Eņģelis ar zeltainām lokām II daļa

Eņģelis ar zeltainām lokām I daļa

Mary Pickford
Slavas virsotnē

Ārpus filmēšanas laukuma Pikforda nebija tik bezpalīdzīga kā viņas varones, bet izcēlās ar lietišķas sievietes īpašībām. Viņa 1916. gadā nodibināja savu kinokompāniju Mary Pickford Company, kura vairākus gadus darbojās Famous Artists patronāžā. Tagad viņa pati varēja izraudzīties lomas, režisorus un otrā plāna aktierus, izteikt domas par montāžu un apstiprināt savu filmu reklāmas kampaņas. Viņas honorāra summa bija uzkāpusi līdz 10 tūkstošiem dolāru nedēļā, turklāt Pikforda saglabāja tiesības uz pusi no filmu nomas ienākumiem.

Mary Pickford

Aktrises popularitāte gadu no gada auga. Kases gabali 1917. un 1918. gadā bija „Klana lepnums” (vienā no seansiem bija tāda drūzma, ka skatītāji izlauza kinoteātra durvis), „Mazā princese”, „Jūru zvaigzne”, „Rebeka no Sannibrukas fermas” un „Nabaga mazā bagātā meitene”. Mērijas varones joprojām bija pusaudzes, tomēr dažās filmās – piemēram, pretkara filmā „Mazā amerikāniete” un komēdijā „Džoannas vervēšana” – viņa spēlēja pieaugušas jaunietes.

Aktrise 1918. gadā parakstīja kontraktu ar First National, apņemoties piedalīties trijās filmās ar fiksētu 675 tūkstošu dolāru (aptuveni 10 miljoni dolāru, pārrēķinot pēc mūsdienu kursa!) honorāru. Par šīm filmām kļuva „Garkājtētiņš”, „Huligāne” un „Pakalnu sirds” (uz ekrāniem iznāca 1919. gadā).

Mary Pickford
Čārlijs Čaplins, Mērija Pikforda un Duglass Fērbenkss

Mērija Pikforda, Duglass Fērbenkss, Čārlijs Čaplins un Deivids Vorks Grifits 1919. gada sākumā apvienojās un izveidoja savu kinokompāniju United Artists, kas nodarbojās vienīgi ar filmu nomu. Lēmums dibināt savu filmu izplatīšanas kompāniju tika pieņemts, lai izskaustu tolaik Holivudā ieskaņojušos vertikālo darba shēmu – lielās studijas ne tikai kontrolēja filmu ražošanu, bet arī izplatīšanu, tās iznomājot savu kinoteātru tīklā.

Pikfordu, kas piedalījās United Artists dibināšanā un bija savu filmu producente, varēja uzskatīt par vienu no pašām ietekmīgākajām sievietēm, kas jebkad strādājušas kinoindustrijā.

Mary Pickford
Kadrs no filmas “Maza princese” 1917

Pirmā Mērijas filma, kas tika uzņemta pēc kontrakta ar United Artists, bija pēc Eleonoras Porteres romāna veidotā „Polianna”. Šim stāstam par labestīgo bāreni bija milzīgi panākumi, un filma nopelnīja vairāk nekā 1 miljonu dolāru. „Ja dvēseļu atdzimšana pastāv, un es atgriezīšos uz Zemes kādas savas varones veidolā, tad domāju, es kļūšu par Poliannu,” reiz teica Mērija Pikforda. Kinozinātnieks Luiss Džekobs rakstīja: „Ideālu „a la Polianna” pirmām kārtām iemiesoja pati Mērija Pikforda, kuras fenomenālos panākumus un popularitāti galvenokārt radīja viņas varoņu labestīgā sirds. Aktrise iekaroja vienkāršo cilvēkus sirdis ar to, ka attēloja viņus.”

Mary Pickford

Tik negaidīti filmas panākumi noveda pie tā, ka aktrisei nācās Poliannu variēt daudzās līdzīgās filmās. Viņa bija trūcīga meitene, kas sapņoja par bagātību un patiešām to ieguva filmā „Ziepju putas”(1920). Arī filmā „No sētas puses” (1921), būdama nabadzīga kalponīte, viņa tika pie bagātības. Šajā filmā ir epizode, kurā viņas varone – jauna kalponīte – slauka grīdu, sukas gluži kā slidas piesējusi pie kājām. Rezultātā veidojās ļoti amizanta deja – viena no labākajām komiskajām epizodēm viņas filmās.

Mary Pickford
Kadrs no filmas “Dorothy Vernon of Haddon Hall” 1924

Par īstu šedevru kļuva kinolente „Mazais lords Fountlerojs” (1921), kurā Pikforda vienlaikus spēlēja pašu varoni un viņa māti. Aktrise 1922. gadā filmējās pirms astoņiem gadiem veidotā sava hita rimeikā – melodrāmā „Tesa no vētru zemes”.

Pēc tam Mērija Pikforda nolēma riskēt un piepildīt senu vēlmi – izrauties no bērnu ampluā. Viņa bija sasniegusi 30 gadu vecumu un nogurusi no Viktorijas laikmeta pusaudžu lomām. Turklāt šis tēls pamazām izgāja no modes. Viņa 1923. gadā uzaicināja vācu režisoru Ernstu Ļubiču un piedalījās viņa pirmajā Amerikā uzņemtajā filmā, melodrāmā „Rosita”. Viņas varone, ielas dziedātāja Rosita, kas izjutusi Spānijas karaļa mīlestības nastu, bija patiešām pieaugusi sieviete. Pēc pašas Mērijas Pikfordas domām, neraugoties uz krāšņajām dekorācijām un brīnišķīgajām atsauksmēm presē, filma kļuva par izgāšanos – vienu no smagākajām viņas karjerā.

Mary PickfordNeraugoties uz „Rositas” izgāšanos, Pikforda filmējās kinolentē „Doroteja Vernona no Hedonholas” (1924), kur cīnījās ar Elizabeti un Mariju Stjuarti. Mērija rakstīja: „Kritika filmu uzņēma neslikti, un daudziem tā patika. Taču es pārliecinājos par vienu lietu. Publika atsakās mani skatīties citā, nevis meitenes vai pusaudzes lomā.”

Sapratusi, ka publika atsakās viņu pieņemt pieauguša cilvēka veidolā, Pikforda atgriezās ierastajā ampluā un piedalījās divās Bodaina filmās – „Mazulīte Ennija Rūnija”(1925) un „Zvirbulēns”( 1925). Filmas kļuva par vāju viņas bijušo panākumu atblāzmu.

Kad aktrisei palika 35 gadi, viņa filmējās kinolentē „Mana labākā meitene”(1927), kurai bija milzīgi panākumi. Skatītāji gluži kā apburti sekoja stāstam par pārdevēju un viņas bagāto iemīļoto.

Mary Pickford

Karjeras noriets

1928. gada 21. martā ar krūts vēzi nomira Pikfordas māte, aktrise smagi pārdzīvoja viņas nāvi. Trīs mēnešus vēlāk, 21. jūnijā Pikforda spēra nopietnu soli: viņa nogrieza savus visā pasaulē slavenos matus. Lai šo notikumu fiksētu vēsturei, uz frizētavu bija uzaicināti divi desmiti avīžnieku. Divpadsmit zeltainas lokas palika guļam uz grīdas, sešas citas tika izdalītas kā suvenīri.

Mary Pickford
Kadrs no filmas “Koķete” 1929

Kino 1927. gadā tika papildināts ar skaņu: studijā Warner Bros tapa filma „Džeza dziedātājs”, kurā bija tikai dažas apskaņotas ainas. Taču tās kino pasauli sagrieza kājām gaisā. Vairums mēmā kino zvaigžņu baidījās no skaņas, tāpēc ka viņu balss ne vienmēr atbilda atveidotajiem ekrāna tēliem. Faktiski, izņemot dažus, tikai retais no lielajiem aktieriem nesāpīgi pārgāja no mēmā kino uz skaņas filmām. Šo laimīgo skaitā bija arī Mērija Pikforda. Viņas pirmo skaņas filmu „Koķete” (1929) skatītāji labi uzņēma, un tā deva 1 miljonu 400 tūkstošus dolāru lielu tīro peļņu. „Es ne mirkli nešaubījos par savu balsi,” teica viņa. „Galu galā man taču bija liela skatuves pieredze.”

Mary Pickford
Kadrs no filmas “Koķete” 1929

Gadu pēc filmas pirmizrādes – 1930. gada 12. aprīlī Pikfordai tika piešķirta Akadēmijas balva (prēmijas „Oskars” tolaik vēl nebija) par lielu ieguldījumu kinematogrāfijā (pati Mērija uzskatīja, ka šo apbalvojumu viņai piešķīra tieši par filmu „Koķete”). Tomēr patiesībā balva it kā pavilka svītru Pikfordas kundzībai uz ekrāna – viņas laiks neatgriezeniski bija pagājis. Sirds dziļumos aktrise arī pati to labi saprata, lai gan mēģināja tam pretoties. Lai atgūtu skatītājus savām filmām, viņa un vīrs Duglass Fērbenkss nolēma filmēties kopā. Par šādu kopdarbu kļuva Šekspīra „Spītnieces savaldīšanas” ekranizācija. Filmēšanās laikā zvaigžņotais pāris bieži strīdējās tāpēc, ka Duglass nezināja tekstu. Viņam pat vajadzēja to lasīt no tāfeles. Lenti nofilmēja sešās nedēļās, taču lielu ažiotāžu skatītāju vidū tā nesacēla. Lai kaut kā izklaidētos, Mērija un Duglass devās kārtējā ceļojumā apkārt pasaulei – šoreiz pēc maršruta Grieķija – Ēģipte – Ķīna – Japāna. Tā bija viņu pēdējā zvaigžņotā turneja.

Mary Pickford
Kadrs no filmas “Koķete” 1929

Pēc atgriešanās Amerikā Pikforda ķērās pie nākamās lomas filmā „Vienmēr mūsu”. Režisors bija Māršals Neilans, ko aktieru aprindās pazina kā alkoholiķi. Arī pati Mērija neatteicās no stiprāka malka (dzert viņa sāka pēc mātes nāves). Nekas labs no tā nesanāca. Filmēšana tika apturēta kaut kur darba vidū, negatīvus sadedzināja, bet zaudējumus – 300 tūkstošus dolāru – norakstīja.

Nākamā Pikfordas filma pēc Belasko lugas motīviem „Kikī” iznāca 1932. gadā un izgāzās, nomas tīklā atgūstot tikai pusi no iztērētā budžeta.

1923. gadā uz ekrāniem iznāca pēdējā filma ar Pikfordas piedalīšanos „Noslēpumi”. Arī tā izgāzās. Pēc tam Mērija nolēma kinematogrāfu uz visiem laikiem atstāt.

Mary Pickford
Sabiedriskā un komerciālā darbība

Pikforda 1927. gadā bija starp tām ietekmīgajām Holivudas personām, kas nodibināja Amerikas kinomākslas akadēmiju. To vidū bija Duglass Fērbenkss un Harolds Loids, režisori Freds Niblo un Rauls Volšs, producenti Džeks Vorners un Īrvings Tālbergs, kā arī citi – tā laika amerikāņu kinematogrāfijas zieds.

Mērija 1938. gadā laikraksta New-York Journal uzdevumā intervēja slavenības un komentēja sabiedriskās dzīves problēmas. Veiksmīgi nodarbojās ar kosmētikas reklāmu.

Mary Pickford

Pikforda 1941. gadā otrreiz mēģināja vājināt lielo studiju ietekmi (toreiz filmu ražošanas un iznomāšanas monopols gandrīz pilnībā bija MGM, Paramount Pictures, RKO, Warner Bros. un 20th Century Fox rokās) un kopā ar Voltu Disneju, Čārliju Čaplinu, Orsonu Velsu un citiem nodibināja Neatkarīgo kinoproducentu apvienību (darbojās līdz 1958. gadam).

Kopā ar savu trešo vīru Čārlzu Rodžersu un draugu Malkolmu Boidu viņa 1949. gadā nodibināja teleradiokompāniju Pickford-Rogers-Boyd.

Mērija Pikforda 1955. gadā publicēja autobiogrāfiju „Saules gaisma un ēna”.

Par 3 miljoniem dolāru 1956. gada februārī viņa pārdeva United Artists akcijas.

Mary Pickford
Personīgā dzīve

Aktrise trīs reizes bija precējusies. 1911. gada 7. janvārī Pikforda apprecējās ar īru izcelsmes aktieri Ovenu Mūru, ar kuru kopā bieži filmējās. Viņas mātei, kam daudzus gadus bija liela ietekme uz Mēriju, nepatika Mūrs, tāpēc laulātie kādu laiku no viņas slēpa savas attiecības. Laulība bija neveiksmīga Mūra alkoholisma dēļ un tādēļ, ka vīram nepatika sievas popularitāte. Kopš 1914. gada viņi dzīvoja šķirti.

Pēc tam Pikfordai izveidojās romāns ar Duglasu Fērbenksu, ar kuru viņa iepazinās 1915. gada novembrī. Tolaik viņš uzstājās Brodvejā. Tiekoties Duglass viņai teica: „Jūs un Čārlijs Čaplins esat divi ģēniji, kurus pasaulei dāvājis kino.” Vēlāk Pikforda rakstīja, ka Dugs viņai devis „elpu jaunai dzīvei”. Abi bija spiesti savu laulību slēpt. Vēl vairāk, pēc kontrakta ar Famous Artists Mērijai nebija tiesību – juridisku! – uz tādu rīcību savā personīgajā dzīvē, kas nav savienojama ar viņas ekrāna varones raksturu.

Pikforda baidījās, ka šā fakta nonākšana atklātībā sacels skandālu, un negribēja bojāt savu nevainojamo reputāciju. Beidzot 1920. gada 2. martā Pikforda šķīrās no Mūra, bet 28. martā apprecējās ar Fērbenksu (aktieris bija brīvs jau kopš 1919. gada novembra).

Mary Pickford
Duglass Fērbenkss un Mērija Pikforda

Pēc medusmēneša pāris apmetās netālu no Losandželosas milzīgajā Fērbenksa īpašumā, kam, apvienojot abu vārdus, tika dots nosaukums Pikfēra. Divdesmitajos gados Pikforda un Fērbenkss bija visslavenākais Holivudas laulātais pāris. Uz pieņemšanām viņu muižā pulcējās to gadu aktieru, politiķu un intelektuāļu zieds.

Arī Duglasa Fērbenksa popularitāti tajos gados varēja nosaukt par spožu. Divdesmito gadu sākumā viņš filmējās veselā piedzīvojumu filmu sērijā, kas tam nodrošināja panākumus pie skatītājiem. Runa ir par filmām: „Zorro zīme” (1920), „Trīs musketieri” (1921), „Robins Huds” (1924), „Dons Q – Zorro dēls” (1925). Uz šo panākumu viļņa Fērbenkss kopā ar sievu 1926. gadā devās kārtējā turnejā – šoreiz uz Krieviju. Maskavā, Baltkrievijas stacijā viņus sagaidīja 35 tūkstoši pielūdzēju. Vēlāk šīs sagaidīšanas kadri tika ietverti komēdijā „Mērijas Pikfordas skūpsts” (1927).

Mary Pickford
Mērija Pikforda un Badijs Rodžerss

Lai gan Duglass apbēra Mēriju ar dāvanām, piemēram, pasniedza tējas servīzi, ko Napoleons savulaik bija dāvinājis Žozefīnei, diemžēl arī šī aktrises laulība izjuka. Filmēšanās grafiks bija ļoti blīvs, tāpēc laulātie draugi kopā pavadīja maz laika. Turklāt Fērbenksam patika ceļot, un, sākot ar 1930. gadu, viņš brauca viens, atstājot sievu mājās. Trīsdesmito gadu sākumā par viņa aizraušanos kļuva britu aktrise Silvija Ešlija, un šis romāns pārvilka svītru laulībai ar Pikfordu. Viņi sāka dzīvot atsevišķi un 1936. gada 10. janvārī izšķīrās. Fērbenkss 1936. gada martā salaulājās ar Ešliju. Arī Pikforda ilgi viena nepalika – 1937. gada 24. jūnijā apprecējās ar aktieri Čārlzu „Badiju” Rodžersu (savu partneri filmā „Mana mīļotā meitene”, 1927). Tas, ka Badijs bija 11 gadus jaunāks par viņu, Mēriju nemulsināja.

Pikforda un Rodžerss 1943. un 1944. gadā adoptēja zēnu Ronaldu Čārlzu un meiteni Roksanu. Viņi nodzīvoja kopā 40 gadus līdz pašai aktrises nāvei 1979. gadā.

Mary Pickford
Mērija ar “Oscar” statueti 12. aprīlī 1930. gadā
Pēdējie mūža gadi

Visas Amerikas mīlule no kino atvadījās 41 gada vecumā. Pāriet uz nobriedušu sieviešu lomām viņa negribēja, bet varbūt arī nebūtu spējusi. Viņas dzīve it kā pārlūst divās daļās. Mērijai Pikfordai veltītās „filmas otrā sērija” – tas ir stāsts par nodrošinātu dāmu, mājsaimnieci ar rimtu dzīvesveidu. Tā laika fotogrāfijās redzama parasta ne vairs jauna maza auguma sieviete ar gaišām matu cirtām. Lai kam viņa līdzinātos, tikai ne leģendārai zvaigznei.

Mary Pickford

Mērija Pikforda ilgi – pat pēc tam, kad beidza filmēties, – bija ietekmīga persona Holivudā. Četrdesmitajos gados viņa nodarbojās ar filmu producēšanu. Citastarp izlaida arī drāmu „Guli, mana mīlestība” (1948) ar Klodetu Kolbēru un komēdiju „Laimīga mīlestība” (1949) ar brāļiem Marksiem.

Mary Pickford

Viņas privātā dzīve gan nekāda laimīgā nebija. Dažu gadu laikā viņa citu pēc cita zaudēja savus tuviniekus. (1928. gadā nomira māte, 1933. gadā – brālis Džeks, 1936. gadā – māsa Lote.) Arī sāpīgā šķiršanās no Fērbenksa veicināja depresiju, un aktrise sāka lietot alkoholu.

Adoptētie bērni, paaugušies, drīz vien aizgāja no mājām.

Sešdesmitajos gados Pikforda dzīvoja vientuļi, tikai retumis atstājot Pikfēru. Piemēram, 1965. gadā lidoja uz Parīzi, kur kompānija Sinimatec France sarīkoja vairāk nekā 50 viņas filmu retrospektīvo skati. Tur viņa ar rūgtumu teica, ka tā arī neesot izdevies pāriet uz raksturlomām.

Mary Pickford
Plakāts ar Mēriju Pikfordu 1919

Pikfordai 1976. gadā piešķīra goda „Oskaru” par ieguldījumu kinematogrāfijas attīstībā, un uz Pikfēru nosūtītā filmēšanas grupa uzņēma īsu aktrises pateicības runu.

Amerikas mīlule Mērija Pikforda, kuru savulaik dievināja miljoniem cilvēku, mira no asinsizplūduma smadzenēs 1979. gada 29. maijā 87 gadu vecumā. Faktiski visi Amerikas laikraksti, atsaucoties uz nāves ziņu, ievietoja nekrologus. Taču bērēs nekāda ļaužu pieplūduma nebija – atnāca tikai aptuveni simt cilvēku.

Mary Pickford

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON