Andželikas zīmē

Viņa tēlojusi Trifo, Melvila un Moničelli filmās. Viņas partneri bijuši Marčello Mastrojāni, Žans Gabēns, Šarlzs Aznavūrs, Žans Luijs Trentinjans. Viņai pareģoja „intelektuālā kino” zvaigznes slavu. Taču Mišela Mersjē bija un uz visiem laikiem palika Andželika – nepakļāvīgā eņģeļu marķīze.

Michele Mercier
Svešiniece ģimenē

Žoselīna Ivonna Renē Mersjē dzimusi Nicā, 1939. gada pirmajā dienā, taču par dāvanu saviem vecākiem nekļuva: viņi gaidīja mantinieku. Slaveno farmaceitu ģimenē par meitenīti priecājās tikai vectēvs Renē – vienīgais cilvēks visā pasaulē, kas, runājot aktrises vārdiem, viņu patiesi mīlējis.

Ļoti agri viņa aizrāvās ar baletu. Un kļuva par profesionālu dejotāju. Dedzīgā Gaļinas Ulanovas pielūdzēja ļoti centās, sapņojot par panākumiem uz Parīzes un Londonas skatuvēm. Taču triumfu nepiedzīvoja. Arī brīvie tikumi, kas valdīja aizkulisēs, meitenei, ko māte itāliete tika stingri audzinājusi, nebija pa prātam. Turklāt pienāca ziņa par jaunākās māsas Mišelas nāvi. Meitene atgriezās mājās. Tur faktiski visi vīrieši meta uz viņu acis. Bet skaistule ar burvīgo figūru, kas bija kā izdreijāta, no saviem daiļumiem kautrējās. Un ļoti ilgojās pēc lielas draudzīgas ģimenes. Taču pret jaunāko meitu labestīgā un sirsnīgā māte vecākajai meitai apgalvoja, ka nekas labs – ne māte, ne kārtīga sieviete – no viņas neiznāks, labākajā gadījumā – dārga staigule.

Michele Mercier
Slavas priekšvakarā

Vecāku mājā visi skuma par mīļās meitas nāvi un neviens viņai uzmanību nepievērsa. Tāpēc, kad režisors Denī de la Pateljērs, ieraudzījis skaistuli, viņai piedāvāja otrā plāna lomu savā filmā „Roktura pagrieziens” (1957), viņa, lai tiktu prom no ģimenes ligzdas, piedāvājumu nekavējoties pieņēma.

Režisoram jaunā sieviete iepatikās, taču – ne viņas vārds. Pavisam cita lieta ir Mišela! Lai gan galveno lomu spēlēja slavenā Mišela Morgana. Vēl viena sieviete ar tādu pašu vārdu filmai nekaitēs, būs pat amizanti…Vecāki, kad nākamā kinozvaigzne prasīja atļauju šo vārdu izvēlēties par pseidonīmu, neiebilda. Tā radās Mišela Mersjē. „Kopš tā laika viņi vairs nekad mani nesauca par Žoselīnu,” stāsta aktrise. „Manis it kā vairs nebūtu. Tas bija ļoti sāpīgi..”

Pateicoties skaistumam, bija daudz piedāvājumu filmēties. Tiesa, viņa lielākoties spēlēja otrā plāna lomas. Un Francijā bija pazīstama tieši šajā ampluā. Mišela labi prata vācu, angļu un itāļu valodu un filmējās arī ārpus Francijas. Viņa kļuva plaši pazīstama Itālijā. Te Irānas šahs Mohameds Reza Pehlevi (tas, kurš piedāvāja roku un sirdi Greisai Kellijai), ieraudzījis Mišelas portretu, iemīlējās. Viņus iepazīstināja Holivudā. Aktrise, uztverot šaha kvēlos skatienus, nejutās aplaimota. Un viņš tika atraidīts. Šahs mierīgi pārcieta atteikumu, vien piebilda: „Šo meiteni, neapšaubāmi, ir skūpstījusi mīlestības dieviete…”

Michele Mercier
Galvenā loma

Diezin vai šīs skaistules vārds būtu kļuvis pasaulslavens bez 1963. gadā piedzīvotajām kaprīzēm, atlases un histērijas. Režisors Bernārs Borderī sāka uzņemt pirmo kinolenti „Andželika – eņģeļu marķīze” no iznākušajām piecām filmām par Andželiku. Sižeta pamatā ir Annas un Serža Golonu vēsturiskie piedzīvojumu romāni par grāfienes de Peirakas piedzīvojumiem Ludviķa XIV galmā. Jāteic, ka galvenās lomas pretendentu sarakstā Mišelas Mersjē vārds nebija minēts. Šo lomu piedāvāja galvenajām kinoekrāna blondīnēm. Pirmajā vietā bija Bridžita Bardo. Taču viņa atteicās, aizbildinoties, ka esot piekususi no tērpu maiņas (viņu nogurdinājuši „Slavenie mīlnieki”, kuros tikko kā bija beigusi filmēties). Ataicināja Katrīnu Denēvu. Taču nepatika viņas vēsums. Nefilmējās arī Anete Stroiberga, Džeina Fonda, Monika Viti un Virna Lizi. Marinu Vladi pēdējā brīdi pārvilināja Žans Luks Godārs. Ar Andželikas lomu tika kārdināta arī Mireija Dārka. Režisoram nepatika Fantomasa draudzenes manierīgums. Tad sarīkoja atlasi, ko veica producents Franko Kosma, režisors, un Rožē Vadims, kas piedalījās scenārija rakstīšanā. Prasību par romānu varones zeltainajiem matiem un zaļajām acīm atmeta un atlasē ļāva piedalīties pat košām brunetēm.

Mišela tikko kā bija izlasījusi romānu. Un nolēma: „Andželika esmu es!” Tāpēc ar skubu devās uz atlasi. Viņai vajadzēja tēlot Andželiku jaunībā, dziedāt frivolas dziesmiņas, raudāt. „Viņi izturējās pret mani kā pret dumju lelli un lika vaibstīties kā jukušai kurtizānei vai tikko dzimušai šimpanzei” atceras Mišela. Lai gan ļoti gribējās iet prom, viņa savaldījās. Kad Borderī ierosināja, lai Mersjē tēlo naidu, viņa sarīkoja īstu histēriju: norāva parūku, nometa to uz grīdas un mīdīja kājām. Pie tam, acīmredzot atcerējusies māti, visus apbēra ar itāļu lamuvārdiem un lāstiem. Atvieglojusi sirdi, devās uz viesnīcu – izraudāties un kravāt čemodānus. No rīta viņai piezvanīja Bernārs Borderī un teica: „Tu esi īsta eņģeļu marķīze. Arī Goloni piekrīt”

Bija paredzēts, ka filmā būs daudz erotikas. Taču Mišela pieprasīja kontraktā ierakstīt atsevišķu punktu, kas aizliedza atkailināties pat dublierei. Kosmā, lai salauztu Mišelas pretošanos, intervijā tabloīdiem nikni paziņoja: Mišelas krūtis ir kā mazi cepti ābolīši, tāpēc viņa atsakās kameras priekšā atkailināties. Tomēr aktrise nepiekāpās.

Filmas panākumi pārspēja visas cerības. Andželika kļuva par pielūgtu varoni. Vīrieši viņu dievināja un iekāroja, bet dāmas apskauda un atdarināja. Mišela tūdaļ kļuva par sievietes skaistuma etalonu. Savukārt producenti bija atraduši zelta bedri: no 1964. gada līdz 1968. gadam tikai izlaistas piecas filmas. Un visām bija panākumi. Andželika nepatika vienīgi Annai Golonai. Viņa atzina aktrises skaistumu, taču uzskatīja, ka viņas varone ir „gluži vienkārši muļķe” kas gribot vai negribot nonāk dažādās gultās. Taču tik bargs novērtējums visticamāk tika dots tāpēc, ka pēc katras filmas iznākšanas grāmatu noiets saruka.

Michele Mercier
Triumfa komponenti

Līdztekus literārajam pamatam, lieliskajam scenārijam, aktieru spēlei un Mišelas skaistumam bija vēl viens panākumu komponents. Pareizāk sakot, komponenti. īpaši Andželikas kleitas. Tās ir burvīgas, daudzveidīgas, smalkas. Pat eņģeļu marķīzes posmā valkātās kleitas ir skaistas. Nemaz jau nerunājot par galma dāmas tualetēm vai harēma iemītnieču gaisīgajiem austrumnieciskajiem tērpiem („Andželika un sultāns”)! Vai visus savaldzinājušais drosmīgās varones „peldkostīms” (īsais krekliņš un zeķes no filmas„Andželika un karalis”?! Tiesa, ar XVII gadsimta modi tam nebija nekāda sakara. Tolaik dāma atļāvās mazgāties tikai tad, ja tai mugurā bija plats tērps ar garām piedurknēm. Taču kas gan netiek darīts aktrises skaituma labā!

Andželikai katrā filmā šuva 40 – 50 tualetes. Andželikas kleitas Mišela atstāja sev par piemiņu un no studijas atpirka. Viena no tām – zila ar zelta izšuvumiem – Mersjē kundzei ir saglabājusies līdz pat šim laikam. Pārējos tērpus aktrise pārdeva 1999. gadā, kad viņai ļoti vajadzēja naudu.

Tērpi kaut kā vēl atbilda laikmetam, bet grims tika veidots atbilstoši XX gadsimta deviņdesmito gadu modei: spilgtas kontūrlīnijas, gaišas ēnas un biezas garas skropstas. Bet kurš gan šai neatbilstībai pievērsa uzmanību?! Andželiku mīlēja kvēli, no sirds, šo kaislību attiecinot uz aktrisi.

Michele Mercier
Mišelas vīri un vīrieši

„Manā dzīvē ir bijis pārāk daudz nodevību un neuzticības. Vīrieši paņēma visu – gan sirdi, gan naudu” savulaik ar rūgtumu teica Mersjē kundze. Bet nesen piebilda: „Diemžēl vīrieši ir pabiras. Pēc tam es sapratu, ka viņi visi mīlēja Andželiku, nevis mani”

Viņai apbrīnojami neveicās. Vīri un vīrieši bija līdz ārprātam greizsirdīgi un neuzticīgi. Pirmais vīrietis – aktieris Džanni Espozito viņai lasīja dzejoļus un aicināja sagaidīt saullēktu. Turpretī viņai, kā pati atzinās, „gribējās palikt gultā, laiskoties zem segas un mīlēties” Pavisam drīz, kā stāsta aktrise, „viņš lūdza kamīnā sadedzināt naktskreklu, kas man bija mugurā mūsu pirmajā naktī, pēc tam plīša zvēriņus, kas bija saglabājušies kopš manas bērnības. Viņš teica, ka tie visi uzvēdī nevajadzīgas atmiņas, kas piepilda manus skapjus un manu atmiņu” Viņi izšķīrās.

Viņas pirmais vīrs bija režisora palīgs Andrē Smagi, kuru Mišela sauca par Viljamu, jo tas bija līdzīgs aktierim Viljamam Holdenam. Viņa ļoti centās būt laba sieva. Taču vīrs viņai neticēja un bija briesmīgi greizsirdīgs, īpaši pēc tam, kad uz ekrāniem iznāca filma par eņģeļu marķīzi. „Ar manu sievu guļ visa pasaule!” kliedza Andrē un aiz bēdām rija trankvilizatorus, virsū uzdzerot stipru alkoholu. Rezultāts – psihiska slimība, ārstniecības iestāde, šķiršanās.

Kāds mākslinieks (pēc šķiršanās Mišela nekad nesauca viņu vārdā) greizsirdības lēkmes laikā sevi neindēja ar tabletēm, bet sakropļoja aktrises seju. Viņai nācās taisīt plastiskās operācijas.

Otrais Mišelas vīrs bija autobraucējs Klods Burijo. Arī viņš bija greizsirdīgs. Atklāti krāpa Mersjē, turklāt vēl arī apzaga. „Es nolēmu attiecībām pielikt punktu,” stāstīja aktrise. „Sametusi atkritumu maisā visas vīra mantas, es viņam liku stundas laikā aizvākties no mana dzīvokļa un manas dzīves” Pēc citas versijas otrais viņas vīrs bija vecāku draugs, biznesmenis un politiķis Alens Reno. Vai nu Mersjē kundze koķetējot kaut ko ir sajaukusi, vai žurnālisti pārpratuši faktus… Taču ne jau tas ir svarīgi. Arī šis otrais ir krāpis un bijis greizsirdīgs.

Reiz Mišelai šķita, ka viņai ir uzsmaidījusi laime: viņa satika Adrianu, lieluzņēmēju no Cīrihes, kas pēc sievas nāves audzināja divus dēlus. Taču pirms pašām kāzām atklājās, ka Adrianam ir vēzis. Viņš „sadega” divu mēnešu laikā. Pēc viņa nāves radinieki aktrisei atņēma visu – dzīvokli, naudu, mantas.

Viņa vēl cerēja uz laimi. Itāļu princis Nikolā Bokompanji Ludovizi solīja pie četrdesmitpiecgadīgās Mišelas kājām nolikt visu pasauli. Taču pasakai nebija lemts piepildīties. Apmierinājis savu patmīlu – pati eņģeļu marķīze ir kopā ar viņu! – augstdzimušais princis padzina aktrisi no mājām. Mišela par laulībām vairs nedomāja.

Michele Mercier
Un atkal Andželika!

…Robērs Oseins XX gadsimta deviņdesmitajos gados nolēma iestudēt izrādi „Andželika, eņģeļu marķīze” Žofreja de Peiraka lomu viņš paņēma sev, bet eņģeļu marķīzi sāka meklēt. Mišela dusmojās uz seno partneri, tomēr saprata, ka pati der ja nu vienīgi Andželikas mātes lomai. „Man gribējās Ro- bēram noraut galvu,” stāstīja Mišela. „Taču, būdama sarūgtināta par to, ka Andželika aizslīd prom, es beidzot sapratu, ka viņa ir kļuvusi par daļu no manis”

Amerikāņi 2000. gadu sākumā gribēja uzņemt Andželikas piedzīvojumu turpinājumu ar Mišelu Mersjē un Robēru Oseinu galvenajās lomās. Pēc sižeta dēli ir izauguši, pārcēlušies uz Jauno Pasauli, kurp devušies arī Peiraki. Bet Robērs Oseins pārdomās stiepa laiku, bet pēc tam no filmēšanās atteicās. Vīrietis kārtējo reisi viņu bija nodevis…

Tagad viņa vairs neapgalvo „Es neesmu Andželika!” Viņa ir samierinājusies. „Cilvēki vienmēr par mani runā kā par Andželiku,” atzīst Mersjē kundze. „Esmu daudzus gadus centusies viņu aizmirst, bet tagad viņu uztveru kā mazu māsiņu, kas vienmēr ir gatava mani atbalstīt. Esmu iemācījusies dzīvot ar viņu līdzās”

No Comments Yet

Comments are closed

FOLLOW US ON