Glorija Svensone – glamūra karaliene

Pēc Pirmā pasaules kara Amerikā notika pārsteidzošas pārmaiņas – par neatņemamu dzīves sastāvdaļu kļuva automobiļi, radio, bulvārprese un, protams, kinematogrāfs. Amerikāņu jaunā paaudze XX gadsimta divdesmitos gadus uzskatīja par jauna laikmeta sākumu, un to nekavējoties izmantoja Holivuda. Tās kinozvaigznes bija nepieciešamas, lai filmām nodrošinātu kases panākumus, bet to atveidotie varoņi tika rūpīgi pieskaņoti publikas gaumei.

Gloria Swanson
Glorija Svensone. Edvarda Steihena foto amerikāņu žurnālam Vogue. 1924

Holivudas zvaigzne Glorija Svensone līdz pat šim laikam tiek uzskatīta par vienu no pašām leģendārākajām un nepārspētām kinematogrāfa sākuma gadu aktrisēm. Viņa bija ekscentriska un skaista – tipiska modernisma laikmeta liktenīgā sieviete, ar savām dīvainībām un savu stilu. Viņa pirmā uz ekrāna parādīja, ka sieviete var smēķēt, dzert un klaji pavedināt vīriešus. Viņas frizūras, manieres un stilu atdarināja miljoniem sajūsminātu sieviešu, kas Gloriju Svensoni uzskatīja par sieviešu pievilcības iemiesojumu.

Viņas īstais vārds un uzvārds bija Glorija Džozefīne Svensone. Dzimusi 1897. gada 27. martā Čikāgā. Tēvs Džozefs Svensons bija karavīrs, māte – Adelaida Klanoski – dzimusi Polijas emigrantu ģimenē.

Jauniņā Glorija nebija sev plānojusi ar teātri vai kinematogrāfu saistītu karjeru, tāpēc, pabeigusi skolu Čikāgā, sāka strādāt vietējā veikalā par pārdevēju.

Gloria Swanson
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados Glorija Svensone bija viena no visvairāk fotografētajām aktrisēm.

Glorijas Svensones kinodebija bija pavisam nejauša. Ekskursijas laikā Čikāgas kinostudijā Essanay viņa joka pēc lūdza atļauju piedalīties filmēšanā, un viņai iedeva epizodisku lomiņu filmā „Dvēseles dziesma” (1914).

Nevar teikt, ka jauniņā Glorija Svensone sacēla furoru uzņemšanas laukumā, tomēr studijā Essanay viņu ievēroja un saskatīja aktrises dotumus, tāpēc piedāvāja kontraktu līdzdalībai uzreiz vairākās filmās, tostarp Čārlija Čaplina lentē „Viņa jaunais darbs”(1915).

1916. gadā Glorija Svensone pārcēlās uz Kaliforniju, uz tikai vēl topošo Holivudu, kur sāka strādāt pie mēmā kino režisora Maka Senneta un spīdoši spēlēja tādās viņa filmās kā „Līgava no pulmaņvagona”, „Viņas lēmums jeb bīstamā meitene”.

Gloria Swanson
Kadri no filmas „Kāpēc mainīt sievu”.

Tomēr viņas ekrāna mūžs bija saistīts pirmām kārtām ar režisoru Sesilu de Millu, kurš aktrisi uzņēma filmās „Nemainiet vīru” (1919), „Priekos un bēdās” (1919), „Tēviņi un mātītes” (1919), „Kāpēc mainīt sievu” (1920), „Anatols” (1921). Šajās filmās Glorija izskatījās burvīga. Viņa bija ļoti jauna, bet veiksmīgi tika galā ar pieredzējušu, nobriedušu sieviešu lomām. Viņai piemita glamūrs – tolaik šo vārdu gan lietoja ļoti reti.

Glorija apzinājās savas neparastās ārienes vērtību. Tiesa, Sesils de Mills vairākkārt lūdza, lai viņa izdara plastisko operāciju un nedaudz koriģē garo degunu, taču aktrise allaž atteicās.

Gloria Swanson
Kadrs no filmas „Vīrišķais un sievišķais”

Vēlāk Glorija Svensone piedalījās vairākās Sema Vuda filmās, bija mēmā kino slavenības Rūdolfa Valentīno partnere filmā „Viņpus klintīm” (1922).

Gloria Swanson

„Sapņu fabrika” deva iespēju pilnībā atraisīties Glorijas Svensones talantam. Filmās viņa bija stipra sieviete, kas, pateicoties pašas neatlaidībai, iegūst visu: pagodinājumus, naudu, slavu. Viņa atveidoja neatlaidīgas, ar lielu gribasspēku apveltītas, egoistiskas un „krāšņas” sievietes.

Gloria Swanson

Būdama mērķtiecīga, Glorija Svensone pārstāvēja tā laika „biznesa sievietes” tipu. Vismaz juta, ka ir spējīga uz kaut ko vairāk par filmēšanos. Tāpēc 1926. gadā, jau kļuvusi par ievērojamu Holivudas zvaigzni, Svensone nodibināja savu kinostudiju.

Gloria Swanson

Laikā, kad uz ekrāna valdīja Glorija Svensone, skatītāji jūsmoja ne tikai par viņas talantīgo spēli, bet arī par bagātīgo garderobi. Filmās viņas varonēm lielākoties bija jaunākajai modei atbilstoši, bieži vien ar pērlītēm, dārgakmeņiem, strausu vai pāvu spalvām rotāti ekstravaganti tērpi, kas aktrisei tik ļoti piestāvēja, ka skatītājiem viņa šķita apbrīnojami daiļa. Nevienam pat prātā nenāca, ka īstenībā aktrise bija pavisam miniatūra, tikai 1 metru 51 centimetru gara.

Gloria Swanson

Viņa bija pirmā kinozvaigzne, kas ekrāna tēlu nešķīra no dzīves īstenības un, pateicoties tam, kļuva par īstu augstāko aprindu dzīves hronikas karalieni. Mēmā kino sirēna Glorija Svensone valkāja plūstoša atlasa tērpus, rotājās ar ūdeļādām un sermuļādām. Satriektie amerikāņi no laikrakstiem uzzināja, ka tērpu iegādei iemīļotā aktrise tērē 125 tūkstošus dolāru gadā (tiem laikiem fantastisku summu), no tiem 10 tūkstošus viņa izdod par zeķēm vien.

Gloria Swanson

Viņa secināja, ka garās vakarkleitas ar vienu piedurkni padara viņas figūru lokanāku un graciozāku, un sāka tādās parādīties ne tikai filmās, bet arī dzīvē. Pēc tam visas Amerikas sievietes ar šķērēm uzklupa savām kleitām.

Dievieti vienmēr pavadīja vairāki apsargi, kas grimētavā nogādāja futrāļus ar dārglietām, no kurām Svensone izvēlējās tērpam pieskaņotas. Rotas viņai patika, īpaši krāsainie akmeņi – īpaši smaragdi un ametisti, kā arī briljanti. Aktrise kontraktos pat ierakstīja īpašu punktu par to, ka viņai ir tiesības pēc filmēšanās visas rotas paturēt sev.

Gloria Swanson

Viņa piekopa greznu dzīvesveidu: Beverlihilzā no žilešu ražotāja Žilleta kunga nopirka savrupmāju; braukāja ar itāļu automobili Isotta Frascini (šādas mašīnas bija Irānas šaham, nākamajam Itālijas karalim Umberto un aktierim Rūdolfam Valentīno). „Publikas acīs mēs bijām karaļi un karalienes,” atcerējās Svensone. „Un mēs labprāt tai izdabājām.”

Gloria Swanson

Glorija Svensone 1925. gadā nospēlēja Ketrīnas Habšeres lomu režisora Leona Perrē sensacionālajā filmā „Senžānas kundze”. Tā kļuva par pirmo kinolenti, ko kopīgi uzņēma amerikāņi un franči.

Gloria Swanson

Glorija Svensone 1929. gadā tika izvirzīta Oscar prēmijai par lomu Raula Volša filmā „Sedija Tomsone”, kas veidota pēc Somerseta Moema stāsta. Tajā pašā 1929. gadā iznāca Edmunda Guldinda skaņu filma „Likumpārkāpēja”, kurā Glorija Svensone spēlēja Merionas Donnelas lomu, un par kuru 1930. gadā atkal tika izvirzīta Oscar balvai.

Gloria SwansonNeraugoties uz atzinību un vairākām skaņu kino lomām, līdz ar „Lielā mēmā” laikmeta norietu Glorijas Svensones slava pamazām apdzisa. Šāds liktenis bija daudzām mēmā kino zvaigznēm, kuras nespēja pieskaņoties jaunajiem tehniskā progresa apstākļiem.

Gloria Swanson

Viņas slava, kas bija sasniegusi nepieredzētas virsotnes, pēkšņi strauji sāka zust. Aktrisei bija jau krietni pāri 30 gadiem. Tiesa, viņa izskatījās lieliski, taču būtisks nebija izskats. Bija pienākusi lielā depresija. Skatītāju dzīve bija mainījusies, un mainījušās bija prasības pret elkiem. Milzīgie tēriņi par dārglietām vai zeķēm vairs nesajūsmināja, bet kaitināja. Pēc piedzīvotajām neveiksmēm vairākās filmās, kuru veidošanā aktrise bija ieguldījusi savu naudu, Glorija secināja, ka viņas turība ir stipri mazinājusies.

Laikā no 1932. līdz 1950. gadam Glorija Svensone piedalījās tikai trijās filmās „Ideālais prāts” (1933), „Mūzika gaisā” (1934) un „Tēvs precas” (1941).

Gloria Swanson

Jāteic, ka viņas enerģija un interese par dzīvi bija neizsīkstošas. Viņa sāka nodarboties ar modes biznesu, organizēja labdarības fondus, lai palīdzētu scenāristiem bēgļiem, izveidoja dabiskās kosmētikas līniju un pat nodarbojās ar tēlniecību. Kad četrdesmitajos gados parādījās televīzija, sāka interesēties par šo jauno izgudrojumu un kādu laiku vadīja vienu no vēsturē pirmajiem sarunu šoviem.

Gloria SwansonHolivudas divdesmito gadu superzvaigzne kļuva slavena ne tikai ar savām lomām, bet arī ar diezgan vētraino personisko dzīvi. Vārds „feminisms” XX gadsimta sākumā vēl netika plaši lietots, toties apzīmējums „maita” bija visai populārs un viņai ļoti labi piestāvēja.

Gloria Swanson

Viņa kļuva par vienu no Holivudas rekordistēm laulību skaita ziņā – bija noslēgusi kopskaitā septiņas. Tiesa gan, pati zvaigzne ar to nebūt nelepojās un apgalvoja, ka gluži vienkārši nepazīst vīriešus. Vīri ātri nomainīja cits citu. Dažas laulības ilga tikai pāris mēnešus. Pati slavenākā un ilgākā bija laulība ar marķīzu Anrī de la Falēzu, ar kuru viņa iepazinās filmas „Senžānas kundze” filmēšanas laikā. Tolaik aristokrāti labprāt uzsāka romānu ar kinoaktrisēm, taču precēties ar viņām nebija pieņemts. Svensone panāca, ka pielūdzējs šo tradīciju lauž.

Gloria Swanson

Protams, tas nenozīmēja, ka viņa grasījās vīram būt uzticīga. Viņas dzīvē uzradās cits vīrietis – Džo Kenedijs, miljonārs, pleibojs, nākamā ASV prezidenta tēvs. Vispirms tas kļuva par viņas producentu, vēlāk – par mīļāko. Ar Džo Kenediju Glorija izšķīrās, arī ar marķīzu – tam nepatika, ka sieva pārāk daudz laika veltī biznesam.

Gloria Swanson
Kadri no filmas „Saulrieta bulvāris”.

Šķita, ka aktrisei viss jau palicis pagātnē. Taču izrādījās, ka viņas mūža galvenā filma vēl tikai būs. Slavenais režisors Billijs Vailders 1950. gadā uzņēma „Saulrieta bulvāri” un uzaicināja viņu spēlēt galveno lomu. Mēmā kino zvaigzne Glorija Svensone atveidoja mēmā kino zvaigzni Normu Desmondu, kura jau sen vairs nefilmējas, noveco, turklāt izmisīgi cenšas atkal iekarot kinematogrāfu un pie viena arī jauna scenārista mīlestību. Kad tas neizdodas – izdara slepkavību un sajūk prātā. Svensones radītais tēls bija cēls un nožēlojams, viņas asie sejas vaibsti, milzīgā mute, koši izkrāsotās acis pārsteidza, biedēja un piesaistīja skatienu. Mēmās filmas, kurās piedalījusies divdesmitgadīgā Glorija, atceras tikai kino vēsturnieki, bet „Saulrieta bulvāris” uz visiem laikiem paliks Holivudas šedevru skaitā.

Gloria Swanson
Glorija Svensone rotājusies ar savām iemīļotajām Cartier rokassprādzēm.

Filmas panākumi nodrošināja Svensones atgriešanos uz ekrāniem, tādējādi it kā iedvešot otro elpu. Turpmākajos gados viņa aktīvi piedalījās filmās, kas bija paredzētas gan demonstrēšanai uz lielajiem ekrāniem, gan televīzijā. Turklāt viņa bija bagāta sieviete, kas nodarbojās ar savu biznesu. Glorija Svensone XX gadsimta sešdesmitajos gados Ņujorkā noorganizēja sava zīmola modes namu.

Pēdējo lomu viena no ievērojamākajām mēmā kino aktrisēm nospēlēja 1974. gadā dramatiskajā filmā „Lidosta 1975”.

Viņa 1980. gadā izdeva autobiogrāfiju ar nosaukumu „Svensone par Svensoni”.

Gloria Swanson
Arī nebūdama vairs tik jauna, aktrise saglabāja savu pievilcību.

Pat sirmā vecumā aktrise centās gādāt, lai cilvēki viņas dzīvi uztvertu kā brīnišķīgu filmu. Reiz satika cilvēku, kas bija četrdesmit gadus par viņu jaunāks. Tas apsolīja kontraktus, izrādes Eiropā, un Gloriju šī ideja aizrāva. Vai šīs bija tikai lietišķas attiecības, vai arī viņai bija radušās noteiktas jūtas? Lai nu kā tur bija, jaunais cilvēks pazuda, atstājot viņas lietas samudžinātas. Šo pēdējo triecienu viņa neizturēja. Glorija Svensone mira 1983. gada 4. aprīlī Ņujorkā. Viņai bija 84 gadi.

Tā beidzās šis ilgais, spožais, neparastais mūžs. Kino vēsturē Glorija Svensone palikusi kā sieviete, kas izdomāja glamūru. Lai gan pati šo vārdu ienīda.

Par Gloriju Svensoni sarakstītas daudzas grāmatas, viņas biogrāfija kalpojusi par pamatu filmām, par viņas laulībām nemitīgi baumoja prese, par viņas sarežģīto raksturu klīda leģendas, Holivudas slavas alejā ir pat divas šīs aktrises zvaigznes – par sasniegumiem uz lielā kinoekrāna un televīzijā. Glorija Svensone ir vienīgā amerikāņu aktrise, kam piešķirta Džordža Īstmena prēmija „Par izcilu ieguldījumu kinomākslā”.

Diženā kino laikmeta diženā aktrise…

Gloria Swanson
Glorija Svensone savos apartamentos Ņujorkā. 1975
No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON