Ampīrs: svinīgs un majestātisks

Ampīra laikmetā tērpu modē notika revolucionārs apsvērums – Ludviķa XVI laika galma dāmu platos panjē nomainīja tā saucamā kailā mode, ko ieviesa sievietes no Napoleonam tuvajām aprindām periodā, kad viņš kāpa augšup pa varas kāpnēm. Šā laika tērps – tā ir variācija par Romas impērijas antīkajiem tematiem, grafisks līniju un plastisks formas ziņā.

Ampir
Marijas Polīnas Bonapartes, princeses Borgēzes portrets. Robērs Lefevrs

Napoleona un Žozefīnes kronēšana bija grandioza izrāde, ko galma mākslinieks Žaks Luijs Davids tajā pašā 1805. gadā atspoguļoja savā gleznā. Napoleons atgādināja Romas imperatoru. Žozefīne bija baltā zīda, grieķiska silueta kronēšanas kleitā ar šlepi un dziļu dekoltē. Grieķu mezglā sasietajos matos zaigoja diadēma. Žozefīne noteica galma modi Napoleona valdīšanas posmam un turpmākajiem gadiem.

Ampir
Rekamjē kundzes portrets. Fransuā Žerārs. 1802

Daudzi Žozefīnes tērpi bija neparasti: plāna muslīna kleita, kas apšūta ar rožu ziedlapiņām; kleita, kuras pamatam ar pērlītēm piestiprinātas eksotisko putnu spalvas; ar zvaigznītēm nosēta plāna tilla kleita. Tērpu lielāko daļu bija darinājis viņas aizbilstamais Parīzes skroderis Leruā. Talantīgais skroderis atbilstoši jaunākajai modei ietērpa visu imperatora galmu, izgudroja ne tikai kleitu modeļus, bet arī cepurītes, frizūras un pat smaržas, tādējādi aizsteigdamies priekšā mūsdienu modes namiem, kas piedāvā apģērbu komplektā ar aksesuāriem.

Ampir
Dāmas portrets. Anrī Fransuā Mulo. 1810

Modernie fasoni mainījās bieži, īpaši laikā no 1804. gada līdz 1814. gadam (salīdzinājumā ar iepriekšējiem laikmetiem – zibenīgi). Taču siluets un proporcijas palika nemainīgas: mazs ņieburs, ļoti augsta vidukļa līnija (zem krūtīm), dekoltē, krokoti svārki. Tā kā siluets prasīja antīku majestātiskumu un slaidumu, dāmas ieturēja mērenību ēdiena un dzērienu lietošanā, ēda citronus un dzēra etiķūdeni. Lai iegūtu attiecīgu stāju, ap 1810. gadu viņas atkal aplika korsetes, svārkiem ar bagātīgi izgreznotu apmali tika piešķirta zvana forma. Kas attiecas uz krāsu gammu, tad balles kleitās un pat ceļojuma tualetēs Napoleona valdīšanas pirmajos gados priekšroka tika dota baltajai krāsai.

Ampir
Leontīnes Rossi portrets. Nezināms mākslinieks. 1830

XIX gadsimta padsmitajos gados līdztekus baltajai krāsai tērpiem sāka izvēlēties dažādas nokrāsas, taču tērpam noteikti vajadzēja būt vienā tonī. Parādes tērpus bagātīgi izšuva ar antīkajiem ornamentiem. Kleitas faktūra bija atkarīga no tā, kādam nolūkam tērps bija domāts. Vasaras kleitas šuva no gaišiem plāniem audumiem: muslīna, batista, zīda, parādes tērpus – no atlasa, taftas, samta. Ielas tērpiem neatkarīgi no gadalaika izmantoja plānu vilnu. Piedurknēm pie pleciem bija lukturīša forma. Ja kleitai bija īsas piedurknes, klāt noteikti vilka garus cimdus.

Ampir
Elizabetes Stjuartes portrets. Džordžs Haiters. 1830

Virs kleitas parasti valkāja dažādus apmetņus – visbiežāk plāna auduma ar gariem galiem, ko viduklī krusteniski sasēja. Galma modes dāmas tinās Napoleona militārās ekspedīcijas laikā no Indijas atvestās kašmira šallēs. Tās maksāja dārgi un tika uzskatītas par dāmas garderobes pamatu. Par vismodernākajām uzskatīja vienkrāsainas taisnstūra šalles, kuru mala bija apšūta ar antīkiem ģeometriskiem ornamentiem.

Ampir
1.Tērps. 1815 2. Tērps. 1808 3. Tērps. 1805

Ampīra laikmetā vīrieši galmā bija tērpti ar zeltu izšūtos samta svārkos ar slīpi nogrieztām ļipām un zīda vestē, zīda biksēs līdz ceļiem un baltās zīda zeķēs. Tērpu vainagoja melna cepure ar spalvām. Militārā parādes forma, kuras krāšņums izskaidrojams ar Napoleona mīlestību uz skatēm un parādēm, izcēlās ar spilgtām krāsām, zelta izšuvumiem, spožām epoletēm.

Ampir

Šajā laikā radās jauna šķira – buržuāzija. Lielākoties to veidoja lietišķi pilsētnieki, kuriem vairāk bija piemērots no praktiskiem materiāliem šūts apģērbs. Bija pienācis fraku un cilindru laiks. Tagad vīrieša tērpa sastāvā bija tumša fraka (zila vai brūna), balts krekls ar stāvu iecietinātu apkakli, gaiša veste (dažkārt divas) vienā tonī un šalle ap kaklu. Priekšpusē to sasēja pušķī vai mezglā, galus noslēpa aiz vestes. Frakas vidukļa līnija bija nedaudz paaugstināta, piedurknes pie pleciem paplašinātas, bet apakšā noslēdzās ar piltuvveida manšeti. Apkakli parasti apvilka ar samtu no frakas atšķirīgā krāsā. Fraku visbiežāk šuva no vien- krāsaina auduma, lai gan tas varēja būt arī svītrots, punktots utt. Virsējie apģērbi un bikses varēja būt dažādā krāsā, taču ar noteikumu, ka bikses ir gaišākas. Frakai bieži vien bija sudraba vai porcelāna pogas.

Ampir
Kurpīte. 1805

Ikdienas tērpā fraku pamazām izspieda gari – līdz ceļgaliem, viduklī pieguloši vīriešu svārki. Piedurkņu forma bija tāda pati kā frakai. Par iemīļotu galvassegu kļuva no fifi lca vai velūra gatavota angļu gardibene ar šaurām malām, kas no modes izspieda franču trijstūreni. Vīrieši kājās vilka augstus melnus zābakus ar atlokiem un vaļējas balles kurpes.

Ampir
Tērps. 1803

Dāmu cepurēm fasoni mainījās bieži, tomēr viens no galvenajiem bija „kibitka”. Ejot uz balli, galvā lika muslīna turbānus. Laikā no 1812. gada līdz 1814. gadam valkāja cepurītes, kas atgādināja armijas ķiveri. Apavi bija viegli, no zīda un ādas, bez papēžiem, ar šauru purngalu un lentēm, kuras krusteniski aptina ap kāju. Tualeti papildināja gari cimdi, tabakmaka formas somiņa, mazs saulsargs, neliels vēdeklis. Sevišķi populāri bija bagātīgi apgleznoti, ar gravīrām un izgriezumiem izrotāti mazītiņi ziloņkaula, raga, bruņurupuča kaula vēdekļi.

Ampir

XIX gadsimta pirmajos gados sieviešu tērpu papildināja daudzas dārglietas. Gredzenus valkāja uz visiem pirkstiem. Svētku tērpu bagātināja diadēmas, matu sprādzes, kaklarotas. Sevišķi iecienītas bija pērļu virtenes un antīkos tēlus imitējošas kamejas (piemēram, kā slavenā kameja Gonzaga, ko Napoleons uzdāvināja Žozefīnei).

Kopumā ampīra laikmetam bija raksturīgas drosmīgas iniciatīvas un gatavība atteikties no agrākajām tradīcijām.

AmpirAmpir

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON