Brīnišķīgā laikmeta sieviete

XX gadsimts pasaulei atnesa ne visai ērtu apģērbu, kas acīm redzami disonēja ar laikmeta garu. Korsetē iežņaugtas, ņieburā, garos svārkos ietērptas, augstpapēžu kurpēm kājās sievietes pārāk ērti nejutās.

Ar Nouvo
Holivudas zvaigzne Glorija Svensone.

Līdz ar art nouveau (jūgendstils) atnākšanu parādījās apbrīnojama formu bagātība un daudzveidība. Arēnā uznāca jauns personāžs – mākslinieks modelētājs, augstās modes (haute couture) autors, kurš noteica, kas konkrētajā situācijā cilvēkiem jāvelk mugurā.

Parīzē XX gadsimta sākumā aktīvi darbojās Vorta, Dusē, Kallo, Puarē, Pakēnas, Dojē, Šeruī modes nami, kas noteica apģērba stilu, piedāvājot aizvien jaunus materiālus un fasonus. Par vienām no visizsmalcinātākajām un dārgākajām tika uzskatītas XVIII gadsimta stilā ieturētās Žaka Dusē vakarkleitas, lai gan tās bija nedaudz pārblīvētas ar mežģīnēm, izšuvumiem un aplikācijām. Ar kažokādu apdari un romantiskām vakarkleitām XVIII gadsimta stilā aizrāvās arī Žanna Pakēna. Tā bija viņas ideja, ka svinīgos pasākumos piedalās manekenes jaunos tērpos. Viņa bija pirmā, kas izveidoja sava modes nama filiāles ārzemēs: Londonā, Madridē, Ņujorkā, Buenosairesā.

Ar Nouvo

1903. gadā tika atvērta jauna Eiropas modes lappuse, kas Parīzi „leģitimēja” kā haute couture galvaspilsētu: slavenais Pols Puarē atvēra savu modes namu. Tur līdz Pirmajam pasaules karam viņš ne tikai apģērba sabiedrības augstākās aprindas, bet arī izdarīja revolucionāras pārvērtības tērpu piegriezuma un siluetu ziņā un laikabiedru prātos. Viņš vieglu roku „atdzīvināja” ampīra siluetu ar paaugstinātu vidukļa līniju un pagarināja korseti, kas vēlāk pazuda pavisam. Visbeidzot, viņš iedrošinājās saīsināt svārku garumu, līdz potītei atsedzot dāmu kājiņas.

Ar Nouvo
Yantory. 1912

Jūgendstils vienkāršoja sieviešu apģērbus, tie kļuva ērtāki. Radās jauna tipa tērpi ar zvanveida svārkiem un „šķiņķveida” piedurknēm. Mariano Fortenī 1907. gadā radīja sengrieķu hitonu atgādinošu no pleciem līdz grīdai brīvi krītošu plisēta zīda kleitu – bez šuvēm, padrēbes un krokojuma. Krievu modelētāja Natālija Lamanova ietekmēja audumu un apģērbu raksturu, plaši izmantojot krievu tautas tērpa un ornamenta motīvus. Sevišķi populāras bija tādas krāsas kā sudrabpelēka, pelēkmelna, zeltani brūna, pērļu pelēka, kā smilš krāsa. Tika izmantota dekoratīva apdare (bolero, volāni, atlasa lentes, kaklasaites) un ar modernajiem apģērbiem saskanīgi rotājumi (brošas ar piekariņiem, pērļu virtenes vairākās kārtās, rokassprādžu pāri, jostas sprādzes, gredzeni, mazi auskari). Juvelierizstrādājumos tika iedzīvināti jūgendstila iecienītie tēli: plīvojošu matu ieskautas sieviešu sejas, puķes, pūķi, sikspārņi, spāres un tauriņi. Plaši tika izmantoti ne tikai dārgakmeņi, bet arī pusdārgakmeņi, daudzkrāsainas emaljas, perlamutrs.

Ar Nouvo
Kabarē dejotāja Gabija Deslī Pakēnas kleitā. Parīze.

Kuturjē labākās klientes bija aktrises un dejotājas, kuras kļuva par atdarināšanas cienīgiem paraugiem. Viņām tika veidoti paši dārgākie tērpi, kuros viņas spīdēja ne tikai uz skatuves, bet arī dzīvē. Tādas ievērojamas aktrises kā Sāra Bernāra, Eleonora Dūze, Elsija de Volfa, Klēra Voldorfa, Fricija Masarī un Asta Nilsena, kā arī dejotājas Lojē Fulera, Aisedora Dunkane, Mata Hari, Ida Rubinšteina un Kleo de Meroda ļoti ietekmēja „brīnišķīgā laikmeta” apģērbus un sieviešu veidolu. Aisedora Dunkane, Mata Hari un Lojē Fulera bija vienas no pirmajām, kas publikas priekšā iznāca gandrīz kailas, tikai ar plīvuru piesegtas, tādējādi rosinot Polu Puarē atbrīvot sievietes ķermeni no korsetes.

Ar Nouvo
1. Duko kleita. Parīze. Ap 1910        2. Lamanovas kleita. Maskava. Ap 1910

Lieli nopelni jaunās modes popularizēšanā ir talantīgajiem māksliniekiem un ilustratoriem – tādiem kā Pols Iribs, Žoržs Lepaps, Žoržs Barbjess un Ertē. Piemēram, Pols Iribs un Žoržs Lepaps kļuva slaveni ar to, ka Pola Puarē vajadzībām veidoja ilustrētus albumus. Bet Žoržs Barbjess 1913. gadā izveidoja divus albumus ar Sergeja Djagiļeva „Krievu sezonu” trupas dejotāju portretiem. Dejotājas bija attēlotas skatuves tērpos dejas laikā. Mākslinieka Ertē neizsīkstošā fantāzija, viņa filigrānais zīmējums, meistarīgi veidotā kompozīcija un apbrīnojamā krāsu izjūta piesaistīja daudzu modes noteicēju uzmanību. Tā, piemēram, žurnāls Harper’s Bazaar uzticēja Ertē sava izdevuma pirmo vāku noformēšanu.

Ar Nouvo
1. Dojē kleita. Parīze. Ap 1910                       2. Gundusa kleita. Sanktpēterburga. Ap 1910 Glezna «Neptūna zirgi». Valters Krāne. 1892

Daudzajās tā laika modes žurnālu ilustrācijās redzamas skaistuma un formu lakonisma ziņā apbrīnojamas vakara tualetes (lieli dekoltē; šauri svārki, kas, sākot no ceļgaliem, paplatinās; bagātīga dekoratīvā apdare). Tās valdzina ar īpašu silueta grāciju, smalku darbu un dažādu materiālu faktūras saskaņojumu, kas veido elegantus ansambļus. Visbiežāk izmantoti vizuļojošu toņu audumi, gludi vai stilizētiem ziedu rakstiem izrotāti. Jo īpaši modē ir krepdešīns, muslīns, zīds, kreps. Sākot ar 1913. gadu, modē nāk vakara tualetes no zīda, samta vai brokāta, ar zelta vai sudraba spraudēm, kuru galviņas veidotas kā ziedi vai eksotisku augu lapas, kas rotātas ar dārgakmeņiem: pērlēm, safīriem, briljantiem, rubīniem.

Broša «Sieviete-drakons». Renē Laliks. 1897 – 1898
Broša «Sieviete-drakons». Renē Laliks. 1897 – 1898

Frizūras kļūst vienkāršākas. Krāšņo „vārnas ligzdu” nomaina maza galviņa „Kleo de Merodas” stilā: matus atvirza pakausī, savij mezglā un rotā ar raga vai bruņurupuča kaula ķemmēm un matadatām. Šajā laikā dāmas sāk aktīvi lietot kosmētiku.

Ar NouvoAr Nouvo

  1. Kulons. Nelsons un Edīte Dousoni. 1900 un 2. Diadēmas rotājums. Renē
    Laliks. 1898

Šā perioda modi lielā mērā ar savu novatorismu ietekmēja krievu teātra mākslinieki Ļevs Baksts, Aleksandrs Benuā un Natālija Gončarova, kuru māksla savaldzināja Eiropu, pateicoties Sergejam Djagiļevam, kas, sākot ar 1910. gadu, Parīzē organizēja „Krievu sezonas”, parādot krievu baleta mākslas labākos sasniegumus. Īstu furoru sacēla tērpi, kurus Ļevs Baksts bija veidojis „Kleopatrai”, „Salomei”, „Ugunsputnam” un „Šeherezādei”. No izrādēm strāvoja satriecoša novitātes elpa. „Baksts… ir uztaustījis to netveramo Parīzes nervu, kas noteic modi, un viņa ietekme šobrīd jūtama itin visur Parīzē,” tolaik rakstīja M. Vološins. Pēc gūtajiem panākumiem Bakstam, kas lielu uzmanību pievērsa tam, lai tērpi būtu pārdomāti un dekoratīvi, modes namu īpašnieki, arī Pols Puarē, sāka dot pasūtījumus. Baksts aizrautīgi zīmēja kostīmu sēriju „austrumu”, „indiešu”, „antīkajā” stilā, dažkārt variējot savus atradumus no baleta izrādēm. Modeļos, kuriem savu zīmogu bija uzspiedusi mākslinieka nevaldāmā fantāzija, dekoratīvisms un drosmīgi krāsu salikumi sadzīvoja ar faktūras ziņā atšķirīgu materiālu kombinācijām.

Ar Nouvo
1. Kulons Lisjēns Hircs 2. Broša Тifanī. 1890 3. Kulons Dizains – Arčibalds Knoks. Liberty & Co.

Pagājušā gadsimta padsmitajos gados veidojās no svārkiem un žaketes sastāvošā sieviešu lietišķā kostīma variants. Sievietes iesaistās sabiedriskajā dzīvē, uzsāk darba gaitas, aizraujas ar sportu, tāpēc rodas nepieciešamība ne tikai pēc ērta tērpa, bet arī pēc pilnīgi jaunām sieviešu apģērba formām. Viņas ģērbjas „vīrišķīgi”, valkā augstas iecietinātas apkaklītes ar kaklasaiti, sportiskas blūzes, brīvas žaketes.

Ar NouvoRomantisko ideju par modernās kultūras vispārēju sintēzi tā arī neizdevās īstenot. Pārsteidzošā formu novitāte, fantāzijas nedabiskums un drosmīgie paņēmieni, lai cik dīvaini tas būtu, ātri apnika. Jūgendstila mode, XX gadsimta rītausmā spoži uzzibsnījusi, drīz vien nozuda no mākslas arēnas, dodot vietu art deco stilam un ieliekot pamatus mūsdienu dizainam.

Ar NouvoAr Nouvo

Broša «Čūskas». Renē Laliks. 1908

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON