Grē kundze

Mati apslēpti zem turbāna, nekustīga seja, šķielējošs skatiens, apkārt klīstošs smaids. Noslēpumaina sieviete, kas daudzkārt mainījusi savu vārdu, unikāla māksliniece, kura veidojusi tērpus, ko ar prieku valkātu senlaiku dievietes. Grē kundze.

Gres
1940. gada kolekcija. Grē kundze.

Žermēna Emīlija Krebsa dzimusi 1903. gada 30. novembrī Parīzē. Sapņoja kļūt par balerīnu, mācījās dejot. Taču ģimene uzskatīja, ka labāk ir stingri stāvēt uz kājām, nevis puantēm. Viņa interesējās par tēlniecību, gribēja kaut ko veidot. Bet vecāki domāja, ka jābūt praktiskai. Viņa sāka strādāt cepuru salonā, vēlāk – Premē modes namā. Drīz vien nodibināja savu modes namu Alex Couture, kura specializācija nezin kāpēc bija sporta apģērbi. Tad kopā ar draudzeni Žilī Bārtonu atvēra modes namu Alix Barton. Pēc šķiršanās no kompanjones – savu salonu Alix. Ar laiku viņa arī sevi sāka saukt par Aliksu.

Gres
Grē kundze.

Aliksas kleitas lielākoties bija baltas, atgādināja seno grieķu tērpus, cieši piegula figūrai: viņa gribēja, lai katra sieviete izskatās kā antīka statuja. Un kleitas drapēja tieši uz klientes auguma, strādāja bez lekāliem un piegrieztnēm, nekad neizmantoja polsterus vai žņaugus. Iztika bez šūtām ielocītēm, centās panākt, lai audums pieguļ stingri noteiktā vietā. Vienas kleitas darināšanai tika patērētas pat 300 darba stundas un izlietoti 20-60 metri auduma. Tā kā Aliksa bija tikai aptuveni 150 centimetrus gara, viņai nācās strādāt, stāvot uz ķeblīša.

Gres
Grē kundze veido kleitai drapējumu. Dažkārt vienam modelim tika izlietoti līdz 20 metriem auduma.

Zem viņas tērpiem nebija paredzēts valkāt krūšturi. Tērpi, ar kuriem lepotos antīkās dievietes, bija pielāgoti visām sieviešu ķermeņa īpatnībām un ļāva brīvi kustēties. Pati modelētāja taica, ka sievietei tērps tikai jāuzvelk un par to jāaizmirst. Kleitai jābūt tādai, ka nav nekādas vajadzības to sakārtot vai raustīt. Lai ieloces ideāli turētos, viņa izdomāja jaunu audumu – zīda džersiju. Viņas ideju īstenoja Rodjē, kas 1935. gadā šo materiālu Aliksai radīja. Tieši tolaik viņa darināja tērpus Žana Žirodū lugai „Trojas kara nebūs” un parādīja slaveno manto bez nevienas šuves. Speciāli tam tika noausts ļoti plats (2,8 m) audums. Pēc Ēģiptes apmeklējuma Aliksa demonstrēja apmetņus, kas līdzinājās arābu burnusiem (burnuss – apmetnis ar kapuci no baltas ādas), un kleitas, kas atgādināja kalazirisus (kalaziriss – gandrīz līdz potītēm garš taisna piegriezuma krekls ar vienu vai divām aslīpleņķa trijstūra plecu lencītēm). Modelētāja tika pamanīta, Alix tērpi kļuva populāri. Bet 1913. gadā Universālajā izstādē Parīzē Aliksa ieguva godalgu par labāko augstās modes kolekciju…

Gres

Par viņas personisko dzīvi zināms ļoti maz. Savus mīļākos viņa līdzīgi Šanelei nedemonstrēja, par savām mīlestībām presei neziņoja. Aliksa, kad viņai bija 34 gadi, gluži kā atvarā metās mīlestības skavās. Ar krievu mākslinieku Sergeju Čerevkovu appracējās faktiski tūlīt pēc iepazīšanās 1937. gadā. Viņiem piedzima meita Anna. Tikpat ātri pāris arī izšķīrās. Mākslinieks devās uz Taiti, no kurienes neatgriezās. Taču Aliksa mīļajam bēglim turpināja palīdzēt ar naudu līdz pat viņa nāvei 1970. gadā…

Gres

Otrā pasaules kara sākumā Aliksa, aizslēgusi salonu, ar jaundzimušo meitu uz rokām no okupētās Parīzes aizbēga uz Francijas dienvidiem. Starp citu, tieši tolaik parādījās viņas slavenā galvassega turbāns. Iemesls bija gaužām prozaisks: trūka ziepju, šampūnu un frizieru. Darba un naudas arī nebija. Aliksa atgriezās okupētajā Parīzē.

Žermēna Emīlija Krebsa 1942. gadā atteicās no pseidonīma Aliksa un pieņēma jaunu vārdu – Grē (Grès). Tā, izmantojot franču vārda Serge anagrammu, savus darbus parakstīja viņas vīrs. Arī modes namam, ko viņa atvēra, tika dots nosaukums Grès. Tomēr… auduma pārtēriņa dēļ tas drīz vien tika slēgts. Nacisti bija noteikuši auduma izlietojuma limitu katram modelim: mēteļiem – 4 metri, blūzēm – 1 metrs, jostas nedrīkstēja būt platākas par 4 centimetriem. Īstenībā iegansts bija formāls. Patiesais iemesls bija Grē kundzes uzvedība. Viņa kategoriski atteicās apkalpot virsnieku mīļākās. Būdama spiesta sarīkot modeļu skati vācu virsniekiem, viņa demonstrēja tērpus Francijas nacionālajās krāsās – zilā, sarkanā un baltā. Turklāt pie sava modes nama ēkas piestiprināja milzīgu Lionas zīda audeklu trijās krāsās. Un modes nams tika slēgts. Viņai pašai, bēgot no aresta, nācās doties uz Pirenejiem. Parīzē Grē kundze atgriezās tikai 1945. gadā. Pēc diviem gadiem viņa saņēma Goda leģiona ordeni.

Gres

Viņas modeļos atkal uzplauka jutekliskums un pašcieņa, erotisms un iekāre. Viņa šuva kleitas ar šķēlumu sānos un izgriezumu uz vēdera. Bet vēlāk publikai demonstrēja kleitu, kas vienu krūti atstāja neapsegtu…

Furoru sacēla etnisko modeļu sērija. Tie bija brīvi plūstoši. Ievērojamais fotogrāfs Ričards Avedons 1966. gadā pēc žurnāla Vogue pasūtījuma sarīkoja fotosesiju ar Bārbru Streizandi, kurā viņa bija redzama Grē kundzes pončo un austrumnieciskajās tunikās. Modelei, vienai no Endija Vorhola factory girls Džeinai Holcerei māksliniece izdomāja rūsas krāsas zīda satīna kleitu ar neparastu piedurkņu izgriezumu.

Gres

Taču augstā mode piekāpās pret-a-porte spiedienam. Firmu 1984. gadā nācās pārdot franču biznesmenim Bernāram Tapī. Viņš bija pratis Grē kundzi savaldzināt. Kādā intervijā viņš saldā balsī solīja: „Es došu līdzekļus, lai viņa varētu sevi ziedot jaunradei, nedomājot par naudu. Viņai nevajadzēs nevienam atskaitīties. Es atbildēšu uz jautājumiem, bet viņa… gluži vienkārši būs.” Tie bija skaisti, bet melīgi vārdi. Īstenībā viņš mākslinieci atlaida, bet firmu drīz vien pārdeva.

Gres

Tika nolemts 1994. gadā Ņujorkas muzejā Metropolitan sarīkot Grē kundzes daiļradei veltītu izstādi. Tika sarūpēti kādi 300 eksponāti. Izstādes organizatori nosūtīja ielūgumu pašai kundzei, bet saņēma pieklājīgu atteikumu. Pēc gada noskaidrojās, ka vēstuli rakstījusi meita: 1993. gadā Aliksa Grē bija nomirusi veco ļaužu klīnikā Provansā. Anna negibēja, ka mātes nāve atkal uzjunda interesi par modes namu Grès

Gres
XX gadsimta 50. gadu modele Sannija Hārnete baltā zīda džersija kleitā, kuras autore ir Grejas kundze. 1954

Grē kundze tika ieguvusi daudzas balvas un titulus. 1973. gadā viņu uz 14! gadiem ievēlēja par Augstās modes sindikāta prezidenti. 1976. gadā modelētāja pirmā saņēma apbalvojumu Dé d’Or de la Haute Couture (Augstās modes zelta uzpirkstenis), 1980. gadā viņu nosauca par „Pasaulē viselegantāko sievieti”.

…Viņas klientes dažādos gados bijušas Marlēna Dītriha, Grēto Garbo, Vivjena Lī, Greisa Kellija, Bārbra Streizande, Žaklīna Kenedija un citas. Bet viņa neapģērba zvaigznes, viņa ļāva pie sevis apģērbties. Viņa radīja, fantazēja, katra viņas kleita bija unikāla un neatkārtojama. Viņa darināja nevis apģērbu, bet goda drānas, kas bija pelnījušas, lai tās demonstrē nevis uz „mēles”, bet antīkajā forumā.

Gres

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON