Modes opozicionārs Žans Patū

Jean Patou
View Gallery
13 Photos
Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-051

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-052

1922.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-053

1925.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-054

1924.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-055

1925.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-056

1922.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-057

1932.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-058

1929.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-059

S1929.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-060

1927.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-070

1929.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-071

1930.

Jean Patou
Modes opozicionārs Žans Patū
JeanPatou-072

1932.

Jean PatouAutore: Olga Bobrova

Franču modelētājs Žans Patū ne tikai izdomāja brīnišķīgus apģērbu fasonus, bet arī bija lielisks uzņēmējs.  Viņš iedibināja savu zīmolu, kļuva par sportiskā stila apģērbu aizsācēju, radīja modernas un prestižas smaržas.  Un prata to visu lieliski pārdot, turklāt lielās depresijas gados.

Iesākums

Žans Patū dzimis 1880. gadā Normandijā.  Viņa tēvs bija viens no vērienīgākajiem ādu ražotājiem valstī, ļoti populāri bija viņa greznie grāmatu ādas apvāki.  Žana tēvocim piederēja kažokādu ateljē.  Tāpēc par nodarbošanās izvēli jauneklim, kas izaudzis dizaineru un kažokādu izstrādātāju vidē, galva īpaši nebija jālauza.  Viņš 1907. gadā sāka strādāt pie tēvoča, jo kopā ar tēvu darboties negribēja.  Pārcēlies uz Parīzi, 1912. gadā atvēra nelielu sieviešu apģērbu salonu Maison Parry. Pirmo kolekciju pārdeva pircējam no Savienotajām Valstīm.  Un drīz vien no Ņujorkas saņēma solīdu pasūtījumu. Taču sākās Pirmais pasaules karš.

Jean Patou
Žans Patū pie Farman A6B stūres.

Žans Patū brīvprātīgi devās uz fronti.  Viņu ieskaitīja elitārajā zuāvu (franču armijas alžīriešu karavīru) korpusā. Kapteiņa dienesta pakāpē viņš iepazina visas frontes ikdienas šausmas un grūtības, taču nesalūza.  No vieglprātīga jaunekļa pārtapa par nopietnu, enerģisku vīrieti.  Raksturs, griba norūdījās.

Jean Patou
Žans Patū kopā ar modelēm.
Uzņēmēja piedzimšana

Atgriezies Parīzē, Žans Patū savu salonu te vēra vaļā, te atkal slēdza.  Un apsvēra visas tā laika modes tendences.  Viņš secināja: vienīgā šīs pasaules modes karaliene ir Koko Šanele.  Tātad jāmeklē sava niša.  Bet pagaidām – gluži vienkārši jāstrādā.  Žans 1919. gadā atkal atvēra modes salonu, šoreiz to nosaucot savā vārdā.

Jean Patou
Modeles Žana Patū tērpos. 1927.

Žans Patū iesākumā šuva kleitas.  Izplatījās runas pat par īpašo Patū stilu, kura pamatā ir art deco un kubisma apvienojums.  Vieniem apģērbiem viņš izvēlējās stingras līnijas un ģeometriskas formas, citiem – greznu smalkumu.  Viņa kolekcijas bija viegli atpazīstamas pēc bēšās krāsas, kas kļuva par to pamattoni.  Piesātinātie raksti, daudzkrāsu izšuvumi un elegantā monogramma parādījās vēlāk.  Turklāt, sagaidot katru jaunu sezonu, viņš ieviesa arī jaunu aktuālu krāsu, piemēram, Patau bleau vai Dark Dahlia. Kolekcijām bija panākumi.  Jean Patou kleitas labprāt pirka slavenas aktrises: Konstance Beneta, Luize Bruksa, Mērija Pikforde.

Jean Patou
1. Žana Patū tērpi Žorža Lepapa ilustrācijā. 20.gs. 20. gadi. un 2. Žana Patū tērpi. 1922.gada ilustrācija.

Reiz Patū atzinās: “Es nevaru zīmēt, bet šķēres manās rokās pārvēršas par bīstamu ieroci.” Tāpēc Žans, tiklīdz modelis bija izdomāts, jauno ideju nodeva palīgiem. Tieši viņi domu īstenoja dzīvē.  Savukārt Patū kungs ļoti vērīgi sekoja procesam, kontrolējot katru šķēru kustību un vīli, izdarot bezgalīgus labojumus.  Vārdu sakot, bija perfekcionists!

Jean Patou
1930. un 1932.

Līdztekus kleitām kolekcijās bija platas bikses, kostīmi, mēteļi, arī ar bagātīgu kažokādas apdari. Un tas viss vienkāršs, nekā lieka, ja nu vienīgi kleita papildināta ar kaklasaites tipa apkakli, oriģinālu banti vai pārkritumu.

Žans Patū cieši sadarbojās ar slaveno tekstilizstrādājumu kompāniju Bianchini-Férier, kas viņam piegādāja audumus ar oriģināliem rakstiem. Taču slavu modes namam Jean Patou nodrošināja ne jau kleitas.

Jean Patou
1933.
Sava niša

Patū izvēlējās modes opozicionāra lomu.  Un sev izvirzīja uzdevumu – iegūt pārtikušo cilvēku labvēlību.  Inteliģencei ir Šanele… Žana aprēķins bija vienkāršs: pēc kara visus tika pārņēmusi “mierlaika” eiforija, gaviles un alkas pēc pārmaiņām.  Bagātie cilvēki nodevās atpūtai, uzturējās dārgos kūrortos.

Toni 1920. gadā noteica slaidas sievietes ar gandrīz zēnisku figūru, kuras daudz kustējās – dejoja, sportoja, peldēja, sauļojās, vadīja mašīnas.  Un visas gribēja būt modernas, atbilst laika garam. Patū nolēma: viņa niša – tie ir sporta tērpi arī atpūtai. Izrādījās, ka aprēķins ir pareizs.  Tajos gados televīzija un kinematogrāfs bija, tā sakot, bērna autiņos… Toties sporta sacensības bija topā, tās piesaistīja gan sportistus, gan skatītājus, to skaitā pārtikušus.  Tāpēc Žans Patū izvēlējās sportu, pareizāk sakot, sporta apģērbus.  Protams, ne jau bikses ar krosa kurpēm, bet apģērbus, ko tagad dēvē par casual clothing. Viņš bija pirmais, kas veidoja ikdienas apģērbus, dažkārt tos izrotājot ar smalku apdari.

Jean Patou
Žozefīne Beikere Žana Patū tērpā. 1927.

Viņa modes veikalā varēja iegādāties trikotāžas džemperus un puloverus, sporta un pludmales tērpus.  Daudzas ASV sievietes valkāja viņa svīterus ar baltām un zilām svītrām un plisētos svārkus. Amerikānietes ātrāk nekā Vecās pasaules dāmas un kundzes novērtēja un labprāt iegādājās ērtos Jean Patou apģērbus.  Kāds Ņujorkas laikraksts Patū nosauca “par vienīgo franču modelētāju ar amerikāņa mentalitāti”. Patū panāca, ka tika uzskatīts par lepnas atpūtas simbolu.

Turklāt Žans Patū nebija izgudrojis neko patiešām novatorisku (izņemot adītu peldkostīmu), bet aktīvi popularizēja pilnveidotus kardiganus (arī bez piedurknēm), džemperus, puloverus, svīterus.  Viņš radīja saīsinātas kleitas un svārkus, kuru garums nesniedzās pāri ceļgaliem (tam laikam tas bija neparasti). Viņš veidoja elegantus un praktiskus apģērbus bez dekoratīvām pārmērībām un samākslotības. Tie neapgrūtināja kustības.

Jean Patou
1921.
Labākā reklāma

Par Jean Patou sporta apģērbu labāko reklāmu pamatoti tiek uzskatīts valdzinošās koķetes tenisistes Sūzanas Lenglenas tērps.  Viņa kortā iznāca baltā zīda kleitā ar īsiem plisētiem svārkiem, kuru garums sniedzās tikai nedaudz zem ceļgaliem, baltā krekliņblūzē bez piedurknēm un oranžu saiti ap galvu.  Tas notika 1921. gadā Vimbldonas turnīrā un izvērtās par sensāciju.  Turklāt aizsāka Žana Patū sportiskā stila triumfu visā pasaulē.  Šādu apģērbu gribēja valkāt gan sportistes, gan viņu atdarinātājas.

Tādējādi Žans Patū pirmais modes pasaulē sāka demonstratīvi izrādīt sieviešu kājiņas. Bet Vimbldonā redzētais Sūzanas tērps kļuva par pasaulē pirmo konkrētam sporta veidam darināto apģērbu. Pirms tam visi sportisti izskatījās vienādi.

Jean Patou
1922. un 1930.
Pats veiksmīgākais gads

Žans Patū nekad nešokēja, viņa viedoklis par apģērbu dizainu bija visnotaļ mērens. Viņš bieži atkārtoja savu devīzi: “Evolūcija, nevis revolūcija.”

Šķiet, ka Patū karjerā visveiksmīgākais bija 1925. gads. Tajā viņš atklāja modes preču veikalu Le coin des sports (“Sporta stūrītis”). Katra istaba atbilda noteiktam sporta veidam.  Tika piedāvātas veselas tērpu sērijas: apģērbi golfam un makšķerēšanai, tenisam un slēpošanai, jāšanai un peldēšanai, paukošanai un burāšanai. Klientes varēja apģērbties no galvas līdz papēžiem, nopirkt veselus ansambļus, kuros bija ne tikai apģērbi, bet arī atbilstoši “sīkumi”. Modelētājs tos sauca par “visādiem niekiem”. Atšķirībā no savas monogrammas burtiem JP – tirdzniecības zīmes un reizē apdares elementa, kas rotāja efektīgos atpūtas ansambļus.

Jean Patou
1926., 1931. un 1935.

Patū modes preču veikali bija ne tikai Parīzē, bet arī Montekarlo, Dovilā, Biaricā.  Dovilā – Rivjerā – viņš atvēra veikalu, kurā tika pārdoti pludmales tērpi.  Turklāt dizainers peldkostīmus sadalīja divos veidos: vieni bija profesionālai peldēšanai, otri – tiem, kas vēlējās sevi parādīt un sauļoties.

Jean Patou
1926.
Kleitas nav aizmirstas

Patū tāpat kā Šanele bija pārliecināts: apģērbam jābūt skaistam un reizē funkcionālam.  Tāpēc veidoja vienkāršus un lakoniskus siluetus, kas, pateicoties dekoratīvām šuvēm, ielocēm, izšuvumiem, “plēstām” un zigzagveida kleitu malām, citām detaļām, bija eleganti.

Jean Patou
1929., 1931. un 1932.

No 1929. gada Patū šuva kleitas ar paaugstinātu vidukļa līniju.  Pareizāk sakot, atdeva tai dabisko vietu un vēl uzsvēra ar jostu, lai gan tolaik dominēja “pazeminātā “ versija.  Un vēl – viņš svārkus atkal pagarināja. Un līdz ar to kļuva par leģendārā New Look vēstnesi.

Jean Patou
1931.

Jāteic, ka Žanam Patū, lai gan viņš Šaneli uzskatīja par modes pasaules karalieni, ne visai patika tās mazā melnā kleitiņa, kam katrā ziņā jābūt katras sievietes garderobē.  Viņu kaitināja demonstratīva vienkāršība vakara tualetē.   Atbalstot Madlēnas Vionē idejas, Patū kā melnās “mazulītes” alternatīvu piedāvāja gaiša atlasa garās vakarkleitas, kurām izmantots slīpā diega piegriezums. Tā radās XX gadsimta trīsdesmito gadu sievišķīgā mode.

Jean Patou
1. 1928., 2. Suzanna Lenglēna Žana Patū tenisa tērpā. un 3. 1930.
Jean Patou
1933.

Parfimērija Jean Patou

Žans Patū bija viens no pirmajiem kuturjē, kas modes kolekcijās iekļāva parfīmus.  Tajā pašā aktīvajā un veiksmīgajā 1925. gadā modes nams Jean Patou izlaida savas pirmās smaržas.  Parfimērijas pirmizrādē piedalījās trīs aromāti, ko veidoja augļu un puķu notis un kas bija adresēti noteiktas matu krāsas īpašniecēm.  Triloģijā ietilpa Amour-amour (“Mīlestība–mīlestība”) – sūra smarža kaislīgām un jutekliskām brunetēm.  Svaigais un vieglais aromāts Que Sais-Je? (“Ko es zinu?“) tika piedāvāts blondīnēm, bet Adieu Sagesse (“Paliec sveiks, saprāts”) – rudām bestijām.  Pēc četriem gadiem parādījās pirmais uniseksa parfīms, kam tika dots nosaukums Le Sien (“Ego”). Tas bija tonizējošs un svaigs aromāts, kas paredzēts vīriešiem un nopietnām biznesa lēdijām.

Jean Patou
Žana Patū smaržu komplekts.

Smaržas guva panākumus. Taču Patū ar to bija par maz.  Viņš gribēja radīt ko īpašu.  Parfimērijas mākslas darbu, kurā būtu apvienoti pasaulē visretākie un visdārgākie dabiskie ingredienti. Turklāt to izdarīt lielās depresijas laikā, kad apģērbu pārdošanas apjoms bija sarucis un kad jau valdīja aromāts Chanel №5! Modes nama Jean Patou parfimērs Anrī Almerass ar bosa uzdevuma izpildi nopūlējās ilgi, taču aizvien nespēja izdarīt viņam pa prātam. Tāpēc bija tik izmisis, ka nolēma aiziet.   Un par atmiņu atstāja pēdējo kompozīciju.  Lai radītu šī aromāta sirdi, bija vajadzīgi 10 000 jasmīnu ziedi un aptuveni 336 bulgāru rozes.  Un tie bija tikai divi galvenie ingredienti.  Ap ziediem sagrupējās sīvā orhideja un reibinošais ilangilangs. Pamatā ir tuberoze, sandalkoks, muskuss un dzīvnieka – cibetkaķa smarža.  Patū bija sajūsmā.  Viņš šo šedevru nosauca angliski par Joy (“Prieks”), pazīstamas amerikānietes vārdā. Un bija apņēmies, kā pats atzina, padzīt “pasaules depresijas sātanu”.  Šīs smaržas arī mūsdienās pieder pie pieciem labākajiem aromātiem pasaulē.

Patū patika veidot veltījuma smaržas.  Piemēram, aromāts Normandie bija veltīts slavenajam lainerim.  Smaržas tika dāvinātas katram pirmā reisa pasažierim.   Kad strādniekiem Francijā ieviesa apmaksātus atvaļinājumus, Žans Patū šo notikumu atzīmēja ar aromātu  Vacances (“Brīvdienas”).  Bet 1930. gadā Patū klientiem par prieku atvēra parfīmu bāru: tur katrs varēja izveidot savu kompozīciju.  Tā viņš centās pircējus pasargāt no depresijas.

Žans Patū nomira 1936. gadā.  Par modes nama Jean Patou vadītāju kļuva viņa māsa Madlēna.

Jean Patou
Žana Patū smaržu Joy flakons. 1930.
Par nama atdzimšanu

Atgūt markas Jean Patou apģērbu labo slavu dažādos gados mēģināja Marks Boans, Karls Lāgerfelds un Žans Pols Gotjē.

Kristiāns Lakruā, kas modes namu Jean Patou sāka vadīt 1981. gadā, atguva kompānijai tās  slavu un augstos ienākumus.  Taču kāpumam sekoja kritiens, bet 1987. gadā, kad Kristiāns Lakruā nolēma iedibināt savu zīmolu, modes namu Jean Patou slēdza.  Pēc 25 gadiem pie zīmola reanimācijas ķērās tagadējais šī nama viceprezidents Bruno Žoržs Kotārs. Viņš nesen paziņoja: “Mums jau ir konkrētas idejas un domas.  Mēs skaidri zinām, kādu modi gribam radīt un kā tai jāizskatās. Padzirdējuši par zīmola atdzimšanu, daži dizaineri bija tik ļoti pacilāti, ka labprāt dalījās ar savu vīziju un mums palīdzēja noteikt turpmāko zīmola attīstības virzienu.“

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON