Laika apsteidzējs

Rudi GernreichRudi Gernreich

Olga Bobrova

Ģeniāls modelētājs, kas apsteidza savu laiku. Spilgts, oriģināls izgudrotājs, kas daudz ko ieteica modes pasaulei. Būtisku daļu no šī daudzā mēs valkājam arī mūsdienās. Viņa jaunrades ziedu laiks bija divdesmitā gadsimta sešdesmitie gadi. Taču toreiz viņa drosmīgie risinājumi tika uzskatīti par netikumīgiem un skandaloziem. Tiesa, šis avangardists un novators  kritikai nepievērsa nekādu uzmanību, tikai raustīja plecus. Runa ir par Rūdiju Gernreihu.

Rudi Gernreich
Rūdijs Gernreihs un Pegija Mofita. 1968.

Viņš pirmais modē ieviesa ielu stila elementus un salikumus, ko visi uzskatīja par pilnīgi nepieņemamiem: zaļu krāsu kombineja ar zilu, sārtu un fuksijas toni ar oranžu, sarkanu ar violetu. Vienā modelī ar drošu roku apvienoja rūtis, svītras un punktiņus. Bija pirmais, kas piedāvāja valkāt kleitu un zeķbikses ar vienādu rakstu. Tieši viņu pamatoti dēvē par militārā un unisex stila „tēvu”. Un tagad par visu pēc kārtas.

Rudi Gernreich
1967.

Rudi Gernreich

Morgs, balets, tērpi

Rūdolfs Gernreihs dzimis 1922.gadā Austrijas galvaspilsētā Vīnē, ebreju ģimenē. Viņa tēvs Zigmunds Gernreihs izdarīja pašnāvību, kad zēnam bija tikai astoņi gadi. Puiku audzināja māte un tante, kuras ateljē kļuva par vietu, kur aizritēja viņa bērnība. Viņš zīmēja, apguva piegriešanu, tautas tērpus un kultūru. Kad Vācija 1938.gadā anektēja Austriju, Rūdijs kopā ar māti pameta skaisto Vīni, jo tur ebrejiem dzīve bija kļuvusi nedroša. Viņi pārcēlās uz ASV, uz Kaliforniju.

Rudi Gernreich

Rūdijs iestājās Losandželosas pilsētas koledžā, kur studēja mākslu. Drīz vien sāka piestrādāt… morgā. Vēlāk, atbildot  uz žurnālistu izteikto pieņēmumu, ka dizainers acīmredzot speciāli pētījis anatomiju un tāpēc tik labi pārzina cilvēka ķermeņa uzbūves īpatnības un smalkumus, teica: „Tik tiešām, es apguvu anatomiju!” Rūdijs izmēģināja spēkus kā audumu dizainers. Vienlaikus aizrāvās ar dejām, taču, nepametot šūšanu, veidoja tērpus dejotājai Martai Grehemai un viņas trupai. Strādāja Holivudā, kur zīmēja skices slavenajai tērpu māksliniecei Edītei Hedai.

Dažus gadus nodejojis, nākamais prātu jaucējs saprata: lēkāšana un piruetes jāmet pie malas! Viņš 1948.gadā nolēma kļūt par patstāvīgu dizaineru. Iesākumā gluži vienkārši kopēja franču modeļus ievērojamiem mazumtirgotājiem, izstrādāja gatavus apģērbus firmai Bass. Bet 1952.gadā atvēra savu studiju un pildīja dažādu firmu (Bass, Jax) pasūtījumus, specializējoties atpūtai domātu apģērbu un peldkostīmu veidošanā. Un 1958 gadā parādīja savu pirmo sieviešu apģērbu kolekciju, bet 1964.gadā atvēra savu firmu.

Rudi Gernreich
Pegija Mofita, Rūdijs Gernreihs un Mērija Leona Binga. 1968.

Fantāzija un ģēnija mūza

Balets savu lomu bija nospēlējis: Rūdijs nolēma ļaut ķermenim brīvu vaļu un apģērbus darināt maksimāli ērtus. Turklāt „brīvu vaļu” viņš saprata gandrīz burtiskā nozīmē. „Viņa tērpi uz modelēm karājās kā uz drēbju pakaramiem skapī, taču radīja saviļņojošu un pievilcīgu veidolu,” tā par Rūdija Gernreiha modeļiem 1964.gadā rakstīja žurnāls Vogue.

Rudi Gernreich

Rudi Gernreich

Rudi Gernreich

Turklāt modelētājs Kalifornijas dāmas pārsteidza ar tolaik mežonīgām krāsām un uzkrītošu zīmējumu ģeometriju – atmiņām par Vīnes avangardu. Savā sirdī viņš taču joprojām bija eiropietis, ko apliecināja viņa darbi. Amerika divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados (Rūdija karjeras uzplaukuma laikā) bija konservatīva valsts. Jā, tur vērsās plašumā hipiju kustība, tika rīkoti pirmie rokfestivāli. Taču viedoklis par to, kā jāizskatās pieklājīgai dāmai vai jaunkundzei bija palicis nemainīgs: cepurīte, cimdi, atturīgs svārku garums. Taču Rūdijs nedomāja ievērot oficiālās prasības. Viņš piedāvāja savu skatījumu. Un tas bija šāds… Izdomāja piegulošas trikotāžas kleitas. Jāpiebilst, ka tamlīdzīgas sāka valkāt tikai divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados. Sešdesmito gadu pašā sakumā   svārku un kleitu apakšmala pacēlās virs ceļgaliem. Turklāt vēl bija sārtās krāsas salikums ar zaļo, neiedomājamas rotas, vienādas apdrukas kleitām un zeķbiksēm, neiedomājamas  galvassegas ar tādām pašām apdrukām… Tad vēl simpātiskās melnās kleitiņas (sveiciens Koko Šanelei), kuras iesākumā atsedza vienu plecu, pēc tam abus, pēc tam pārtapa par brīnumainiem kombinezoniem, bet beigu beigām atkailināja krūtis.

Rudi Gernreich
1966

Rudi GernreichRudi Gernreich

Lai demonstrētu drosmīgus tērpus, bija vajadzīga arī drosmīga modele. Rūdijam paveicās: viņš iepazinās ar Pegiju Mofitu, pie viņa strādājušā fotogrāfa Viljama Klākstona draudzeni un vēlāko sievu. Kopā ar Vidalu Sasūnu (arī sava darba revolucionāru) viņi Pegiju pārveidoja par sešdesmito gadu tēlu: grafisks matu „ponijs” līdz acīm, pārbaudīts matu griezums, spilgts grims un, protams, Rūdija Gernreiha provokatīvie, skandalozie tērpi. Pegija Mofita kļuva par Rūdija mūzu, tieši viņa biežāk nekā citas uz „mēles” un žurnālu lappusēs demonstrēja meistara trakos darinājumus. Par pirmo kopīgo projektu kļuva pēc japāņu kabuki teātra motīviem veidotā  kolekcija.

Rudi Gernreich
1966. un 1967.
Rudi Gernreich
1966.
Rudi Gernreich
1975.
Rudi Gernreich
1975.

Futūristiski meklējumi

Futūristiskais stils sešdesmitajos gados kļuva par hītu. Malā nevarēja palikt arī Rūdijs. Nē, viņš neveidoja kosmiskus modeļus, kādi bija Andrē Kurēžam. Taču ķivercepures, kas aizklāja pusi no manekeņu sejas, viņām galvā uzstutēja. Un tērpus darināja no audumiem, kuri uz zemes it kā būtu nonākuši no citas galaktikas. Viņš labprāt strādāja ar visdažādākajiem materiāliem. Tika izmantots viss, no kā daudzi tagad novēršas, jo dod priekšroku dabiskajam. Proti, metāls, plastmasa, celofāns. Pegija Mofita, kas bija kļuvusi slavena, no dažādkrāsu plastikāta diskiem darinātā kleitā izskatījās pēc citplanētietes.

Rudi Gernreich

Rudi Gernreich

Rudi Gernreich

Vinila tērpi

Divdesmitā gadsimta sešdesmitos gadus pamatoti dēvē par  visa mākslīgā laikmetu. Viss bija pilns ar sintētiskiem audumiem: tie taču ir ērti un praktiski (neburzās, viegli mazgājami, nevajag gludināt). Laikam līdzi gāja arī dizainers Gernreihs. Viņš darināja tērpus no sintētiskiem materiāliem, arī vinila. Pirmo kleitu melnā krāsā, protams, parādīja Pegija Mofita. Iespaidīgas bija arī galvassegas. Dažas atgādināja plastikāta  spaini ar caurspīdīgu ielaidumu. Turklāt Gernreihs drīz vien parādīja, kā sintētiku vēl var izmantot: proti, kā caurspīdīgus kleitu un apavu ielaidumus un rotas (arī galvassegas!).

Rudi Gernreich
1964. 1965. un 1966.

Rudi Gernreich

Zvēru motīvi

Rūdijs Gernreihs daudzējādā ziņā bija pirmais. Viņam patika pārsteigt. Piedāvājis kleitas un zeķbikses vienā krāsu gammā un ar vienādiem rakstiem, viņš šos zīmējumus pilnveidoja. Uz zeķbiksēm, sākot no potītēm, un no piedurkņu malas aug puķes. Lieliski! Kāpēc gan dāmu nepārvērst par tīģerieni? Vai par graciozu un nevaldāmu leoparda mātīti? Bet varbūt par žirafu saimes pārstāvi? Sanāks total look – ansambļi, kuros visi elementi, arī zeķbikses, apavi, kapuces, klāti ar dzīvnieku ādu imitējošām apdrukām. 1966.gadā tas bija kas vairāk nekā avangards.

Rudi Gernreich
1966.

Unisex kā modes un dzīves norma

„Tagad vairāk nekā jebkad priekšstats par vīrišķību un sievišķību tiek apšaubīts. Vīriešu un sieviešu pievilcības pamats ir cilvēki, nevis apģērbs. Ja apģērbi ir pietiekami vienkārši, „bāzveidīgi”, tos var valkāt abi dzimumi,” teicis Rūdijs Gernreihs. Un piedāvāja vēl vienu revolūciju, dāmu ietērpjot bikškostīmā, kādus valkā vīrieši. Bet nedaudz vēlāk īsbikses, garus kaftanus, topus, kombinezonus demonstrēja visi modeļi – vīrieši un sievietes, uzskatāmi pārliecinot publiku un kritiķus: sieviešu un vīriešu mode saplūst, nevis vienkārši ietekmē viena otru. Tā radās unisex stils.

Bet Rūdijs turpināja tādā pašā garā, provokatīvo apģērbu un skandalozās modes veidošanu  dēvējot par eksperimentiem. Beigās vīriešu kombinezonu-peldkostīmu un peldbikšu modeļos sēžamvieta izrādījās pilnīgi atklāta. Sieviešu variantā Gernreihs to atkailināja tikai septiņdesmito gadu vidū.

Rudi GernreichRudi Gernreich

Monokini,  bodiji, no-bra-bra

Visbeidzot eksperimentētājs un avangardists Rūdijs Gernreihs sasniedza virsotni: viņš parādīja sensacionālu kolekciju ar sieviešu peldkostīmiem, kam deva nosaukumu monokini – pretstatā divdaļīgajam bikini. Slēgtam peldkostīmam viņš nogrieza krūšdaļas augšu, bet tās vietā piešuva divas lencītes.  Protams, šis modelis skatītājus šokēja. To pirka tikai drosmīgās un emancipētās. Jāteic, ka monokini oriģinālajai versijai panākumu nebija. Savienotajās Valstīs šādi peldkostīmi bija neoficiāli aizliegti. Turpretī Eiropā ideja iepatikās, taču dāmas ar lencītēm nekrāmējās, bet bikini gluži vienkārši atbrīvoja no augšdaļas.

Rudi Gernreich

Rudi Gernreich

Varētu šķist, kā gan iespējams vēl pārsteigt publiku, kur atrast vietu kārtējam eksperimentam? Par to Rūdijs nemaz nedomāja: ideju viņam bija daudz, atlika tikai tās īstenot. Viņš sievietēm piedāvāja miesaskrāsas veļu (bodijus) no elastīga poliamīda, lai radītu kailuma iespaidu. Nedaudz vēlāk izdomāja caurspīdīgu krūšturi no-bra-bra, kas saglabā dabisko sieviešu krūšu formu. Bet pēc tam ieteica vispār atteikties no šīs sieviešu tualetes detaļas, turklāt valkāt caurspīdīgas kleitas un blūzes. Vēl vairāk, bija ierosinājums drēbes gabalu virs krūtīm izgriezt, lai būtu vieglāk elpot.

Gernreich-030
1970.

…No dzīves viņš šķīrās 1985. gadā. Taču Rūdijs nebūtu slavens skandālists, ja neatstātu jautru atvadu sveicienu – peldkostīmu „pubikini” ar niecīgām biksītēm, kas faktiski neko neapslēpa. Tā viņš pēdējo reizi nospēlēja elektrošoka lomu, graujot pamatus un ieradumus.

Rudi GernreichRudi GernreichRudi Gernreich

No Comments Yet

Comments are closed

MEDIA PARK LATVIJA
Ģertrūdes iela 20, Rīga
+371 67311333
mpb@mpb.lv

FOLLOW US ON