Žanna Lanvēna. Modes māte – vienmēr pirmā

Žanna Lanvēna radīja veselu elegances un grācijas pasauli un daudzējādā ziņā bija pirmā. Pirmā sāka klasificēt sieviešu apģērbus «pēc vecuma», piedāvājot tērpus gan jaunkundzēm, gan solīdām dāmām. Pirmā sāka šūt bērnu apģērbus, nekopējot pieaugušajiem paredzētos modeļus. Un pirmā kļuva par īstu izsmalcinātas gaumes simbolu.

Lanvin
Modele Žannas Lanvēnas vakarkleitā.

Žanna Marija Lanvēna dzimusi 1867.gada pirmajā dienā žurnālista Bernāra Konstāna Lanvēna un Sofijas Blanšas Dešajē ģimenē. Viņa bija vecākā no 11 bērniem, un uz viņas pleciem gūlās rūpes par brāļiem un māsām. Ar to, ko tēvs nopelnīja, bija par maz, toties augstu viesu – vairāk nekā vajag. Tā, piemēram, viņu mājās bieži viesojās rakstnieks Viktors Igo. Tiek uzskatīts, ka mazā Žanna bijusi prototips viņa Kozetei no romāna „Nožēlojamie”. Trīspadsmit gadu vecumā Žanna tika iekārtota darbā cepuru ateljē. Viņa apkopa telpas un piegādāja klientiem pasūtījumus. Darbnīcā meiteni sauca par mazo omnibusu: naudas transportam Žannai nebija, un pa pilsētu viņa pārvietojās rikšiem vien – autobusam nopakaļ. Taču vakarā, nolikusi mazos gulēt, devās pie savām lellēm, lai tās saģērbtu pēc jaunākās modes, atkārtojot ateljē klienšu – bagāto dāmu tērpus. Drīz vien Žanna sāka apšūt savus brāļus un māsas. Pēc diviem gadiem viņa tika iekārtota par mācekli pie Fēliksa kundzes. Pēc tam kļuva par šuvēju. Sešpadsmit gadu vecumā Žanna sāka strādāt ateljē Talbot. Tā īpašnieks pievērsa uzmanību talantīgajai meitenei un aizsūtīja viņu mācīties uz Barselonu – vienu no tālaika Dienvideiropas mākslinieciskās dzīves centriem. Pēc atgriešanās Parīzē Žanna atvēra pati savu cepuru darbnīcu.

Lanvin
Žanna Lanvēna.

Kāpēc tieši cepuru darbnīcu? Tolaik šis aksesuārs bija obligāts sievietes tērpa papildinājums. Turklāt naudas jau arī bija tikai tik daudz, lai varētu sapirkties audumu cepurēm, bet ne kam apjomīgākam. Lielas un mazas, bagātīgi izgreznotas un pieticīgas, spilgtas un mierīgākos toņos ieturētas – visas cepures Žanna taisīja, liekot lietā savu fantāziju un gaumi, turklāt viņa nekad neatkārtojās. Jau pavisam drīz modes dāmas rindām vien steidzās pie jaunās modistes un viņa pati arī sāka dibināt pazīšanās augstākajās aprindās. 1889.gadā Žannas darbnīca pārtapa par cepuru šūšanas ateljē. Tieši 1889.gads tad arī tiek uzskatīts par Lanvin nama dibināšanas gadu. Tolaik pašai Žannai bija tikai 22 gadi…

Lanvin
Žannas Lanvēnas 1920.gada kolekcijas zīmējums.

Viņa daudz strādāja – vajadzēja taču palīdzēt kuplajai ģimenei – un tikai paretam atļāvās iziet pastaigā, lai novērotu augstākās sabiedrības dāmu manieres. Šādas pastaigas laikā kāds viņu iepazīstināja ar jaunu vīrieti – itāļu aristokrātu. Grāfs Anrī Žans Emilio di Pjetro labprāt būtu uzsācis nelielu romāniņu ar modisti, taču Lanvēnas jaunkundze visus viņa nekaunīgos tīkojumus atvairīja: viņa gribēja apprecēties (kaut vai bez mīlestības) un dabūt bērnu. Grāfs tik tiešām viņu apprecēja (pats gan vēlāk mēdza apgalvot, ka rātno jaunavu savaldzinājis, lai vinnētu derības). 1897.gadā laulātajam pārim piedzima meita Marija Blanša Margerita, bet 1903.gadā Žannas laulība ar spēlmani un lovelasu izjuka.

Lanvin
Ziloņkaula krāsas kokteiļkleita no smaga zīda atlasa ar sarkana zīda aplikāciju. 1924.

Žanna dievināja savu meitu. Modes vēsturnieki uzskata, ka tieši pēc mazulītes piedzimšanas Žanna sāka strauji taisīt karjeru kā modelētāja un vēlāk jau kā kuturjē (starp citu, vārds marguerite franču valodā nozīmē – «margrietiņa», tāpēc tieši šī puķe kļuva par pirmo Lanvin nama emblēmu). Viņa šuva savai «margrietiņai» košus tērpus. Turklāt nevis kopēja lielo dāmu tualetes, bet izstrādāja pilnīgi oriģinālus apģērbus, ar kuriem mugurā bija ērti rotaļāties un staigāt. Drīz vien Žannas klientes sāka pie viņas pasūtīt ne tikai cepures, bet arī tērpus savām meitām. 1908.gadā Žanna parādīja savu pirmo kolekciju, paredzētu meitenēm, un līdz ar to kļuva par pirmo bērnu apģērbu modelētāju, bet jau nākamajā gadā iepazīstināja publiku arī ar jaunkundzēm un dāmām domātu apģērbu kolekciju. Turklāt daudzas pieaugušo kleitas «citēja» meiteņu kleitas, nevis otrādi, kā tolaik bija pieņemts. Tērpu piegriezums bija vienkāršs, stils – romantisks, krāsas – tīras un spilgtas, apdare – bērnišķīgi grezna, bet lakoniska. Tas viss izskatījās ļoti pievilcīgi, un Lanvin nams sāka strādāt ar lielāku jaudu. Drīz Žanna pievienojās Augstās modes sindikātam un ieguva oficiālu kuturjē statusu.

Lanvin
Brīva piegriezuma vakarkleita ar pazeminātu jostasvietu, sniedzas gandrīz līdz potītēm. 1924.

Otro reizi viņa izgāja pie vīra 1907.gadā. Un atkal aiz aprēķina. Par viņas izredzēto kļuva diplomāts Ksavjē Melē. Viņi daudz ceļoja. Žanna apmeklēja muzejus, pirka retas grāmatas par mākslu, modi, kostīmu vēsturi, klaiņoja pa krāmu tirdziņiem, ilgas stundas pavadīja audumu veikalos. No dažādām zemēm viņa veda mājās materiālu paraugus un galu galā izveidoja savu slaveno «audumu bibliotēku». Itālijā Žanna, aplūkodama agrīnās renesanses meistara Fra Andželiko freskas, iemīlējās gluži neparastajā zilajā krāsā. Šo debess un lavandu krāsu viņa ieviesa savā paletē un pārvērta par «Lanvin zilo». Tam sekoja «zaļais Velaskess», ko viņa patapināja no spāņu mākslinieka audekliem, kā arī pašas izgudrotais «rozā Poliņaks» (nodēvēts pēc nu jau precētās meitas uzvārda). Vēlāk, lai nostiprinātu savas tiesības uz šīm krāsām, Lanvēnas kundze pat nodibināja krāsotavas, kas apkalpoja tikai viņas modes namu.

Lanvin
Brīva piegriezuma vakarkleita ar pazeminātu jostasvietu, sniedzas gandrīz līdz potītēm. 1923.

Tomēr arī otrā laulība nenesa laimi. Melē kungs viens pats devās uz Angliju, lai turpinātu pildīt konsulārā dienesta pienākumus Mančestrā, bet Žanna palika Parīzē. Laulība pamazām izira. Tiesa, abi gan saglabāja zināmas – tīri vai draudzīgas – attiecības: Ksavjē pēc atvaļināšanās no dienesta pat iekārtojās vienā no Lanvēna kundzes ārpilsētas mājām, taču viņas darīšanās, kā arī dzīvē vispār vairs neiedziļinājās…

Lanvin
Vieglas zīda kleitas parasti tika papildinātas ar siltu apmetni.

Žanna pilnībā koncentrējās uz darbu, bet visu savu mīlestību veltīja meitai. Pēc vieglajām Lanvin kleitām bija liels pieprasījums. Šajos jaukajos tērpos Žannai brīnumainā kārtā izdevās savienot pērlīšu izšuvumus un gaišas ziedu krāsas. Par dekoru kuturjē prata izmantot pat mozaīku no stikla, spoguļa vai metāla gabaliņiem. Žanna atbalstīja Pola Puarē reformu un atteicās no korsetēm, tomēr zināmā mērā palika konservatīva: priekšroku deva mīkstām ielocēm, mērenam garumam un nelielam dekoltē. Viņas piedāvātie tērpi tāpat kā pašas apģērbi bija delikāti un atturīgi, bet tik un tā diezgan koķeti. Viņa konsekventi turpināja šūt kleitas līdz potītēm pat tad, kad modē jau nāca zēniskie jeb tā saucamie garsona silueti un svārki sarāvās līdz ceļgaliem. Viņa centās akcentēt sievietes maigumu un trauslumu, nevis to gadu aktuālākās tendences – atlētismu un emancipāciju.

Lanvin
Kleita «Parīzes nakts», kuru Žanna Lanvēna radīja teātra mākslinieciskajai vadītājai Džeinai Renuā 1926.gadā.

Tomēr Žanna visu laiku turēja roku uz pulsa un, kad modē nāca Austrumu motīvi, viena no pirmajām sāka savus modeļus rotāt ar grezniem zelta izšuvumiem un aplikācijām. Pirmā pasaules kara laikā viņa radīja «militāro krinolīnu» – platus svārkus ar rišām. Pēc tam, atcerējusies par Barselonu, piedāvāja spāņu stila tērpus. Viņa prata paredzēt – mūsdienīgā valodā izsakoties – nākotnes hitus. Tā, piemēram, 1919.gadā Lanvēnas kundze nāca klajā ar krāšņām, bet ļoti praktiskām kreklkleitām: vēlāk tās kļuva superpopulāras. Divdesmitajos gados viņa bija viena no pirmajiem, kas ieviesa modē arī krievu motīvus – mēteli ar kažokādas apdari, līdzīgi zemnieku dvieļiem izšūtas kleitas, kas atgādināja tradicionālos sarafānus…

Lanvin
1923.gada modeļi

Pēc tam Lanvin nams pasaulei parādīja brīnišķīgās robes de style, «stila kleitas», ar kādām nevarēja lepoties neviens cits modelētājs: garas un romantiskas, ar kupliem svārkiem, XIX gadsimta četrdesmito gadu stilā. Kad Marlēna Dītriha parādījās publikai tērpta platās biksēs «no gurna» (30. gadi), Žanna Lanvēna nekavējoties rezonēja ar zīda «pidžamām palaco». Un tas nekas, ka šie eleganti nevērīgie «izejamie» tērpi bija līdzīgi mājas drēbēm! Uz tiem taču bija slavenais Lanvin nama logotips! Tas nomainīja margrietiņu un radās, pateicoties māksliniekam Polam Iribam, kas bija uzmetis dažas skices, attēlojot Žannu kopā ar meitiņu tērptas Lanvin kleitās un cepurēs. Tā skice, kur māte un meita stiepj rokas viena otrai pretī, kļuva par modes nama emblēmu. Pagājušogad šim mīlestības un maiguma simbolam palika 90 gadi.

Lanvin
1922. un 1925. gada modeļi

Otrā pasaules kara laikā Žanna Lanvēna paziņoja, ka «tomēr, par spīti visam» radīšot skaistumu. Tiesa, «modes mātes» – nu jau viņu mēdza saukt tā – modeļi gan kļuva nopietnāki un lakoniskāki, taču ne mazāk eleganti un burvīgi kā agrāk.

Žanna no šīs pasaules aizgāja 1946.gadā, pēc sevis atstājot veselu impēriju ar nosaukumu Lanvin.

LanvinLanvin

Un tie jau vairs nebija tikai sieviešu, meiteņu un bērnu apģērbi. 1926.gadā viņas nams laida klajā vīriešu apģērbu kolekciju, lai gan pirmo vīriešu uzvalku Žanna bija pašuvusi jau gadsimta sākumā – Edmonam Rostānam. Lanvin – tā ir arī vesela mājas piederumu līnija, kuru viņa atvēra kopā ar dizaineru Armānu Albēru Rato. Viņš noformēja viņas savrupmāju. Žannai Rato darbs tik ļoti patika, ka viņa tam uzticēja vēl divu ārpilsētas māju, kā arī modes preču veikala dizaina veidošanu. Visbeidzot, Lanvin – tā ir arī parfimērija, kuras pirmos paraugus nams izlaida jau divdesmito gadu sākumā.

Lanvin
1923. un 1926. gada modeļi.

Panākumus smaržām nodrošināja šveicietis Andrē Freijs, kas nenoguris mēdza atkārtot: «Smaržām, tāpat kā mīlestībai sieviete ir jāiekaro uzreiz.» Viņa Mon Péché jeb My Sin – «mans grēks» – to izdarīja spoži! Tiesa, ir dzirdēta arī tāda versija, ka patiesībā šā «grēka» autore esot krievu emigrante Zeda kundze, kas attiecīgās smaržas Lanvin namam izstrādājusi jau 1924.gadā. Vai nu tā ir, vai nav, tas nemaz nav tik svarīgi. Galvenais, ka šis «grēks», kura bāze ir baldriāns (plus vēl vesels pussimts dažādu dabisku komponentu), tika atzīts par vienu no unikālākajām cilvēka jebkad radītajām smaržām.

Lanvin
1926., 1930. un 1939. gada modeļi

Pēc tam bija vēl vienas apbrīnojamas smaržas, kas tāpat tika cildinātas kā viens no pasaules parfimērijas augstākajiem sasniegumiem un vēlāk kļuva par leģendu un klasiku. Šo smalko ansambli, ko veido roze, jasmīns, filadelfs, kreimene, sausserdis – pavisam 60 komponentu – Freijs radīja par godu Poliņaka kundzes trīsdesmitajai dzimšanas dienai. Smaržas pasūtīja Žanna Lanvēna, lūgda- ma izgudrot «mūžīgu un unikālu šedevru» viņas meitai. Savukārt viņas «margrietiņa» šīs smaržas nosauca par Arpege: brīnišķīgajā kompozīcijā gluži kā trauksmainas klavieru pasāžas plūst un vijas izsmalcināti viegli aromāti. Labāku nosaukumu izdomāt būtu grūti: itāliešu valodā arpege nozīmē – «arfas spēle», bet mūzikā ar šo vārdu apzīmē ātri citu citai sekojošu nošu virkni. Lieliskajām smaržām, protams, bija vajadzīgs to cienīgs aptvars. Par tā autoru kļuva Armāns Albērs Rato: meistars radīja apaļu tumša stikla pudelīti ar zeltītu nama emblēmu. Viss tieši Lanvin garā: eleganti un vienkārši.

Lanvin
Žannas Lanvēnas cepuru salona Fouburg Saint-Honore 15 zāles interjers, kuru Art déco stilā
noformējis Armāns Albērs Rato 1922.gadā.
Lanvin
Žannas Lanvēnas cepuru salona vestibila interjers, kuru Art déco mstilā noformējis Armāns Albērs Rato 1922.gadā.

…Pēc Žannas nāves namu vadīja viņas meita. Bet no 1958.gada, kad arī viņa nomira, impērijas vadību pārņēma viņas brālēns Īvs Lanvēns. Jau Margeritas laikā par nama galveno modelētāju bija kļuvis spānis Antonio Kanovass del Kastiljo, bet 1960.gadā viņu nomainīja Žils Fransuā Krahē. Lanvin nama labā strādāja arī slavenais Klods Montana. Lanvin impērijas pašreizējais vadītājs Albērs Elbazs ir palīdzējis tai atgūt savu bijušo slavu. Un arī tas, ko mēs tagad redzam uz podijiem, ir nevis vienkārši cienījama nama radīti apģērbi, bet gan pati Sievišķība, Izsmalcinātība un Elegance.

Lanvin
Žannas Lanvēnas dzīvokļa Barbet-de-Jouy 16 guļamistabas interjers, kuru Art déco stilā noformējis Armāns Albērs Rato 1922.gadā.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON