Mainbocher: konservatīva elegance

Mainbocher
View Gallery
8 Photos
Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-042

1938.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-041

1955.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-040

1948.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-039

1938.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-038

XX gadsimta piecdesmitie gadi.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-037

1955.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-036

XX gadsimta trīsdesmitie gadi.

Mainbocher
Mainbocher: konservatīva elegance
Mainbocher-035

1950.

Ja viņš nebūtu zaudējis balsi, pasaule paliktu bez talantīga dizainera, Vindzoras hercogiene – bez tik elegantas kāzu kleitas, par kuru runāja visa Eiropa.

MainbocherModelētājs Meins Ruso Bohers ir amerikānis, bet viņu dēvē par franču dizaineru. Un ne jau tāpēc, ka viņš ilgi dzīvojis un strādājis Parīzē. Bet tāpēc, ka viņam piemīt īstens franču stils, ka viņš ir īsts augstās modes gara paudējs. Turklāt ļoti smalks.

Mainbocher

Viņš dzimis 1891. gadā Čikāgā, mācījies vietējā universitātē, beidzis Tēlotājas mākslas akadēmiju Ņujorkā. Pēc tam pārcēlies uz Eiropu. Mācījies un strādājis Minhenē, Parīzē, Londonā. Pirmā pasaules kara laikā Francijā bijis sanitārs armijā. Pēc kara Meins nolēma palikt Francijā, lai… mācītos dziedāt: viņam bija laba balss. Bet notika nelaime, un balss tika pazaudēta. Tā ka vienmēr bija vilinājusi māksla, viņš nolēma pilnveidoties šajā virzienā.

Mainbocher
Ilustrators, redaktors

Jaunais Bohers bija nolēmis nopietni nodarboties ar tēlotāju mākslu, tāpēc sāka strādāt žurnālā Harper’s Bazaar par ilustratoru. Viņš aizrautīgi zīmēja modeļu skices, un, pietiekami ātri apguvis šo amatu, dažkārt pats izdomāja tērpus… Drīz vien viņš pārgāja uz franču Vogue, kur ātri kļuva par modes nodaļas vadītāju, bet pēc kāda laika tika iecelts par izdevuma galveno redaktoru. Nepieredzēts gadījums! Pirms Bohera un veselu gadsimtu pēc viņa prestižā žurnāla vadītāja amatā bijušas tikai sievietes.

Mainbocher
1935.

Modes pasaule Meinu tik ļoti savaldzināja, ka viņš riskēja un pats kļuva par apģērbu dizaineru. Un 1929. gadā atstāja prestižo redaktora krēslu, lai nodotos jaunajai profesijai. Bet pēc gada Parīzē atklāja savu augstās modes namu Mainbocher, iedibinot arī tāda paša nosaukuma zīmolu.

Mainbocher
1935.
Zīmola radīšana

Nosaukums Mainbocher radās, vienā vārdā sapludinot vārdu un uzvārdu. Viņš tādējādi atdarināja modelētājas Ogisti Bernāru un Luizi Bulanžē. Šīs dāmas, veidojot modeļus un atverot ateljē, izdomāja īpašus nosaukumus, kuros apvienoja savus vārdus un uzvārdus.

Mainbocher
1935.

Jaunajam dizaineram trūka pieredzes, bet bija diezgan asa mēle, un viņš nesaudzīgi kritizēja savus slavenos kolēģus. Koko Šaneles modeļus uzskatīja par plebejiskiem, bet Elzas Skiaparelli tualetes – par pārāk eksaltētām un avangardiskām, kāda ir arī viņa pati. Atzina Madlēnu Vionē. No viņas pārņēma slīpā diega griezumu.

Mainbocher
1936.

Lai cik dīvaini tas būtu, Meinbohers, kaut gan viņam trūka pieredzes, pasūtījumus sāka saņemt burtiski trīs dienas pēc sava nama atvēršanas. Kāpēc? Kā teica laikabiedri, viņš prata katru sievieti pārvērst par lēdiju. Viņa stils – tā bija prasme klīrību savienot ar ērtumu, vienkāršību – ar eleganci. “Ērtums – tā ir puse no laba apģērba noslēpuma,” meistaram patika atkārtot.

“Meinbohera korsete”

Vētrainie divdesmitā gadsimta divdesmitie gadi, kas modes vēsturē iezīmēja lūzumu, bija pagājuši. Trīsdesmitie gadi nāca ar praktiskāku un atturīgāku modi. Vairs nebija ārišķīgas mākslotības. To nomainīja jauna elegance. Sievietes skaistuma ideāls vairs nav bezrūpīgi dzirkstījoša jaunība vai bagātīgi kūsājoša enerģija. Vietā nākusi nobriedusi sievišķība. Vienlaikus modē valda militārais stils un vīriešu tērpu piegriezums. Un šajā laikā Meinbohers uzdrošinājās dāmām piedāvāt korsetes, no kurām viņas samērā nesen bija atbrīvojušās.

Ir slavena vācu-amerikāņu fotogrāfa Horsta fotoattēls, kas uzņemts žurnālam Vogue (1939. gada 15. septembra numurs). Šis attēls ar nosaukumu “Meinbohera korsete” ieguvis kulta statusu. No mugurpuses redzama modele sēž uz koka sola, caur lokā saliktām rokām skatoties uz leju. Viņa ietērpta uz muguras caurauklotā korsetē… Tā ir Horsta formulas “moderns ir tikai tas, kas erotisks” izpausme praksē.

Mainbocher

Tātad “Meinbohera korsete” 1939. gadā gandrīz par 10 gadiem apsteidza slaveno Diora kolekciju. Tieši Meinbohers ielika pamatus Diora new-look. Meinbohers ieteica ne tikai korsetes, bet arī kleitas bez lencītēm un kuplus ieloču svārkus. Britu Vogue 1940. gada janvārī rakstīja: “Mēs visas esam gatavas sajozties, lai neatpaliktu no jaunā “lapsenes” silueta. Mēs domās pat esam atgriezušās pie pirmskara kontūrām: plati gurni, šaurs piegriezums.”

Kleita Volisai

Meinbohers patiesi kļuva pasaulslavens, pateicoties amerikānietei Volisai Simsonei, kuras dēļ karalis Eduards VIII atteicās no troņa. Britu likums karalim kā anglikāņu baznīcas galvai aizliedza laulāties ar dāmu, kas bijusi precējusies (bet Volisa bija šķīrusies divas reizes). Karalis 1936. gada 10. decembrī parakstīja atteikšanos no troņa savā un jebkuru savu pēcteču vārdā. Bet naktī pa radio teica slaveno runu, kurā bija frāze: “Es uzskatu savu atbildību par pārlieku lielu – es nevaru pildīt karaļa pienākumus bez tās sievietes palīdzības un atbalsta, kuru mīlu.” Tā Anglija pazaudēja karali, bet ieguva modes karalieni.

Mainbocher
Pateicoties kāzu kleitai, ko modelētājs 1936. gadā veidoja nākamajai Vindzoras hercogienei Volisai Simpsonei, viņš kļuva slavens visā pasaulē.

“Es neesmu pati pievilcīgākā sieviete. Bet man ir iespējas ģērbties labāk par visām citām,” Volisa koķeti paziņoja. Patiesi, ne jau katra sieviete var atļauties Mainbocher tērpus. Ar dizaineru viņa draudzējās, tā izdomātos tērpus labprāt valkāja un bija atzīta par vienu no pašām elegantākajām sava laika sievietēm. Klīda runas, ka Volisai patikuši arī Šaneles tērpi, bet tikai tāpēc, ka ar Meinbohera kleitām viņai bijis par maz. Bet gadā viņai vajadzēja 100 jaunus tērpus.

Mainbocher

Eduards un Volisa 1937. gada 3. jūnijā Francijā (Château de Candé) salaulājās. Kāzās nebija neviena karaliskās ģimenes locekļa. Bakingemas pils slepeni bija aizliegusi britu žurnālos publicēt šo svinību fotogrāfijas. Taču attēli tika ievietoti ne tikai Anglijā. Tie parādījās visā pasaulē. Bet Volisas pelēkzilais Mainbocher tērps tika atzīts par nepārspētu desmitgades paraugu un pašu slavenāko pirmskara kāzu kleitu.

Mainbocher
1940.

Tā bija ļoti vienkārša kleita no zīda krepa. To papildināja cepurīte un cimdi. Kleitai bija divas detaļas – gari, vienkārši svārki un oriģināla jaka, kura, pateicoties izgriezumam, kas nedaudz pavēra dekoltē līniju, bija savdabīgs mājiens uz seksualitāti. Vindzoras hercogienes kāzu kleita bija gaiši zilā krāsā.

Savai galvenajai klientei Meinbohers ieviesa speciālu modeļu grāmatu. Šķita, ka, veidojot modeļus citām klientēm, viņš vienalga domā tikai par Volisu: bieži vien tās bija šauras, garas kleitas, vienmēr slēgtas, bez liela dekoltē, lielākoties ar piedurknēm – hercogiene nekad neatkailināja savu zēnisko ķermeni un tāpēc allaž bija eleganta.

Mainbocher
1940.
Otrais pasaules karš un pārcelšanās uz ASV

Sākoties Otrajam pasaules karam, Meinbohers salonu Parīzē slēdza un pārcēlās uz Ņujorku, kur atvēra savu salonu. Otrā pasaules kara gados dizainers ASV flotes brīvprātīgajām izdomāja formu. Tā plaši izplatījās. Tāpat kā Parīzē Meinbohera klientes bija turīgas dāmas. Nokļūt pie slavenā modelētāja nemaz nebija tik vienkārši: vajadzēja personisku ieteikumu. Tāpēc salons tika daudzināts kā ekskluzīvs, prestižs ateljē. Šādu reputāciju uzturēja arī fakts, ka… nebija reklāmas. Protams, reklāma bija, bet tā izplatījās mutvārdos.

Mainbocher
1949.

Kas bagātās amerikānietes pievilināja? Meinbohera stila elegance, vienkāršība un konservatīvisms. Tie bija modeļi ar akcentētu jostasvietu. Dizainers šim nolūkam izmantoja jostas, virsējos svārkus, mezglus un rišas šajā zonā.

Mainbocher
1956.                                       1960.                                1965.

Meinbohers modes arsenālu papildināja ar īsajām vakarkleitām un vakaram domātiem svīteriem, indiešu sari tipa kleitām, kostīmiem ar platiem pleciem. Un vēl – viņš atkal ieviesa krinolīnu. Dizainers jaunā veidā sāka izmantot batistu, plīvuru, organzu, linu un izšūtu muslīnu. Cepurīšu vietā viņš modes dāmām ieteica stīpas… Taču visi šie jauninājumi nespēja aizēnot Meinbohera estētiku. Tā palika nemainīga. Sešdesmitajos gados modeļi izskatījās neglābjami novecojuši. Sākās problēmas ar finansēm. Un 1971. gadā Meinbohers salonu slēdza un atgriezās Parīzē. Piecus gadus pēc atgriešanās tur viņš nomira.

Mainbocher
1965.
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON