Universāla aktrise

 Šī praktiskā amerikāniete, kas bija apveltīta ar izteiktu francūzietes šarmu, kino pasaulē ienāca no skatuves dēļiem 20. gadsimta trīsdesmitajos gados. Spožās karjeras laikā viņa piedalījās kinokompānijas Paramount Pictures filmās. Spēlēja kautrīgu daiļavu lomas un kļuva par īstu Amerikas seksa simbolu. Turklāt spīdoši atveidoja arī nopietnas dramatiskas lomas. Viņa neielaidās romānos ar Holivudas aktieriem un režisoriem, bet bija uzticīga sieva. Modes dāmas atdarināja vienmēr elegantos viņas tērpus, par viņas māju jūsmoja visi, kam bija tas gods pie dīvas viesoties. Viņas vārds bija Klodeta Kolbēra.

Claudette Colbert

Lilī Klodeta Šošuēna dzimusi 1903. gada septembrī Parīzē. Viņas tēvs Žoržs Šošuēns bija ievērojams baņķieris, māte – Žanna Lova – pavāre konditore. Viņas tante savulaik strādāja par modelētāju leģendārajā Vorta namā un savu radinieci aktīvi iesaistīja modes pasaulē. Vēlāk Lilī ieņēma vienu no pirmajām vietām viselegantāk ģērbto sieviešu sarakstā visā pasaulē.

Claudette Colbert

Finansiālu problēmu dēļ Šošuēna kungs ar ģimeni 1910. gadā pārcēlās uz Ņujorku. Pēc skolas beigšanas Lilī, atceroties savas tantes ieteikumus, nolēma kļūt par modelētāju. Sekoja mācības Mākslas studentu līgā, par kurām viņa pati maksāja, izlietojot faktiski visu sieviešu apģērbu pārdevējas algu. Lilī ļoti labprāt apmeklēja arī bohēmas ballītes. Vienā no tām viņa iepazinās ar rakstnieci Ennu Morisoni, kura Lilī piedāvāja lomu savā lugā. Tā 1923. gadā nākamā Holivudas aktrise tajā arī parādījās. Bet pēc diviem gadiem Lilī Šošuēna… pazuda. Toties Brodvejā uzradās Klodeta Kolbēra (uzvārds bija patapināts no vecmāmiņas pa mātes līniju).

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Četri nobiedētie». 1934

Tolaik (1925 – 1929) gandrīz visas naivo meiteņu lomas tika atdotas Kolbērai. Taču viņai nepatika darboties vienā ampluā. Pa prātam nebija arī laulības ar aktieri Normanu Fosteru. Jaunie cilvēki pavisam drīz izšķīrās – bez sarūgtinājumiem, apsūdzībām un skandāliem.

Daiļā, ar neapšaubāmu talantu apveltītā Klodeta labprāt spēlēja Ņujorkas teātros un par kinematogrāfu pat nesapņoja. Kinematogrāfs viņu atrada pats. Holivudas producenti drīz vien ievēroja glīto aktrisi.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Krusta zīme». 1932

Viņa 1927. gadā piedalījās Frenka Kapras mēmajā filmā „Maika mīlestības dēļ”. Pirmā kinematogrāfā gūtā pieredze bija neveiksmīga – filma ar lielu troksni izgāzās. Pārdzīvojot neveiksmi, viņa divus gadus nefilmējās. Bet pēc tam, turpinot spēlēt teātrī, noslēdza līgumu ar kompāniju Paramount Pictures.

Claudette Colbert
Kadri no filmas «Krusta zīme». 1932

Kolbēra spēlēja apburošas smukulītes. Filmas ar viņas piedalīšanos bija populāras. Taču Klodeta nebija apmierināta: īstu panākumu nav, skaistuļu lomas apnikušas… Viņa pierunāja režisoru Sesilu de Millu, kas bija kļuvis slavens ar grandiozām vēsturiskām lentēm, uzņemt viņu Romas imperatora Nērona sievas Popejas lomā. Filmai „Krusta zīme”, kas uz ekrāniem iznāca 1932. gadā, bija milzīgi panākumi. Amerikas puritāniskās sabiedrības iztēli īpaši satrieca aina, kurā izvirtusī imperatore mazgājās ēzeļmātes piena vannā.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Krusta zīme». 1932

Pēc tam Klodetu sāka uztvert pavisam citādi – kā samaitātu, seksapīlu skaistuļu lomu ideālu atveidotāju. Popejai sekoja Kleopatras loma tā paša de Milla filmā. Tas notika 1934. gadā. Kolbēra kļuva par vienu no pirmajām Ēģiptes valdnieces lomas atveidotājām kinematogrāfā. Viņas Kleopatra ar milzīgajām acīm, valdzinoši krāsotajām lūpām un zelta čūsku imitējošu galvas rotu radīja sensāciju.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Taču, neraugoties uz panākumiem, aktrise nedomāja ilgi palikt arī šajā ampluā. Tajā pašā 1934. gadā viņa filmējās pie Frenka Kapras savas laikabiedres lomā lentē „Tas notika kādā naktī”. Viņas partneris bija Klārks Geibls. Sākotnēji Klodeta nemaz negribēja šajā filmā piedalīties, jo tās scenāriju uzskatīja par visnotaļ vāju. Taču vēlāk piekrita, tiesa, izvirzot divus noteikumus: honorāram jābūt vismaz 50 000 tūkstošu dolāru lielam, bet filmēšana jāpabeidz četru mēnešu laikā, jo viņai ieplānots atvaļinājums… Studija piekrita, bet Kapra aktrisi nosauca par „īstām zobu sāpēm”.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Filmai bija satriecoši panākumi. Tā kļuva par pirmo kinolenti, kas ieguva visas piecas galvenās Kinoakadēmijas balvas šādās nominācijās: „Labākā filma”, „Labākais režisors”, „Labākais aktieris”, „Labākā aktrise” un „Labākā adaptācija”. Bet epizode, kurā Kolbēras varone paceļ svārkus, demonstrējot kāju virs ceļgala, kļuva par tā laika Amerikas „trakā” kino klasiku. Bija vēl viena aina, kas deva triecienu tikumiem: varone naktskrekla vietā uzvilka strīpainu vīriešu pidžamu.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Šķita, tagad varētu atdusēties uz lauriem un arī turpmāk spēlēt dzīvespriecīgu skaistuļu lomas. Bet Klodeta atkal nevēlējās atkārtoties un atveidoja jaunas mātes lomu romantiskajā melodrāmā „Dzīves imitācija”, liekot daudzām skatītājām raudāt.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Savukārt 1935. gadā sākās arī Klodetas laimīgā personīgā dzīve. Kā bieži gadās, palīdzēja laimīgs gadījums. Banāla saaukstēšanās piespieda vērsties pie ārsta. Viņu pieņēma Džoels Presmans –slavens otolaringologs, izskatīgs, miermīlīga rakstura cilvēks ar labu humora izjūtu. Vispirms bija romāns, pēc tam laulība. Klodetas otrā laulība ilga 30 gadus.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Klodeta ar sirdi un dvēseli nodevās ģimenes dzīvei, iekārtoja „brīišķīgu mazu namiņu” četru miljonu dolāru vērtībā (pasakaina summa tiem laikiem). Guļamistabas iekārtošanu viņa uzticēja slavenajam dizaineram Adrianam, kas radīja šedevru gaišzilos toņos un apgleznotām tapetēm ķīniešu stilā. Jāpiebilst, ka šis dizainers darināja arī viņas kostīmus.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Klodetai patika labi ģērbties, turklāt viņai bija nevainojama gaume un izteikti savs stils. Viņai nepatika brokāta, kažokādu un spalvu (tā laika hitu) pompozums un spožums. Aktrise deva priekšroku „vienkāršai” elegancei – apģērbiem ar skrupulozi piemeklētām detaļām. Viņai ļoti patika beretes, svīteri, kostīmi ar apaļām apkaklītēm un mazās melnās vakarkleitas ar obligātu baltas krāsas aksesuāru pie kakla.

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Kleopatra». 1934

Ievērojamais tā laika frizieris Stīvens Giļarofs mācīja aktrisei kopt matus un izveidoja viņas slaveno matu griezumu. Apguvusi viņa mācību, Klodeta pati veidoja sev frizūru, neuzticoties studijas speciālistiem, jo ļoti labi saprata, kas viņai piestāv un kas nepiestāv. Aktrise skaidroja: „Man ir kāda priekšrocība salīdzinājumā ar citām sievietēm. Man nav stundām ilgi jāgrozās spoguļa priekšā, lai izpētītu savas figūras īpatnības. Es sevi pastāvīgi redzu uz ekrāna.”

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Šī nakts pieder mums». 1933

Aktrise pieprasīja, lai viņu filmē tikai no kreisās puses. Operatori Kolbēras sejas labo pusi dēvēja par „Mēness neredzamo pusi”, bet reizē atzinīgi vērtēja viņas profesionalitāti, atzīmējot, ka Klodeta ir īsta eksperte studijas gaismas noregulēšanā. Viņa nebija niķīga zvaigzne. Taču ar savām prasībām noveda kostīmu māksliniekus (un ne tikai viņus) līdz baltkvēlei, dažkārt mazākās apģērba krokas dēļ filmēšanu aizkavējot uz vairākām stundām. Dramaturgs Noels Kouārds reiz iesaucās: „Klodeta, jūs esat neizturama! Ja jums būtu kakls, es jūs nožņaugtu!” Jāteic, ka Kolbērai patiešām nekāds gulbja kakls nebija. Aktrises augums bija 1 metrs un 64 centimetri, stūrains, apaļīgs… Taču tieši Klodeta Kolbēra bija vēsturē pirmā kinodīva, kas kļuva par lielveikalos redzamo manekenu modeli…

Claudette Colbert

Klodeta faktiski bija jebkuras filmas „trumpis”. „Zelta lilija” (1935), „Mohoukas ielejas bungas” (1939. gads; pirmā krāsainā filma viņas karjerā), kurā par partneri kļuva Henrijs Fonda, – tās bija filmas, uz kurām skatītāji pēc biļetēm stāvēja garās rindās. Klodeta Kolbēra 1938. gadā tika atzīta par labāko Holivudas aktrisi ar pašu lielāko honorāru.

Savukārt 1940. gadā Kolbēra kļuva par brīvmākslinieci. Šo gadu filmas „Trokšņainā pilsēta” (1940), „Atdzimsti, mīlestība” (1940), brīnišķīgā komēdija „Notikums Palmbīčā” (1942), „Mīlestībai nav laika” (1943) bija īsti kases gabali.

Claudette Colbert

Taču pienāca laiks tā saucamajām „brieduma gadu” lomām. Bet Klodeta tik ļoti negribēja novecot! Viņa pretojās. Kad viens no visveiksmīgākajiem Holivudas producentiem Deivids Selzniks piedāvāja galveno lomu filmā „Kopš tu aizgāji” (1944), aktrise atteicās spēlēt triju pusaudžu māti. Bet Selzniks viņu pierunāja, paziņojot, ka „gaišās mazās komēdijas ar viņas piedalīšanos agrāk netika uzņemtas par pusotru miljonu lielu budžetu”. Viņa piekrita. Un kā vienmēr bija līmenī un ļoti profesionāla. Un atkal filma guva panākumus, par šo lomu Klodeta tika izvirzīta Oskara balvai.

Claudette Colbert

Kolbēra 1945. gadā izbeidza sadarbību ar studiju Paramount Pictures, bet palika par ārštata aktrisi. Pēdējos skaļos panākumus Klodetai nodrošināja komēdija „Neveiksminieks un es” (1947).

Taču viss kādreiz beidzas. Režisors Frenks Kapra 1945. gadā viņu uzaicināja piedalīties filmā „Laulātie”. Pāris dienas pirms darba sākuma Klodeta, atsaucoties uz ārsta norādījumu, paziņoja, ka katru dienu pēc pieciem vakarā nespēj strādāt. Un Kapram neizturēja nervi: viņš atteicās izpildīt aktrises noteikumus un viņu nomainīja ar Ketrīnu Hepbērnu. Džozefs Mankevičs 1949. gadā uzaicināja Klodetu uz speciāli viņai rakstītu novecojušas aktrises Margo Čeningas lomu filmā „Viss par Ievu”. Un lai gan tā bija brieduma gadu loma, Kolbēra bija sajūsmā, gatavojās spēlēt šo, viņas vārdiem runājot, „kaķa” raksturu. Bet citas filmas uzņemšanā iegūtā trauma neļāva to izdarīt. Atkal sekoja nomaiņa. Šo lomu nospēlēja Beta Dēvisa. Klodeta vēl parādījās filmās „Versaļas noslēpumi” (1954) un „Teksasas lēdija” (1955). Par viņas pēdējo filmu kļuva „Perišs” (1961).

Claudette Colbert

Pēc atgriešanās Brodvejā 1956. gadā Klodeta Kolbēra divus gadus vēlāk ieguva prēmiju Tony par spīdoši atveidoto lomu izrādē „Kāzu karuselis”. Ar gadiem viņa uz skatuves parādījās arvien retāk. Bet katra uznākšana tika uzņemta ar aplausu vētru. Viņa piedalījās izrādēs „Nepareizie mīlestības darbības vārdi” (1963) un „Zivju dzenis” 1978). Bet 1987. gadā nospēlēja otršķirīgu lomu televīzijas seriālā „Divas Grenvila kundzes”, saņemot par to „Zelta globusu”.

Claudette Colbert

Gadiem ejot, viņas mīlestība pret dzīvi un interese par apkārt notiekošo neapdzisa. Viņa prata gatavot ēdienu un šūt, diezgan labi zīmēja, lieliski spēlēja tenisu, peldēja un nodarbojās ar jāšanu. Viens no kritiķiem par viņu rakstīja: „Atšķirībā no daudzām Holivudas zvaigznēm, kuru vecums nav nenosakāms, viņa neatgādina retušētu un piekrāsotu fotogrāfiju, viņa ir dzīvības un ekspresijas pilna.” Savukārt kāds cits piebilda; „Viņai bija kādi astoņdesmit gadi, taču viņa izskatījās kā piecdesmitgadīga sieviete.”

Claudette Colbert
Kadrs no filmas «Slepenā sirds». 1946

…Uz daudzajiem piedāvājumiem rakstīt memuārus Klodeta Kolbēra atbildēja ar atteikumu: „Es izgāju uz skatuves un guvu panākumus, es sāku filmēties un guvu panākumus, es apprecējos, un manas otrās laulības bija veiksmīgas. Bet cilvēki gaida no grāmatām stāstus par traģēdijām vai aprakstus par seksu ar dažādiem partneriem. Baidos, ka mani memuāri izdevniecībām peļņu nedos.”

Klodeta Kolbēra no šīs pasaules šķīrās 1996. gada jūlijā 92 gadu vecumā. Viņa atstāja šādu skaistuma un mūžīgās jaunības recepti: „Reizi dienā glāze degvīna un vitamīnu tablete.” Tiesa, viņas draugs rakstnieks Pīters Rodžers uzskata citādi: „Viņa bija vienīgā no man pazīstamajām kinozvaigznēm, kas interesējās arī par citiem cilvēkiem.”

Claudette Colbert

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON