Īvs Senlorāns: modes ģēnijs

Savā darbā Īvs Senlorāns guva tādus panākumus, ka kļuva par pirmo kuturjē, kas tika atzīts par mākslas darbinieku. Taču ne jau tas apliecina meistara nozīmīgumu. Kā viņa ilggadējais lietišķais partneris un dzīves draugs Pjērs Beržē atzīmēja kādā intervijā, „Šanele atbrīvoja sievieti, Senlorāns deva viņai varu”.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns uz savu portretu fona, kuru autors ir Endijs Vorhols. Žana Lū Sjefa foto. 1972

Tagad var atskatīties uz Senlorāna noieto ceļu, lai saprastu, kāpēc šis no Alžīrijas nākušais cilvēks kļuvis par vienu no ietekmīgākajām personībām modes pasaulē un kādu mantojumu pēc sevis atstājis.

Yves Saint Laurent
Jaunais modelētājs zīmē skices Kristiāna Diora ateljē. 1957
No studenta par asistentu

Tātad Īvs Anrī Donāts Matjē-Senlorāns (tāds ir slavenā kuturjē pilnais vārds) pasaulē nāca 1936. gada 1. augustā Orānas pilsētā, Alžīrijā. Lai gan zēnam tika gatavota jurista karjera, viņa māte ievēroja, ka puikam ir dotības zīmēšanā. Viņi 1954. gadā pārcēlās uz Parīzi, kur Īvs iestājās Augstās modes sindikāta skolā.

Yves Saint LaurentYves Saint Laurent

Īvs Senlorāns pēc savas pirmās Dior kolekcijas skates. 1958

Katram gadījumam paskaidrosim. Augstā mode nav tikai apkopojošs nosaukums, kas novelk robežu starp mākslu un plaša patēriņa apģērbiem. Tas ir visnotaļ konkrēts, Francijas likumos fiksēts jēdziens, kas paredz, ka nosaukumu haute couture (augstā mode) ir tiesīgi lietot tikai Augstās modes sindikāta locekļi, kuriem ir sava galvenā mītne, ateljē un modes preču veikals Parīzē. Tiek uzskatīts, ka augstās modes produkcija ir ekskluzīvi rokām darināti izstrādājumi, kuru izgatavošanai izmantoti tikai vienu reizi dažu metru apjomā izlaisti unikāli audumi.

Pie augstās modes statusa un likteņa mēs vēl atgriezīsimies. Bet pagaidām atzīmēsim: tā kā sindikāts pats par sevi ir ekskluzīvs, uz tā skolas audzēkņiem skatās nevis kā uz vienkāršiem studentiem, bet gan kā uz „svaigajām asinīm” biznesā, kur jaunas un oriģinālas idejas var nodrošināt panākumus vienā vai otrā ieinteresētajā firmā.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns ar savām manekenēm Betiju Kalrū (no kreisās) un Lulū de la Falēzu.

Tieši šeit Īvs Senlorāns pirmo reizi skaļi apliecināja savu talantu: viņa skices ieņēma pirmo un trešo vietu Starptautiskās vilnas ražotāju asociācijas konkursā. Uzvaras laurus nācās dalīt ar vācieti Karlu Lāgerfeldu, kurš tagad arī tiek uzskatīts par izcilu dizaineru.

Konkurss kļuva par tramplīnu, no kura Senlorāns nevis iegāja, bet ielēca augstās modes (un vispār modes) pasaulē, turklāt uzreiz pašā augstākajā stāvā. Skicēm uzmanību pievērsa Vogue redaktors – viņš publicēja jaunā modelētāja darbus un jaunekli stādīja priekšā pašam Kristiānam Dioram, kas vadīja tolaik lielāko Parīzes modes namu.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns pie sava modes preču veikala. 1964

Izrādījās, ka Dioram un Senlorānam ir daudz vairāk kopīga, nekā varēja iedomāties. Abi nāk no ļoti pārtikušas ģimenes, abiem ir laba izglītība, abu karjeras attīstību visvairāk atbalstījusi māte. Turklāt gan Diors, gan Senlorāns aizrautīgi lasīja un kolekcionēja grāmatas, bija pārņemti ar zīmēšanu un mākslu. Vēl piebildīsim, ka abi agri apzinājās savu homoseksualitāti, biklumu un zināmu māņticību. Vārdu sakot, viņiem bija līdzīgi raksturi: neraugoties uz trīsdesmit gadu lielo vecumu starpību, Kristiāns Diors un Senlorāns sadraudzējās, un students kļuva par izcilā dizainera asistentu.

Jāteic, ka privileģētais stāvoklis neietekmēja nākamā modes noteicēja čaklumu: viņš vēl centīgāk pilnveido zīmēšanas tehniku, iepazīstas ar vienkāršo drēbnieku darbu – vārdu sakot, pilnīgi nododas modes pasaulei, kurā tik ļoti vēlējās iekļūt.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns veido Faras Dibas līgavas kleitu. 1959
Neērtais kuturjē

Pavisam drīz liktenis Senlorānam sagādāja vēl vienu pārsteigumu. Sagaidot 1957. gada rudeni, viņš pabeidza savu pirmo kolekciju modes namam Christian Dior. Meistars, akceptējis protežē darbu, nolēma doties uz Montekatīni kūrortu Itālijā, lai tur atpūstos. Diemžēl izrādījās, ka tas viņam ir pēdējais brauciens: 24. oktobrī Kristiāns Diors no sirdslēkmes mira. Senlorānam, kuram drauga nāve bija smags zaudējums, tā tomēr kļuva par platformu vēl vienam pakāpienam. Tai kolekcijai ar nosaukumu Ligne Trapeze bija satriecoši panākumi. Pateicoties tiem, jaunais modelētājs kļuva par modes nama Christian Dior radošo direktoru.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns un Rekvela Velča. 1960

Taču ne uz ilgu laiku. Viņa kolekcija Beat Look (motociklistu jakas no čūskādas, augsti kājai pieguloši zābaki, īsi brunči) 1960. gadā sacēla lielu skandālu, tāpēc Christian Dior finanšu vadītāji nepavisam nebija sarūgtināti, kad Senlorānu paņēma armijā.

Sākās karš! Viens no pēdējiem koloniālajiem kariem cilvēces vēsturē – Francija pret Alžīriju, kas cīnījās par savu neatkarību. Var iedomāties, ka biklais modelētājs karadarbībai pārāk piemērots nebija. Turklāt vajadzēja šaut uz tiem, ar kuriem kopā Īvs bija pavadījis savu bērnību un jaunību. Lai kā nu tur bija, līdz kaujaslaukam viņš netika: jau apmācību laikā ar nervu sabrukumu nonāca slimnīcā. Ārstēšana, kā jau armijā pieņemts, bija visai vienkārša: trankvilizatori, stimulatori, elektrošoks. Ja nepalīdzētu Pjērs Beržē, šāda medicīniskā palīdzība Senlorānu būtu novedusi kapā.

Yves Saint Laurent
Sava pirmā vīriešu parfīma reklāmā Īvs Senlorāns fotografējās kails. Žana Lū Sjefa fotoattēls visus šokēja, radot jaunus reklāmas standartus. 1971

Grūti iedomāties, kā iegrozītos iesācēja kuturjē dzīve, ja tajā nebūtu uzradies Beržē, kas iepazīšanās brīdī (abi iepazinās rautā pēc kolekcijas Ligne Trapeze skates) bija pazīstamā franču mākslinieka Bernāra Bifē menedžeris un mīļākais. Pjērs bija nedaudz vecāks un stingri stāvēja uz savām kājām – viņam bija ķēriens uz darījumiem, citiem vārdiem sakot, piemita tādas īpašības, kuru Senlorānam trūka. Šie divi šķietami tik atšķirīgie cilvēki visu mūžu, pat pēc viņu romantisko attiecību izjukšanas, būs labi draugi.

Yves Saint Laurent
Kulta modele Veruška rāda, ko var izveidot no safari tipa jakām, kādas valkāja mednieki. Kolekcija „1968. gada pavasaris–vasara”.
Brīvais lidojums

Kad draugi atgriezās Parīzē, izrādījās, modes namā Christian Dior Senlorānu neviens negaida, un radošā direktora vieta jau ir aizņemta. Ko darīt? Ar Beržē palīdzību modelētājs uzvarēja tiesas prāvā pret šo namu, bet vinnētais līgumsods, 700 tūkstoši franku, kļuva par jaunā modes nama Yves Saint Laurent pamatkapitālu.

Yves Saint Laurent
Ūdensnecaurlaidīga melna vaskadrāna, ādas kapuce un gari krokodilādas zābaki kļuva par kolekcijas „Meža Robins” raksturīgu iezīmi. 1967

Kļuvis par stāvokļa noteicēju, viņš ieguva iespēju, neatskatoties uz bailīgajiem bosiem, strādāt atbilstoši saviem priekšstatiem par to, kā jāattīstās modei.

Šajā brīdī sākas Īva Senlorāna pārtapšana no brīnišķīga modelētāja par cilvēku, kas apģērbu industrijā izdarīja īstu revolūciju, augsto modi pacēla īstas mākslas virsotnē un… atņēma tai eksistences pamatu.

Yves Saint Laurent
Koka un stikla krelles, salmi un lins bija kolekcijas „Āfrika” „rozīnītes”. 1967

Senlorāns daudzās jomās bija pirmais modes vēsturē. Viņš pirmais radīja sieviešu smokingu. Pirms viņa gadījās, ka dāmas tika vilkušas mugurā vīriešu žaketes, tomēr neviens nebija uzdrīkstējies šos vīrieša apģērba gabalus pielāgot sievietes figūrai. Viņš apliecināja, cik pievilcīgs ir melnais kontinents: 1967. gadā parādīja kolekciju „Āfrika”, kuru – jau atkal pirmo reizi modes vēsturē – demonstrēja melnādainas modeles.

Ja runājam par tehnisko pusi, tad jāteic, ka par vienu no pašiem ietekmīgākajiem cilvēkiem skaistuma industrijā Senlorāns kļuva ne jau tās dēļ. Faktiski nekādus principiāli jaunus apģērba gabalus viņš netika radījis.

Yves Saint Laurent
Kolekcija „Āfrika”. 1967
Ko vēlas sieviete

Kuturjē unikalitāte izpaužas viņa drosmē un apģērba funkciju izpratnē. Atšķirībā no daudziem kolēģiem viņš nekad neaizmirsa, runājot Šaneles vārdiem, ka „apģērbā iekšā ir sieviete”. Ievērojot šo principu, Senlorāns atturējās no paštīksmināšanās, ar kuru bieži sirgst augstās modes darboņi, un uzskatīja, ka pārī „tērps – cilvēks” primārais ir tieši cilvēks, nevis otrādi.

Yves Saint Laurent
Neviens nespēja pašūt labāku bikškostīmu kā Īvs Senlorāns. 2.Bikškostīms Īva Senlorāna izpildījumā. Helmuta Ņūtona foto. 1975

Tā, piemēram: kad Senlorāns parūpējās, lai sieviešu garderobē atgriežas garās bikses, iesākumā Francijā izcēlās īsts skandāls. Dāmas garajās biksēs gluži vienkārši nelaida daudzās iestādēs, arī kafejnīcās un restorānos. Taču pretošanās nebija ilga. Modelētāja ideja guva pilnīgu un bezierunu uzvaru, un tagad šķiet neticami, ka savulaik varēja būt citādi.

Yves Saint Laurent
Žana Lū Sjefa attēls, kurā Marina Skjāno demonstrē kleitu no kolekcijas „40. gadi”, ieguva kulta statusu. 1970

Tieši tādējādi izpaužas francūža ģenialitāte: viņš prata nevis gluži vienkārši izdabāt publikas gaumei, bet arī „nolasīt” tās vēlmes un vajadzības. Kādā intervijā Senlorāns teica: „Tolaik daudzi Parīzes restorāni aizliedza sievietēm ierasties garajās biksēs. Taču vajadzēja ņemt vērā laika specifiku. Sievietes arvien vairāk iesaistījās tāda veida darbībā, kur bija nepieciešama kustību brīvība.”

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns modeļu ielenkumā kolekcijas Trapeze demonstrēšanas laikā. 1958

Un tā tas bija itin visā. Lai gan daudzi modelētāji uzskatīja, ka augstā mode ir pārāk augsta, lai pielāgotos klientu vajadzībām un laika prasībām, Senlorāns to padarīja demokrātisku. Tā, pateicoties viņam, uz „mēles” iznāca modeļi baikeru jakās un ādas mēteļos, kādus valkāja „vienkāršā tauta”. Pateicoties viņam, pēc garajām biksēm uz sieviešu garderobi pārceļoja (pēc pamatīgas pārstrādes) daudzi vīriešu apģērba priekšmeti. Var droši apgalvot, ka ar daudzo risinājumu demonstratīvo primitīvismu meistars nevēlējās šokēt kādā brīdī iesīkstējušo augstāko sabiedrību. Viņš gribēja vienīgi uzsvērt sieviešu trauslumu un eleganci.

Yves Saint Laurent
Rūpīga detaļu izstrāde kļuva par jaunā modelētāja vizītkarti. Haute couture kolekcijas „1962. gada pavasaris–vasara” tērpa fragments.

„Atpakaļ uz nākotni” – tas ir vēl viens svarīgs princips, kas tagad mums šķiet pats par sevi saprotams, bet tāds kļuva, pateicoties tieši Senlorānam. Bieži pievēršoties 20.–30. gadu veidoliem, viņš aizmirstajām idejām piešķīra jaunu svaigumu. „Tautas” stils kolekcijās parādījās arī pirms viņa, bet viņa gadījumā mīlestību uz folkloru apģērbā diktēja īpaša loģika. „Tautas apģērbi ir apbrīnojami skaisti! Tie ir eleganti un vienkārši, bet tāpēc laikam pār tiem nav varas,” viņš teica kādā intervijā. „Ukraiņu zemnieču XIX gadsimta blūze joprojām ir moderna, bet tā paša gadsimta aristokrātu tērpi jau sen atdoti muzejam.”

Yves Saint Laurent
Kolekcija popārta garā. 1966
Modelētājs pret modi

Mēs beidzot esam pienākuši pie galvenā. Šis modelētājs modi neradīja. Vismaz viņš pats vairākkārt ir teicis, ka viņa mērķis ir stils. Mode ir kaprīza, šodien atnāk, bet rīt jau ir prom – visi to ir aizmirsuši. Stils paliek.

Yves Saint Laurent
Pita Mondriāna slavenā 1928. gada kompozīcija kļuva par 1966. gada kolekcijas iedvesmas avotu.

Deviņdesmito gadu beigās augstās modes namu Yves Saint Laurent pārdeva, bet vēl pēc dažiem gadiem – arī slaveno tirdzniecības marku. Īvs Senlorāns 2002. gadā nolēma aiziet no modes pasaules, un, kā pamatoti atzīmēja daudzi speciālisti, līdz ar to haute couture vēsturē tika pielikts punkts.

Yves Saint Laurent
Raibās zemnieču kleitas rosināja dizaineru veidot „Krievu kolekciju” („1976.–1977. gada rudens–ziema”).

Atvadīšanās no pasaules modes metra notika 5. jūnijā 2008. gadā. Apstāvēšanas ceremonijai bija izraudzīta Senrošas baznīca Parīzē – tajā parasti atvadās no izciliem mūziķiem. Baznīcā varēja iekļūt tikai ar ielūgumiem, jo tā spēj uzņemt aptuveni 800 cilvēku, taču godināt meistara piemiņu vēlējās daudz vairāk cilvēku. Ceremonijā piedalījās Francijas prezidents Nikolā Sarkozī ar dzīvesbiedri Karlu Bruni, Parīzes mērs Bertrāns Delano, bijušā Francijas prezidenta sieva Bernadeta Širaka, Žans Pols Gotjē, Džons Galjano, Kenzo Takada, Valentīno, Ibērs de Živanšī, Soņa un Natalī Raikeles, Vivjena Vestvuda, Kristiāns Lakruā, kā arī „mēles” leģendas Klaudija Šīfere un Letīcija Kāsta.

Yves Saint Laurent
Īvs Senlorāns

Vienlaikus pie baznīcas Senonorē ielā, kur Parīzes varas iestādes tobrīd bija slēgušas satiksmi, uz lieliem ekrāniem translēja izcilā kuturjē pēdējās modes skates. Senlorāna parādīšanos uz podija pūlis sveica ar aplausiem.

Yves Saint Laurent
Kolekcija „1982.–1983. gada rudens-ziema”.

Visas savas karjeras laikā viņš tieši vai netieši – ar saviem darbiem – lika saprast, ka apģērbs tiek darināts cilvēkam, nevis otrādi. Viņš īstenoja savas idejas. „Tagad cilvēkiem mode vairs nav vajadzīga, viņiem dota brīva vaļa ģērbties, kā pašiem tīk, neņemot vērā viedokli, ko izteicis kāds cits. Brīnišķīgi, bet tas nozīmē tikai vienu: modes vairs nav,” sava diženā drauga ieguldījumu rezumēja Pjērs Beržē.

Yves Saint Laurent
Modele un kinozvaigzne Letīcija Kāsta demonstrē līgavas kleitu. 1998
Yves Saint Laurent
Kolekcija „1991.–1992. gada rudens-ziema”.
Yves Saint Laurent
Lielais pušķis – kolekcijas „1983.–1984. gada rudens–ziema” akcents.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON