 1913.

Savukārt guļamistaba, ko Puarē noformēja 1924. gadā pēc kāda drauga pasūtījuma, izskatās nedaudz svinīga, pateicoties podestam, kur stāv ar paklāju apsegta milzīga gulta. Bet uz sienas galvgalī vēja brāzmās cenšas noturēties nakts tumsā mirdzošs koks…

Paul Poiret
Guļamistaba. Pola Puarē dizains. 1924.

…Teic, ka Pols Puarē pats sev piešķīra Modes karaļa titulu. Un viņam bija pilnīgs pamats tā rīkoties. Tieši viņš noteica toni XX gadsimta modei. Viņš bija sieviešu atbrīvotājs. Un tik bieži izrādījās pirmais.

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON