Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs

Cristobal Balenciaga
View Gallery
14 Photos
Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-053

1950.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-051

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-052

1953.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-054

1965.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-055

1962.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-056

1957.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-057

1962.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-058

1966.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-059

1951.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-060

1964.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-061

1949.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-062

1961.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-063

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. Piegriezuma arhitekts, stila filozofs
Balenciaga-064

1959.

Kolēģi, atsaucoties par viņu, lietoja apzīmējumus pārākajā pakāpē, uzskatīja viņu par nesasniedzamu virsotni un neapstrīdamu autoritāti modes pasaulē. Viņš bija vienīgais kuturjē Eiropā, kas prata ietērpt dažādas sievietes – slaidas un maza auguma, kalsnas un apaļas… Pat leģendārā Koko Šanele atzina: “No mums visiem viņš ir vienīgais īstenais kuturjē. Tikai viņš prot tērpus piegriezt, modelēt un savām rokām pašūt. Turpretī mēs esam tikai zīmētāji.” Šis viņš ir Kristobals Balensiaga.

Cristobal Balenciaga

Viņš pats ir teicis: “Kuturjē ir jābūt piegriezuma arhitektam, krāsu māksliniekam, formas tēlniekam, harmonijas mūziķim un stila filozofam.” Viņš bija šāds kuturjē, kas piegriešanas un šūšanas mākslu pacēla vislielākajos, vēl nepieredzētos augstumos. Viņš ietērpa sava laika visskaistākās, visbagātākās un vistitulētākās sievietes: Spānijas un Beļģijas karalienes, Monako princesi, Vindzoras hercogieni, Polīnu de Rotšildi, Monu fon Bismarku, Ingrīdu Bergmani, Marlēnu Dītrihu… Pie viņa savu karjeru sāka Jubērs Živanšī un Emanuels Ungaro, Andrē Kurēžs un Oskars de la Rente.

Cristobal Balenciaga
Kristobals Balensiaga. 1927
Īstajā laikā, īstajā vietā

Nākamais modes mākslinieks dzimis 1895. gada ziemā basku ciematiņā. Viņa tēvs bija zvejnieks, māte – šuvēja. Tieši viņa kļuva par Kristobala pirmo šūšanas un piegriešanas skolotāju. Kad zēnam bija divpadsmit gadu, tēvs gāja bojā. Kristobals kopā ar māti pārcēlās uz Sansebastjanu. Naudas vienmēr trūka. Lai Kristobals sāktu pelnīt, māte viņu nodeva pie pilsētas drēbnieka par mācekli. Un drīz vien kļuva skaidrs, ka Kristobals nonācis, tā sakot, īstajā laikā, īstajā vietā.

Cristobal Balenciaga

Reiz viņš redzēja no baznīcas iznākam marķīzi de Kasu Torresu un skaļā balsī mātei pavēstīja: ja viņam būtu tāds audums, no kāda darināts kundzes tērps, viņš to būtu pašuvis skaistāku. Marķīze pasmējās, taču Kristobalam atsūtīja nepieciešamo materiālu un dažus savu kleitu paraugus. Jaunais Balensiaga savu solījumu izpildīja. Tā aizsākās nākamā kuturjē profesionālā karjera un draudzība ar marķīzi. Tieši viņa vēlāk censonim palīdzēja iekārtoties darbā pie tolaik slavenā dāmu drēbnieka Kalles de Hernani, bet pēc tam apmaksāja Kristobala braucienu uz Parīzi, kur viņš iepazinās ar slavenu modelētāju kolekcijām un mācījās pie pašas Koko Šaneles.

Cristobal Balenciaga
Pārvērtības un savs modes nams

Iespaidiem un idejām pilnu galvu Balensiaga atgriezās mājās. Un sāka Parīzes modeļus pielāgot vietējo skaistuļu gaumei, figūrām un mentalitātei. Šāda franču tērpu adaptācija Sansebastjanā sacēla furoru. Kristobala tualetes kļuva ļoti populāras. Drīz vien nākamais Spānijas nacionālais dārgums Sansebastjanā atvēra savu pirmo modes ateljē, kas vēlāk tika pārdēvēts par modes namu Balenciaga. Darbs kūsāja. Sansebastjanas modelētājs kļuva slavens visā Spānijā. Piecu gadu laikā Kristobals atvēra veikalus Madridē un Barselonā, kuros piedāvāja no elitāriem audumiem paša šūtos greznos tērpus.

Cristobal Balenciaga
1939.                                                        1942.                                                                      1939.
Parīze, “Infantes”, slavenas klientes

Spānijā 1936. gadā sākās pilsoņu karš. Balensiaga pārcēlās uz Parīzi. Naudas bija maz. Taču Kristobals riskēja. Taisīja parādus un atvēra veikalu Georga V ielā 10. Balensiaga kvēli vēlējās gūt panākumus, tāpēc ar fanātisku uzcītību strādāja un turpināja pieņemt pasūtījumus…

1939. gadā parādījās kolekcija “Infantes”. Tā sacēla furoru, ažiotāžu, bija triumfāla! Bija atnākusi īstā slava. Pie viņa straumē plūda pārtikušas dāmas, kinozvaigznes. Balensiaga atdeva parādus un sāka veidot nākamo kolekciju.

Cristobal Balenciaga
1956.                                                              1953.                                      1950.
Spāniskais majestātiskums

Dzīvojot un strādājot Francijā, viņš bija un palika īstens spānis, kas daiļradē saglabāja uzticību dzimtenes garam. Viņa tualetes izskatījās nesatricināmi majestātiskas kā spāņu karalienes, bet reizē no tām strāvoja kvēle un kaisle. Viņu iedvesmoja viduslaiku un renesanses spāņu glezniecība. XVIII gadsimta mākslinieku darbi. Viņa kolekciju kolorītu (olīvzaļš un okers) noteica Goija un Velaskēzs, bet kleitas bija kā senlaiku aristokrātijas tērpu atbalsis. Taču tērpi nebija vecmodīgi, tie vienmēr izskatījās svaigi un moderni.

Cristobal BalenciagaCristobal BalenciagaCristobal Balenciaga

Viņš pats kleitas piegrieza un šuva, katrā kolekcijā bija vismaz divas kleitas, ko no sākuma līdz galam veidojis pats kuturjē. Viņš piegrieza tik virtuozi, ka audums modelim tika pasūtīts ar precizitāti lūdz vienam centimetram. Katru sarežģīto kostīmu niansi Balensiaga meistaroja ar rokām. Viņš parasti strādāja ar blīvu, stingru audumu. Gluži kā tēlnieks “atšķēla” visu lieko. Tā tapa modeļu skulpturālās kontūras. Īpaši bija iecienījis zīda organzu, kas ir elastīga un labi saglabā formu. Vēlāk Šveices manufaktūras speciālists Abrahams viņam izveidoja blīvu zīdu gazaru, kas Balensiagas rokās pārtapa gluži vai par plastisku masu un visizcilāko viņa skulpturālo kleitu pamatu.

Cristobal Balenciaga
1951.                                                                                                                                   1950.

Pēc kara atdzimstošajā pasaulē bija vajadzīgi jauni apģērbi un jauns stils. Un tad Kristobala Balensiagas jaunradē iemirdzējās jaunas krāsas. 1945. un 1951. gads kļuva par brāzmainu dizainera radošo meklējumu laiku. Notika tas, ko vēlāk dēvēja par “Balenciaga revolūciju”. Lai gan visi cildināja Dioru ar viņa New look, speciālisti saprata: īstenais novators un revolucionārs ir Kristobals Balensiaga. Jāteic, ka viņš jutās apvainots un sarūgtināts par to, ka daļa no viņa klientēm pārgāja pie Diora (vēlāk gan atgriezās, bet Balensiaga pats personīgi nekad ar viņām nestrādāja). Ģenialitātes eksplozija bija zināmā mērā reakcija uz viņam, tāpat kā Šanelei, svešo Diora estētiku.

Cristobal Balenciaga
1964.                                                           1965.                                                                   1963.
Balensiagas novitātes

Ko jaunu modei dižais spānis ir devis? Viņš itin visā, vai tās būtu pogas, izgriezumi, mežģīņu maliņas utt., ieviesa noapaļotas līnijas. Izdomāja apaļas apkakles, kas atvirzījušās no kakla, 3/4un 7/8 garuma piedurknes, atsedzot plaukstas, kas līdz ar to izskatījās trauslākas.

Cristobal Balenciaga
1957.

Viņš bieži ignorēja modes tendences. Taču viņa idejas kļuva populāras. Līdz pat mūsdienām. Viņš 1950. gadā piedāvāja blūzes bez apkakles, 1954. gadā – šauru siluetu, kuram tika dots nosaukums “Līnija I”, 1955. gadā – šauras kleitas ar tunikām, kreklveida piegriezuma piedurknes, 1956. gadā – līniju “ampīrs”, kleitas “Mazulīte Dollija” ar paaugstinātu vidukļa līniju un slavenās cepurītes, kas atgādina kastīti. Un reiz pat piegrieza kleitu ar vienu šuvi: auduma taisnstūra četrus stūrus pēc origami parauga salika kopā un savienoja ar pērļu virtenēm. Tā vēl tagad pārspēj visas futūristiskās fantāzijas, kuru bijis ļoti daudz.

Cristobal Balenciaga
1967.                                                                                      1958.                                         1958.

Kleitas malu priekšpusē viņš pacēla uz augšu: tādējādi atsegtās potītes izskatījās gleznaini pievilcīgas. Viņš aizrāvās ar piedurkņu formas modifikācijām, daudz eksperimentēja, līdz nonāca pie savas favorītes – kimono piedurknes. Modes eksperti apgalvoja, ka, piegriežot piedurkni, Balensiaga nepieciešamo leņķi aprēķina gandrīz vai ar matemātikas formulu palīdzību.

Cristobal Balenciaga
1951.

Pats Balensiaga sevi neuzskatīja par novatoru vai eksperimentētāju, viņš gluži vienkārši tiecās pēc pilnības. Viņa attieksmē pret apģērbu bija jūtamas Spānijas tradīcijas: atturība un stingrība, īpaši pret ķermeni, kuru apģērbs vienmēr apslēpa. Balensiaga uzskatīja, ka sieviete pievilcīgāka ir tad, ja kleita tikai dod mājienu par to, ko tā apslēpj, nevis izrāda.

Cristobal BalenciagaBalensiagas principi

Viņš nekad neizmantoja krūšu un gurnu polsterus, maksimāli atklāja katra materiāla plastiskās iespējas. Neatzina Diora modeļus, kas esot “briesmīgi vardarbīgi” pret audumu. Viņam nepatika liekas detaļas un apdares, dažkārt savus modeļus, īpaši vakartērpus (piemēram, pēc torero tērpa motīviem izšūtas bolero jaciņas), izrotāja vienīgi ar smalkiem izšuvumiem. Viņš gandrīz nekad neizmantoja rakstainu audumu, bet lielu uzmanību veltīja faktūrai, bieži vienā modelī izmantojot kontrastējošus materiālus. Pateicoties viņam, modē nāca ratīns, buklē un tvīds mēteļiem un žaketēm, tafta apvienojumā ar samtu, muarē, panamas audumu.

Cristobal Balenciaga
1958.

Balensiagas kolekcijas vienmēr krāsas ziņā bija spāniskas: viņš bija iemīļojis melno krāsu, ko papildināja ar balto, brūno un tumši zaļo. Dažkārt melnā krāsa tika apvienota ar “dramatisko” sarkano vai violeto, retāk bija sastopama bēša, sārta un dzeltena krāsa. No rotām viņš atzina tikai pērļu auskarus un vienrindas krelles. Kā aksesuārus izmantoja cepures ar platām malām, kas rotātas ar spalvām, mazas piespraudes, milzīgas beretes un drapētas kapuces.

Cristobal Balenciaga
1950.

Balensiaga uzskatīja, ka ikdienas apģērbam jābūt vienkāršam un atturīgam, bet vakartērpiem – grezniem. Viņam patika ekstravaganti, apjomīgi tafta apmetņi, zem kuriem bija apslēpta kā futrālis šaura kleita. Tieši viņš izdomāja efektīgu vakarkleitu: priekšpusē segtu, bet mugurpusē vaļēju. Viņš bija neiecietīgs pret jebkuru lētumu, tā izpausmes sauca basku vārdā “kursi”, kas nozīmē “rupji”, “vulgāri”. Balensiaga uzskatīja, ka “neviens” modelētājs nespēj neelegantu sievieti pārvērst par elegantu, un neatbalstīja klientes, kas pasūtīja tām nepiemērotas kleitas vai vairāk tērpu, nekā viņām būtu vajadzīgs.

Gatavos pret-a-porte tērpus ienīda, jo bija pārliecināts, ka ar “mākslu nevar tirgoties kā bazārā”. Viņš uzskatīja, ka masveida gatavie apģērbi nogalina augsto modi. Balensiaga nevēlējās mainīt savu koncepciju un iet tirgus pavadā. 1968. gadā viņš darbības lauku pameta.

Cristobal BalenciagaCristobal Balenciaga
“Dendijs vientuļnieks”

Viņš ledaini nicināja nemierīgos divdesmitā gadsimta sešdesmitos gadus un “trikotāžas revolūciju”. Skuma par to, ka elegances estētika ir zudusi un triumfē vulgaritāte. Citu pēc cita slēdza savus ateljē Parīzē, Barselonā un Madridē. Lai gan viņš nekad nav bijis ļoti sabiedrisks (Balensiaga mūža laikā sniedza tikai dažas intervijas, nekad skatēs neiznāca uz paaugstinājuma), beigās kļuva par īstu vientuļnieku. Par “dendiju vientuļnieku”, kā viņu dēvēja. Pēdējo reizi sabiedrībā viņš parādījās Koko Šaneles bēru dienā.

Cristobal Balenciaga
1953.                                                                                   1967.                                           1967.

Viņš vairījās no cilvēkiem un bija visai noslēgts, taču ne ļauns un augstprātīgs mizantrops. Viņam pat bija sava mūza laikraksta The Times autoritatīvā modes redaktore Ernestīna Kārtere. Kā melsa ļaunas mēles, viņa bija neizskatīga sieviete ar Drakulas gaitu, taču savu darbu prata, bija ļoti erudīta un gudra.

Diženais spānis 1972. gada 24. martā Valensijā nomira.

…Kristobals Balensiaga savulaik teicis: “Modelētāja dzīve ir neapskaužama, drīzāk tā ir suniska.” Taču savu dzīvi viņš aizvadīja tā, ka visi noticēja – tā bijusi pasakaina.

Cristobal Balenciaga
1968.                                                                                                                                      1969.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON